Rozā ziloņus meklējot: ideja aizraujošām brīvdienām Kauņā

Kad tevi pa pilsētu vadā ielu zīmējumi, gadās ieklīst vietās, kur citādi nenonāktu, jo tur šķietami "nekā tāda nav". Nu kurš gan speciāli triektos uz kādu pamestu pagalmiņu pilsētas nomalē? Vai brauktu skatīties uz piecstāveni, neizteiksmīgu koka namiņu vai transformatoru būdu? Velti. Visbiežāk tieši ielu zīmējumu meklējumi ir lielākais piedzīvojums – pat ar visprecīzākajām norādēm nereti gadās pamaldīties pagalmos un ielu mudžekļos, meklējot īsto fasādi, patilti vai sētu, kas ļauj redzēt arī lietas un vietas, kurus tūristu ceļvežos un gidu maršrutos neatrast.

Ar Kauņu man ilgus gadus bija atturīgas attiecības, un arī sarunās ar draugiem nereti biju dzirdējusi daudz aizspriedumu. Pirms nepilniem trim gadiem man bija iespēja tuvāk iepazīt tās vēsturi, atrodot sev desmit iemeslus, kāpēc Kauņā tomēr ir vērts uzkavēties. Tagad tiem ir pievienojusies vēl virkne citu.

Kauņa ir stilīga un asprātīga – tas bija galvenais secinājums pēc viesošanās tur šovasar. Ar plašu kafejnīcu, bāriņu un restorānu piedāvājumu, interesantu vēsturi, daudzveidīgu arhitektūru, funikulieriem, pieminekli rutīnai vietā, kur 2014. gada 11. maijā nenotika nekas īpašs, un, pats galvenais, milzīgu brīvdabas galeriju – ielu zīmējumiem, kas atrodami visā pilsētā.

Galvenais mērķis bija redzēt rozā ziloni. Visticamāk, tas ir viens no visbiežāk "Instagram" bildītēs iemūžinātajiem Kauņas objektiem un jau kļuvis par pilsētas neoficiālo simbolu. Aiz rozā ziloņa ir arī ļoti romantisks stāsts – iesākumā uz sienas bija vien kāda puiša un meitenes vārdi, un tie mākslinieku iedvesmojuši radīt kaut ko, kas simbolizētu šo lielo mīlestību. Tā tapis rozā zilonis (E. Ožeškienės g. 18–18A).

Pilsētā atradīsiet vēl daudzus citus vizuālus stāstus. Leduslācis Nemunas upes krastā Čurļoņa tilta pakājē ir kā skumji ironisks atgādinājums par klimata izmaiņām, "Viņa un viņas" portreti (A. Juozapavičiaus pr. 62) savulaik par bīstamu uzskatītajā Šančiai rajonā, kam padomju gados vietējie metuši līkumu, simbolizē draudzību un kopības sajūtu, bet bērni, kuri šūpojas riepās (Vaidoto g. 36), atgādina, ka dažreiz priekam vajag ļoti maz, un šī ir tikai maza daļa no desmitiem profesionālu mākslinieku darbiem, kas apskatāmi Kauņā.

Tiem, kuri meklē īpašas vietas un labus stāstus, noteikti ir jādodas uz Pagalma galeriju (E. Ožeškienės g. 21), kas ir atvērta 24/7 un ir skaists veltījums bijušajiem un tagadējiem Kauņas iedzīvotājiem – uz balkoniem ir tagadējo iedzīvotāju portreti, bet uz sienām lasāmas liecības par ebreju ģimenēm, kas tur kādreiz dzīvojušas. Pavisam nesen Pagalma galerijā ievācies vēl viens rozā zilonis, tā kā par vienu mēs varam būt droši – mīlestības Kauņā netrūkst.

Kauņa ir ideāls galamērķis brīvdienām ar draugiem. Vakaros pilsētas ielās (noteikti savā maršrutā iekļaujiet Viļņas ielu vecpilsētā) dzīve turpinās, tā nu pēc garajām pastaigām pilsētas un vietējo iepazīšanu var turpināt kādā no daudzajiem stilīgajiem krodziņiem vai restorāniem. Noteikti iesaku iegriezties kādā no pilsētas tūrisma informācijas centriem, kur sagatavoti patiesi izsmeļoši un ērti ceļveži dažādām interesēm. Savs ceļvedis sarūpēts arī tiem, kurus aizrauj ielu māksla – tas digitāli atrodams šeit, bet lieciet aiz auss, ka pilsēta mainās un, vērīgi raugoties, ielās iespējams pamanīt arī tādus zīmējumus, kuru ceļvedī vēl nav.