Foto: Privātais arhīvs
Ir sestdienas rīts. Lēnām mostos, uztaisu tēju un maizītes, ar draugu piesēžamies pie brokastu galda. "Ko šodien darīsim?" viens otram domīgi vaicājām. Lai gan telefons rāda ap -10 grādiem, saulītei aiz loga grūti turēties pretim. Bez īpaša iemesla par galamērķi izvēlējāmies Dunikas purva taku, taču tajā brīdī vēl nenojautām, ka domās būsim vietiņu teju vai norezervējuši individuālam apmeklējumam.

Dunikas purva laipa ir 5 kilometrus gara un ved caur Tīrspurvu Dunikas pagastā. Koka laipa ir vienvirziena – tas nozīmē, ka jārēķinās ar to, ka būs jāiet gan turp, gan arī atpakaļ. Šī iemesla dēļ jau pa ceļam nolēmām, ka līdz galam neiesim – ar trim kilometriem vienā virzienā būs gana. Diezgan raitā solī stundas laikā kopā nostaigājām nedaudz vairāk kā sešus kilometrus.

Taka ir ērti sasniedzama ar automašīnu. Tās sākumposmā un vidusdaļā ierīkotas atpūtas vietas ar galdu un soliem, kas siltākos laikapstākļos var kalpot kā pieturas punkti, kur apēst līdzi paņemtos gardumus un iemalkot kādu dzērienu, visu aiz sevis kārtīgi novācot. Uzreiz jāteic, ka pati laipa ir ļoti šaura, tāpēc nebūs piemērota pastaigām ar bērnu ratiņiem vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem (jo īpaši ziemā). Ņemot vērā, ka sniegotos laikapstākļos taka netiek tīrīta, apakšējos dēļus ir pat grūti saredzēt – kā orientieris kalpo citu pastaigu mīļotāju iemītais ceļš.

Kā minēju iepriekš, nolēmām soļot vienā virzienā aptuveni trīs kilometrus, vērojot purvaino vidi un baudot laikapstākļus. Aptuveni pēc pirmā pusotra kilometra iestaigātais ceļš beidzās – iepriekšējie gājēji tur arī bija griezušies uz papēža un devušies uz sākumposmu, taču mēs nolēmām iet tālāk. Kājas, protams, beigās bija nedaudz slapjas, taču gandarījums gana liels.

Foto: Privātais arhīvs

Purva taka sniedz iespēju aplūkot augu daudzveidību – sākot ar sīkām priedītēm, kas ir vairākus simtus gadu vecas, līdz kaut kam iespaidīgākam – Luknas skābaržu audzei, kas šobrīd ir vienīgā un lielākā parastā skābaržu tīraudze Latvijā. "Tā ir gandrīz pusotru gadsimtu veca, un rada noskaņu it kā jūs būtu aizceļojuši uz Centrāleiropas platlapju mežiem," teikts Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.

Sakritība vai nē, bet šo stundu bijām vienīgie cilvēki visā purvā. Kad bijām jau teju aizsoļojuši līdz mašīnai un ar nepacietību gaidījām iespēju pieķerties termosa krūzēm, sastapām citus gājējus, taču lielāko pastaigas daļu pavadījām dievvientulībā. Kas to zina, ja arī aizbrauksi uz Dunikas purva taka, varbūt šāda unikāla iespēja pavērsies arī tev!


Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!