28. februārī Gaujā pie Spriņģu ieža, netālu no Līgatnes, izveidojās ledus sastrēgums, kas neilgi pirms pulksten 18 turpināja kustību. Blīvajai ledus kustībai sastopoties ar Līgatnes pārceltuvi, tika radīta būtiska pārslodze trošu stiprinājumiem. Līgatnes pusē šis stiprinājums tika salauzts, bet, zaudējis sasaisti, pārceltuve aiznesta nelielu gabalu lejup pa straumi.
"Šādi gadījumi iepriekš ir bijuši, pēdējie pāris, cik saprotu pēc nostāstiem, vēl apmēram pirms 25 un 40 gadiem. Pietiekoši reti, lai negatavotos "karam" ar dabu," Līgatnes novada domes izpilddirektors Egils Kurpnieks pastāstīja "Tūrisma Gidam".
Faktiskais Līgatnes pārceltuves konstrukcijas "mugurkauls" ir trose, kas stiepjas pāri Gaujai, un abās upes pusēs zemē iestiprināti betona/koka konstrukcijas enkuri, kas šo trosi un pārceltuves kuģi notur savā vietā. Citādi šie "enkuri" iztur daudz lielāku slodzi, nekā nepieciešams prāmja noturēšanai, taču šādos retos gadījumos, kad upē ir veidojusies ledus uzkrāšanās un vienlaicīgs uzkrājuma pārrāvums, ledus masa un straume bija tik liela, ka bija jālūzt troses balstam vai ruļļu mehānismam uz pašas pārceltuves. Šajā gadījumā neizturēja tieši troses "enkurs", stāsta Kurpnieks.
Runājot par preventīviem mēriem, Kurpnieks teic, ka upes pretējā krastā, kur ir lielākā upes straume, šajā posmā un kur notikuma brīdī atradās pārceltuves kuģis, jau ir papildus izveidota koka konstrukcijas ragata, kas no kuģa laivām atvirza pa straumi lejup peldošus kokus vai, kā šajā gadījumā, ledus gabalus, taču arī šī konstrukcija tik lielai, stihiskai ledus masai nebija paredzēta.
"Turpmākā rīcība – tiks pārskatīta un uzlabota troses enkuru konstrukcija, pastiprināta ragatas konstrukcija, tāpat pavasara periodā, acīmredzot, jānodrošina ikdienas Gaujas upes posma augšpuses apsekošana un laicīgi jāgatavojas bīstamu ledus sanesumu kustībai, pietauvojot pārceltuves kuģi upes kreisajā pusē aiz piestātnes, izvairoties no iespējamiem bojājumiem sadursmē ar ledu. Paralēli, tiks apsekots pārceltuves kuģa laivu tehniskais stāvoklis, lai konstatētu, vai pēdējo notikumu rezultātā tam nav nodarīti mehāniski bojājumi, kas varētu ietekmēt turpmāko kuģošanas drošību. Šobrīd jau ir uzsākti konstrukciju remontdarbi un pārceltuves vilkšana "mājās", lai jau šonedēļ varētu atsākt šīs vēsturiskās kuģu/autotransporta komunikācijas darbu," tā Kurpnieks.
Prāmis pāri Gaujai ierīkots pēc Otrā pasaules kara, kad tika izpostīts sākotnējais tilts pār Gauju. Tas ierīkots Līgatnes darba ļaužu vajadzībām, lai tie varētu no otra upes krasta tikt uz savu darbavietu –Līgatnes papīrfabriku. Arī mūsdienās prāmja pakalpojumus visvairāk, protams, izmanto vietējie iedzīvotāji, taču tas ir arī aktuāls tūrisma apskates objekts, jo ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā, darbojoties ar straumes spēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
