Foto: DELFI
Ja gadās viesoties Preiļu pusē, var piestāt arī pie Riebiņu muižas. Tā saukta arī par Rībenes un Ribenišku muižu, un būvēta vēlīnā klasicisma stilā. Muiža ar parku atrodas sešu kilometru attālumā no Preiļiem, un tur 20. gadsimta sākumā pulcējušies gleznotāji, mūziķi un tēlnieki, lai ļautos iedvesmas lidojumam.

Kā vēsta "Visit Preiļi" mājaslapa, muižu 17. gadsmitā uzcēlusi Korfu dzimta, bet citi uzskata, ka to 16. gadsimta 2. pusē cēluši Rēbinderi, bet Korfi to tikai paplašinājuši.

Vēlāk tā pārgājusi Reku īpašumā, bet Veisenholfu rokās esot, tā tikusi pie vienāda lieluma sānu piebūvēm un torņiem, par to parūpējies Polijas galma ierēdnis Mihals Veisenholfs. Vienā tornī atradās kapela, bet otrā muižas bibliotēka. Tāpat pils laukumā uzceltas divas vienstāva celtnes, kreisajā pusē esošā dēvēta par "orķestra māju", jo tur Veisenholfu laikā mitinājušies kapelas mūziķi. Labajā pusē esošā ēka bija "oficina", kur iekārtota virtuve un noliktava.

Veisenhofu laikā Riebiņu vārds skanējis tālu, jo tur cieņā bijis grezns dzīvesveids un skaļas sanākšanas. Par to pat rakstīts Viļņas presē, kur aprakstītas Mihaela Veisenhofa meitas kāzu svinības 1775. gadā. Tomēr izšķērdīgā dzīvesveida dēļ izpriecas nomainīja parādu jūgs.
Foto: DELFI

Muižu 1874. gadā pārdeva pārdeva poļu inženierim S. V. Kerbedzam, kurš tajā saimniekoja līdz Pirmā pasaules kara beigām. Lielāko daļu mūža viņš gan dzīvoja Polijā, tādēļ ēka stāvēja tukša. Kerbedza meita Jevgēnija bija pazīstama kā mecenāte un filantrope, viņa 20. gadsimta sākumā muižu atjaunoja un nodeva telpas mākslinieku, rakstnieku un komponistu atpūtai.

Tā nu Riebiņos kādu laiku pat padzīvojis slavenais lietuviešu gleznotājs un komponists Nikolajs Konstantīns Čurļonis, kā arī viesojušies daudzi poļu mākslinieki. Nereti mēdz teikt, ka Riebiņu muiža ir pirmā mākslas plenēru vieta Latvijā.
Foto: DELFI

Tur bija iekārtotas mākslinieku darbnīcas, mūzikas saloni, kā arī sarūpēts viss izpriecām brīvā dabā – izjādēm un medībām. Senāk tur bija arī baseins ar strūklaku, bet plašās telpas piepildīja gleznas un skulptūras. No 1920. līdz 1979. gadam tur atradās pamatskola, vēlāk kolhozs to izmantoja kā noliktavu.

Muižu drīkst apskatīt tikai no ārpuses, jo tā ir avārijas stāvoklī, došanās iešā apdraud jūsu dzīvību!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!