Foto: Privātais ahīvs
Ehināciju puduri, košas lavandu rindas un kārtīgas hortenziju gubas, starp kurām rāmi spēlējas graudzāļu vārpas, – pirmajā brīdī varētu šķist, ka Ilonas dārza galvenā dobe dzīvo jau sen, taču vēl tikai pirms gada šajā vietā stīgoja 15x15 metrus liels zemeņu lauks. Ilona nav ne dārzniece, ne ainavu arhitekte, taču viņai piemīt trīs lieliskas īpašības, kas ļāvušas tikai ar saviem spēkiem izveidot dobi tā, lai citiem šķistu, ka augi tajā dabiski saauguši paši: pacietība, zinātkāre un spēja mācīties no savām kļūdām.

Rosīšanās dārzā par Ilonas kaislību kļuva pirms sešiem gadiem, kad ģimenei piederošajā īpašumā Krimuldā, netālu no Jērkules ezera, tieši pretī vasaras mājiņai nolēma izveidot dobi. "Toreiz aizbraucu uz stādaudzētavu un iepirkos šādi: ņemšu šo, šo, šo, šo un vēl šo. Augi bija maziņi – visu smuki sastādīju, un tad tie sāka augt, turklāt ļoti ātri," Ilona iesmejas. "Tā bija kļūda, ka es nopirku ļoti daudz augu vienā eksemplārā un to visu vienā čupā sastādīju. Visu, protams, sāku rakt ārā un pārlikt citā dobē – labi, ka man bija, kur to visu pārnest." Taču par savu "izgāšanos" pirmās dobes veidošanā sieviete nemaz nebēdā: "Tas ir mans sākums, mana pieredze. Bez kļūdām jau nevar!"

Šo gadu laikā dārza saimniece iemēģinājusi roku ne tikai košumdārza ierīkošanā, bet arī sakņu dārza iekopšanā. "Pirms trim gadiem no lietuviešiem nopirku zemenes un domāju, ka tagad nodarbošos ar zemeņu audzēšanu. Lai sakņu dārziņu neredzētu, tam apkārt apstādīju grimoņus un hortenzijas. Tomēr viss nebija tik vienkārši – tas īstenībā ir ļoti liels un smags darbs, un baigā prieka no tā, patiesību sakot, dvēselei nebija. Izdomāju, ka zemenes likvidēšu un izveidošu tur skaistumdārzu. Visi draugi teica: "Ārprāts, tu esi traka! Neroc ārā, tev taču ir tādas zemenes!" Tagad neviens atkal netic tam, ko esmu uztaisījusi, vaicā, pa kuru laiku to paspēju izdarīt."

Ar špakteļlāpstu un auklu ceļā uz jaunu dobi

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!