Foto: Mihails Ignats
Viens no iespaidīgākajiem un vienlaikus romantiskākajiem skatiem Carnikavā ir Gaujas ieteka Baltijas jūrā. Skats uz ieteku no augšas liek vien pabrīnīties par dabas varenību, savukārt, stāvot starp jūru un Gauju saulrieta laikā, var vēlreiz un vēlreiz iemīlēties mūsu skaistajā Latvijā.

Garākā upe Latvijā savu 452 kilometrus garo ceļu uzsāk Vidzemes augstienē, bet noslēdz dzintara jūras krastā, satiekoties ar Baltijas jūru.

"Carnikava sākotnēji veidojusies kā zvejnieku ciems, kurā Gauja ar tās ieteku jūrā zvejniekiem kalpoja par būtisku peļņas avotu, īpaši nēģu zveja vairojusi bagātību kādreizējai Carnikavas muižai," raksta Ādažu novada Tūrisma Informācijas centrs (TIC).

Foto: Shutterstock

Gaujai allaž bija liela loma Carnikavas vēsturē. "Savulaik Gauja kalpoja kā vieta jūras braucējiem, kur atpūsties no bangojošās jūras. Tāpat tā, protams, bija ir un būs laba vieta zvejniekiem, kuru mūsdienās aizvien vairāk iecienījuši arī ūdens tūristi. Līdz šai dienai saglabājies Gaujas grīvas dabiskais izskats," vēsta Carnikavas TIC.

Gaujas ieteka atrodas Piejūras dabas parkā, kur sastopamas aptuveni 232 putnu sugas. Īpaši daudz putnu var vērot grīvas kreisā krasta pusē. Te mīt arī retas un aizsargājamas sugas: mazais zīriņš, jūras zīriņš un jūras žagata. Tiesa, ja plāno apmeklēt Gaujas pieteku, jāņem vērā, ka Gaujas grīvas kreisā krasta daļa no 1. maija līdz 31. jūlijam apmeklētājiem ir slēgta, lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu populāciju Carnikavā. Šajā periodā atpūtnieki, laivotāji, suņu saimnieki un makšķernieki aicināti atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties citas liedaga zonas. Jo īpaši jārūpējas, lai suņi nešķērso iežogoto teritoriju, liecina informācija Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.

"Agrāk Gaujas grīvā fiksēta nozīmīga mazo zīriņu kolonija, kas šajā vietā pēdējo reizi mēģināja ligzdot 2010. gadā. Ligzdošanas laikā putni ir ļoti jutīgi pret cilvēku un suņu radīto traucējumu, kas ietekmē perēšanu un mazuļu audzināšanu. Tādēļ cilvēku skaita palielināšanās un arī bez pavadas palaistu suņu klātbūtne veicinājusi sugas izzušanu. Diemžēl liedaga smiltis mazajam zīriņam ir vienīgā mājvieta un ligzdošanas vieta. Tikmēr mēs, cilvēki, varam izvēlēties savām pastaigām, laivu braucieniem vai atpūtai arī citus maršrutus," mudina DAP Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojumu nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone.

Foto: Ādažu novada pašvaldības arhīvs

Neatkarīgi no tā, vai ir vēlme ieraudzīt vareno dabas skatu, kur upe satiek jūru vai ir interese par retām putnu sugām, Gaujas ieteka jūrā ir interesants apskates objekts. Te var gan priecāties par Latvijas skaisto dabu, gan iemūžināt fotogrāfijās brīnišķīgos skatus, kā arī vienkārši ļauties garai pastaigai starp jūru, priežu mežu un Gauju.

Foto: Ādažu novada pašvaldības arhīvs

No Carnikavas puses ietekai var piekļūt, ejot pa promenādi līdz jūrai, tad nogriežoties pa labi un ejot gar jūras krastu līdz pašai ietekai. Otrs variants ir doties uz pieteku no Gaujas ciema puses, ejot pa dambi un gar Gaujas krastu līdz ietekai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!