Rīgas kinostudijas mākslas filmas "Cilvēka bērns" slavenā aina, kad Boņuks nozog nazīti, izrādās, ir aizgūta no režisora bērnības. Par saviem nedarbiem bērnībā stāsta Latvijā labi zināmais režisors Jānis Streičs "360TV" interviju ciklā "100 personības līdz Latvijas simtgadei".
Jānim Streičam filma "Cilvēkbērns" esot dzīves neatņemama sastāvdaļa, un ir saistīta ar personīgo pieredzi – bērnību, jo epizode par nazīša zagšanu esot aizgūta no viņa bērnības, kad viņš to vienkārši esot paslēpis, bet citi domājuši, ka nozadzis, atceras režisors. "Tā bija nejaušība. Es neko negribēju zagt," smejot stāsta Streičs.
Otra situācija, kas ir bijusi līdzīga kā Boņukam, esot bijusi par fotoaparāta futlāri. "Toreiz es biju vēl mazs puika. Aizbraucām uz mēslu talku, kur es lauku mājās atradu fotoaparāta ādas futlāri, kas bija kaut kas – milzīga vērtība. Nosmējos, ka esmu saskāries ar savu nākotni. Pajautāju, vai drīkstu to paņemt, bet tā kā man neatļāva, noliku futlāri malā un ik pa brīdim stūmu to tālāk prom no citu acīm," bērnības atmiņās dalās Streičs. "Nospriedu – ja jau neviens par to neinteresējās, piesegšu ar segu, varbūt pavisam aizmirsīs. Mājās mamma prasīja, kur es to ņēmu un vai man to uzdāvināja? Teicu, ka ratos kaut kā netīšām gadījās. Mamma mani ļoti kaunināja, bet es ieraku futlāri zemē aiz kūts – gluži kā Boņuks." Diemžēl nākamajā reizē, kad režisors to izracis, futlāris jau bija pārklājies ar pelējuma kārtu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
