Mēs piesaistām visu, no kā baidāmies. Kā tikt vaļā no savām bailēm?

Katru dienu mēs piedzīvojam prieku un arī bēdas. Vai mūsu patiesā prieka avots ir iegūtais un radītais prieks, vai tā ir ilūzija, kas pēc tam pāriet? Dievs vien to zina. Mums māca, ka mīlestība ir vispatiesākā darbība... Rodas jautājums, kāpēc mīlošam cilvēkam būtu jābaidās, kāpēc mīlošus cilvēkus kāds biedē un dara pāri, izraisot bailes? Kāpēc tāda netaisnība? Bet varbūt tomēr taisnība? Kas īsti šajā haosā notiek? Palūkosimies uz šo no ezotērikas viedokļa.

Cilvēkam gribas mīlēt, bet, kad viņš iemīlas, viņam ir bail zaudēt. Un, kad viņš mīļoto tiešām pazaudē, viņam ir bail atkal iemīlēties, jo ir zaudējuma pieredze. Vai tur ir patiesa mīlestība pret kādu vai tikai pret sevi? Vai tā ir kāda cita sajūta?

Zaudējuma baiļu sajūta ir pazīstama ikvienam, bet izrādās – mēs baidāmies no pārmaiņām. Tāpēc mēs pieķeramies konkrētajam cilvēkam, lietai vai vietai un esam gatavi darīt teju visu, lai tikai pie mums paliktu tas, ko baidāmies zaudēt. Taču, ja dzīvojam baiļu sajūtā, visa mūsu rīcība ir vērsta uz to, lai mūsu bailes kādudien manifestētos.

Bailīgs cilvēks ir ietekmējams

Caur bailēm cilvēks ir viegli manipulējams. Bailes izriet no vainas apziņas, un to ļoti prasmīgi izmanto gan politika, gan reliģija, gan arī cilvēks savā ikdienas dzīvē.

Cietējam nepalīdzēsi, jo cietējs rada ciešanas.

Juris Brants

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit