Kāpēc jāuzmanās no pārmēru pieklājīgiem cilvēkiem

Vai tu viņam tik ļoti patīc? Vai viņš tev mēģina pateikt kaut ko jaunu? Vai viņš mēģina no tevis kaut ko dabūt? Šādi jautājumi var rasties, kad pirmoreiz satikts vai pavirši pazīstams cilvēks ir pret tevi pārāk pieklājīgs.

Šoziem publicēts pētījums parādīja, ka ir ieteicams būt skeptiskam pret šādiem cilvēkiem. Sociālā pieklājība un tās normas ir viena lieta, bet, ja kāds tev mēģina pielabināties, – tā var būt slikta zīme.
Datorlingvistikas asociācijas (AMACL) ikgadējā sanāksme Pekinā tika izklāstīti atklājumi, ka pārspīlēti pieklājīgie daudz ticamāk nodos savus biedrus nekā tie, kuri nav tik pieklājīgi. AMACL pētnieki padziļināti studēja "Diplomātiju" – uz stratēģiju orientētu spēli, kurā spēlētāji simulē Eiropu pirms Pirmā pasaules kara.

Metamā kauliņa, kāršu kavas vai kādu citu ierastu spēļu atribūtu vietā spēlētāji paļaujas tikai uz savām komunikācijas un sociālās manipulācijas spējām. Atbilstoši nosaukumam, diplomātisku alianšu veidošana ir spēles pamatuzdevums. Pētnieki mēģināja atrast norādes uz nākamo spēlētāju izvēli, balstoties uz dialogiem starp spēlētājiem.

Pētījumā bija vērojami stabili nodošanas piemēri. Iespējams, visšokējošākais zinātnieku atklājums ir tas, ka viena no visparedzamākajām norādēm uz "dunča ieduršanu mugurā" ir pēkšņas izmaiņas sarunas tonī. Saruna pāriet no netitrālas un garlaicīgas uz tādu, kura satur skaidri jūtamu pozitīvu sentimentu, strukturētu diskusiju un pārspīlētu pieklajību.

Lūk, spilgts un labi ilustrējošs piemērs: saruna starp Vāciju un Austriju par to, kā apvienot spēkus un likvidēt konkrētus apdraudējumus. Austrija labprāt piekrita Vācijas ieteikumam pārvietot armijas uz austrumiem, bet tad Austrija ātri ieņēma Vāciju, "izmetot visu sarunu pa logu" un dzēšot uzticību.
Zinātnieku komentārs – būšana pārāk jaukam un pieklājīgam ir ļoti laba kara stratēģija: tā ļauj uzbrukt tur, kur vismazāk to sagaidīts.

Kā izrādās, pat dators izmantoja šo informāciju un spēja paredzēt nodevību 57% gadījumu. Tas ir pārsteidzoši augsts rādītājs, īpaši – ņemot vērā, ka dators analizēja tikai sarunas.

Lai arī cik intriģējoši šie pētījumi ir, vēl nav ievākts pietiekami daudz uzticamu datu, lai redzētu, kā šie koncepti strādā istajā dzīvē.

Danesku-Nikulesku-Mizils, datorzinātnieks Kornela Universitātē, uzskata – lai gan šie pētījumi tiešām satur noderīgu informāciju, šo tomēr nevajadzētu izmantot kā vienīgo pamatojumu spriedumu veikšanai par citiem cilvēkiem. Viņa viedoklis ir, ka kopējā valodas balansa un izturēšanās pētīšana attiecībās starp diviem cilvēkiem ir spēcīgāka nākotnes uzvedības zīme.

Lai spriestu par to, vai kāds ir pārāk pieklājīgs, ir sava vieta racionāliem secinājumiem, taču tam nevajadzētu tikt izrautam no plašāka attiecību konteksta.