Foto: PantherMedia/Scanpix

Pilnīgi iespējams, ka tu ar vīramāti esi "uz nažiem". Mēdz pat būt tā, ka arī ar pašas mammu attiecības ir visai sarežģītas. Taču taviem bērniem pie tā visa nav nekāda sakara: viņiem vecmāmiņas ir tuvi cilvēki. Tādēļ izvairies no provokatīvām frāzēm attiecībā pret vecmāmiņām bērnu klātbūtnē. Padomus, ko nekādā gadījumā nedrīkstētu teikt par omītēm "Detimail" sniedz pedagoģe darbā ar "grūtajiem" bērniem Svetlana Golicina.

"Tava vecmāmiņa uz mums visu laiku apvainojas un uzskata, ka mēs viņu necienām"

Izsakot šādu frāzi, tu pati uzņemies maza un izlutināta bērna lomu. Ir vērts atcerēties, ka daudzi cilvēki gados pārāk slimīgi uztver nepietiekamas uzmanības trūkumu, tādēļ viņi patiešām var būt pārmēru aizvainoti un nepacietīgi. Tāpat atceries, ka pret šādu uzvedības modeli neviens nav apdrošināts – mēs visi kādreiz būsim veci.

Tā vietā padomā par to, kā vecmāmiņai likt justies daudz svarīgākai priekš ģimenes. Redzēsi – ja viņa pastāvīgi jutīs rūpes un ieinteresētību no tavas, bērnu un pārējo ģimenes locekļu puses, viņa kļūs mierīgāka un pārstās dusmoties par niekiem.

Tieši tāpat nav vērts pievērst uzmanību ģimenes konfliktiem – vienkārši nogaidi, kad pāries aso emociju sprādziens. Nereaģē pārāk asi, bet pēc tam turpini kontaktēties, it kā nekas nebūtu noticis. Ar šādu rīcību tu arī bērnam parādīsi pieauguša cilvēka cienīgu rīcību – spēju būt pacietīgam un prast piedot.

"Vecmāmiņa tevi pārlieku lutina, bet mums ir citi noteikumi"

Pēc būtības jau viss pareizi – tikai vecāki ir tiesīgi izlemt, tieši kā audzināt savu atvasi. Vienlaikus, uzliekot roku uz sirds, vai tev negribas kādreiz atgriezties savā bērnībā, kad atradies zem siltā vecmāmiņas spārna, kura droši vien atļāva tev vairāk nekā pašas mamma ar tēti?

Ja tu tomēr izmanto vecmāmiņu kā bezmaksas aukli vai pieskatītāju uz neilgu laiku, esi gatava tam, ka viņai ir savs skatījums uz audzināšanu, sava dienas kārtība, prasības pret bērnu. Starp citu, psihologi uzskata, ka tas bērnam ir pat vērtīgi: pieredzes gūšana no viena dzīves skatpunkta uz citu, kas palīdzot pielāgoties dažādām uzvedības normām, bet šī prasme noteikti noderēs pieaugušā dzīvē.

Tomēr principiālās lietās ir jāspēj vienoties: piemēram, par to, cik daudz laika vasarā bērnam jāvelta lasīšanai vai to, ka zemenes – lai izvairītos no alerģiskām reakcijām, ir jātur aiz slēgtām durvīm. Turklāt šīm norunām jābūt skaidrām abām pusēm.

"Vecmāmiņa atkal tev uzdāvināja štruntu, es tūliņ izmetīšu to ārā"

Pat ja vecmāmiņa ir aplaimojusi mazbērnu ar kādu, tavuprāt, šausmīgu rotaļlietu, nevar tik nesaudzīgi izteikties par omītes izvēli – galu galā – par gaumi taču nestrīdas! Droši vien viņa dāvanu izvēlējās no sirds, tērējot savu laiku un līdzekļus, lai tikai iepriecinātu mazbērnu, nevis tādēļ, lai tevi sadusmotu.

Tā vietā – bērna uzmanība, īpaši maza bērna, pārslēdzas ļoti viegli. Ja vecmāmiņas dāvana pēc kaut kādiem kritērijiem neatbilst tavām prasībām, aizstāj to ar citām mantām. Bet strīdīgo omes mantu pagaidām vari noslēpt patālāk. Galvenais ir neaizmirst to nolikt redzamā vietā, kad vecmāmiņa brauc pie jums ciemos – daudzi cilvēki, jo īpaši gados, ļoti saasināti attiecas pret lietām, ko viņi kādam dāvinājuši.

"Vecmāmiņai nav ar ko parunāt, lūk, viņa tad mums pa apli stāsta savus stāstus jau pa desmito reizi"

Cilvēki cienījamā vecumā ļoti vēlas nodot savas zināšanas un dzīves pieredzi jaunajai paaudzei. Jā, parasti vecmāmiņas patiešām mīl atcerēties pagātni, kura bērniem un arī tev, var šķist nevienam nevajadzīgs naftalīns. Bet vai tā patiešām ir?

Foto: Shutterstock

Tā vietā pati atrod laiku un spēku, lai biežāk parunātos ar saviem vecīšiem. Ja tu iemācīsies ieinteresēti un bez vienaldzīgas izteiksmes noklausīties viņu stāstus, tad droši vien arī pati tajos atradīsi sev kaut ko noderīgu. Sarunājies biežāk – jo vairāk tikšanos, jo vairāk spēsi atrast arī vienojošās lietas. Pilnīgi iespējams, ka tu ar pārsteigumu konstatēsi, ka tava mamma vai vīramāte ne tik slikti pārzina austrumu filozofiju, mūsdienu modes pasauli vai politiku.

Bet atmiņas par tavu ģimeni un dzimteni var izrādīties ļoti vērtīgas – jo, redz, katra cilvēka pieredze ir neatkārtojama. Redzot tavu ieinteresētību, arī bērni var paplašināt savu redzesloku un atrast kopīgu valodu ar vienu no tuvākajiem cilvēkiem uz pasaules.

"Vecmāmiņa jau ir veca, tā ka nepievērs uzmanību viņas burkšķēšanai"

Šī ir visbiežāk lietotā frāze-provokators – īsta bumba ar laika degli tev pašai. Tu jau apzināti bērna galvā ieprogrammē domu par to, ka visi cilvēki gados, maigi izsakoties, nav apveltīti ar intelekta pazīmēm. Ja šo frāzi atkārtosi bieži, tad paaugoties bērns sekojoši arī neuzskatīs par vajadzīgu ieklausīties tevī pašā.

Tā vietā bērnam saprotamā formā mēģini ieskaidrot, ka vecmāmiņa "piekasās" viņam nevis tādēļ, ka viņai tik riebīgs raksturs, bet tāpēc, ka uztraucas par savu mazbērnu. Cita lieta, ka visi cilvēki ir dažādi un arī domā katrs citādi, tādēļ ar dažām omītes piezīmēm patiešām var arī nebūt vienots viedoklis un tām var nepiekrist.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!