No 27. septembra planēta Marss, kas atbild par to, kā mēs izlietojam savu enerģiju, kā strādājam un darbojamies, pāriet konstruktīvajā un lietišķajā Mežāža zīmē, piezemējot Strēlnieka laikā radītās misijas un vīzijas tēlus un ievietojot to visu praktiskā gultnē. Laiks nolaisties uz Zemes un ar vēsu prātu apzināt, kas no tā visa ir praktiski pielietojams un derīgs!
Kļūsim atturīgāki un piesardzīgāki pirms uzsāksim ko jaunu, tomēr tas nenozīmē bailes, bet gan rūpīgu un apdomīgu plānošanu, iepriekš jau paredzot un novēršot visus iespējamos riskus un traucēkļus. Šis ir laiks, kad iespējams domāt ilgtermiņā, sākt lielus projektus, kas prasa konsekventu un pakāpenisku izpildi, un šajā laikā plānošanu nekad nevajag novērtēt par zemu.
Marss caur Mežāža zīmi liek mums kļūt godkārīgākiem, arī spītīgākiem. Daudzi šajā laikā var zaudēt elastību un ieciklēties tikai uz saviem mērķiem, pareizi šķitīs tikai pašu pieņemtie lēmumi un izdarītie secinājumi. Toties liela nozīme būs tam, kas ir pareizi, svarīgi būs darīt un rīkoties tā, kā ir sabiedrībā pieņemts, tā, kā "cilvēki dara", kā noteikts, kā paredzēts standartos utt. Mēs tiksim vērtēti pēc praktiskajiem rezultātiem, reāliem, taustāmiem sasniegumiem, visa tā, ko iespējams izmērīt, nosvērt, pierādīt un iegrāmatot. Un tā – līdz pat 9. novembrim.
Lai gan sākumā varētu šķist, ka tagad gan beidzot rīkosimies veselā saprāta vadīti, tomēr jau ar pašām pirmajām Marsa Mežāzī dienām būsim pakļauti spēcīgām ambīcijām, pārāk lielai optimisma devai un sakāpinātam pašvērtējumam, tādēļ līdz 6. oktobrim pastāv diezgan liels savu spēju un iespēju pārvērtēšanas risks, pārāk liels optimisms, kas var traucēt saskatīt tās nianses, kas vēlāk var krietni pabojāt kopainu. Iespējamas arī situācijas, kurās lieki šķērdējam savu enerģiju, pārāk daudz strādājam – tā vietā, lai ar pareizu plānošanu sasniegtu to pašu rezultātu, bet daudz racionālāk izmantojot resursus. Tas, protams, nenozīmē, ka šajā posmā neko nevajag darīt, jo viss ir slikti vai kā citādi nelāgi. Tas nozīmē vienīgi ieteikumu savus plānus un stratēģiju pārskatīt vēlreiz, lai pārliecinātos, ka visi riski ir novērtēti pareizi, ka mērķis attaisno līdzekļus un rezultāts būs tāds, kādu gaidām.
Lai vai kā, ne visu tomēr iespējams ieplānot un saprast ar prātu, racionāli un balstoties tikai uz faktiem. Šajā formālajā un uz rezultātu balstītajā laikā mums palīdzēs sajūta, ka ideālus tomēr ir iespējams piepildīt, ticība saviem mērķiem un paļaušanās tam, ka esam uz pareizā ceļa. Tie, kuri turēs savas sirdis atvērtas, nenonāks strupceļā dēļ savas neelastības, bet spēs saskatīt īstas iespējas īstajā laikā un pārvērst tās taustāmā un atzīstamā rezultātā atbilstoši Mežāža lietišķajai un praktiskajai dabai. Lai izdodas!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
