Naivi noticēt kam tādam, kas šķiet pārāk labs, lai būtu patiess
Daži cilvēki ir ļoti harizmātiski un pārliecināti par sevi, tāpēc ir pat ļoti viegli noticēt visam, ko viņi stāsta. Viņi var stundām ilgi runāt par krāšņo pasauli – cik labi viņiem klājas biznesā, ko viņi pazīst, kādām pieredzēm izgājuši cauri. Gluži tāpat daudzos gadījumos viņi var piedāvāt atrast veidu, kā arī tu vari izbaudīt visu labo, ko reiz piedzīvojis viņš.
Protams, piedāvājums var šķist ļoti vilinošs. Un, lai arī ir tādi cilvēki, kuri no sirds domā to, ko saka, un par visām varītēm vēlas tev palīdzēt, šādos gadījumos bieži nākas apdedzināties. Kāpēc? Cilvēki ir dažādi – reti kurš mūsdienās ir gatavs par baltu velti izpalīdzēt ikvienam. Šādos gadījumos pastāv liela iespēja, ka piedāvātājam kaut kas ir aiz ādas, jo parasti, lai kaut ko sasniegtu, ir jācīnās pašai! Prātīgiem un loģiski domājošiem cilvēkiem pietiks ar vienu sāpīgu un nepatīkamu pieredzi, lai vairs tik naivi neticētu katram labajam piedāvājumam un sāktu apšaubīt lietu būtību. Lai pasargātu sevi, vispirms kārtīgi noskaidro, kur tu iesaisties, jo neviens (pašu ieskaitot) nav tik labs, kā viņš no malas izskatās.
Darīt vienu un to pašu lietu, bet cerēt uz citādiem rezultātiem
Ģeniālais zinātnieks Alberts Einšteins reiz paudis domu, ka ir tīrākais neprāts darīt vienu un to pašu, cerot uz citādākiem rezultātiem. Neskatoties uz sacītā patiesību un domas popularitāti, vēl joprojām ir neskaitāmi daudz cilvēku, kuri spītīgi cenšas pierādīt pretējo.
Aizmirst par "lielo bildi"
Neizpildīt "mājasdarbu"
Vismaz vienu reizi vien ikviens no mums ir izvēlējies vieglāko ceļu. Skolas laikā burtiski neizpildot mājasdarbu, bet norakstot to no kāda cita, nesagatavojoties sanāksmei, kurā gan jau nospēlēs labās runāšanas spējas, vai kā citādi izvēloties apiet grūto darbu un izsprukt sveikā cauri. Protams, toreiz viss izvērtās labi, bet kā būs nākamreiz?
Censties būt tāda, kāda tu neesi
Ir vilinoši būt draudzīgās attiecībās ar visiem un manīt smaidus viņu sejās, kad satiec kādu. Nav iespējams pielāgoties visiem, un tas noteikti nemaz nav vajadzīgs. Tev nav jāizliekas par to, kas tu neesi, jo nevienam nepatīk samākslotība. Ja kādreiz nācies pamēģināt šādu pieejas veidu, tad, ja esi prātīga, noteikti arī saprati, ka tas sevišķi labi nestrādā.
Cenšanās visiem izdabāt
Upura lomas spēlēšana
Ir tikai normāli, ja vienmēr nejūtamies pacilāti un priecīgi, jo problēmas skar ikvienu. Būtiskais ir tas, kā mēs šīs problēmas pasniedzam. Vai no katras mušas uzpūtīsim ziloni? Līdzko šāda domāšana ir nemainīga un ievilkusies, tā var sagandēt ne vien tavu dzīvi, bet arī apkārtējo. Turklāt, ja esi spējīga mainīt savu dzīvi, sūkstīšanās var būt visai kaitinoša. Atceries, ka tu neesi vienīgā, ar kuru notiek kaut kas slikts. Un tava dzīve ir tavās rokās – tik ilgi, kamēr tu esi spējīga kaut ko lietas labā darīt, viss ir iespējams.
Lūk, uzskatāms piemērs! Nesen rakstījām arī par Ingūnu Kumsāri, kura nolēma "pērļot", lai varētu nodrošināt sev un meitiņai iztiku. Ingūna atklāja, ka vistraucējošākais dzīvē esot upura sindroms, kad sevi cilvēks pats uzskata par cietēju. "Tiklīdz es apzinājos savu upura sindromu un nekavējoties sāku mainīt domas un izturēšanos, sāka mainīties mana dzīve."
Vēlme izmainīt otru
Cilvēki mainās tikai tad, kad paši saskata savu problēmu un apzinās – laiks mainīt lietu būtību. Ikdienā, neaizdomājoties par to, esam pieraduši pabikstīt, aizrādīt, censties izmainīt otru, cerībā, ka viņš kļūs tāds, kādu vēlamies viņu redzēt. Pēc tam arī seko vilšanās, jo viss nenotiek tā, kā bijām iecerējuši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
