Jaunā "Re:TV" raidījuma "Neradzami redzamais" viesis, vēdiskais filozofs un psihologs Uģis Kuģis uzsver, ka nepietiek uzdot sev jautājumus un uzzināt, kāpēc šajā iemiesojumā esam atnākuši. Tam ir jāseko darbībai! Par to, kas īsti darāms, lai iegūtu mieru, sasniegtu laimi un justos sevi realizējis, saruna raidījumā.

Sākotnējais stāvoklis, ko aizmirstam piedzimstot, ir – būt laimīgiem, skaidro vēdiskais filozofs. Uz Zemes to noturēt grūti. Kamēr mēs neiemācāmies kalpot, mēs nevaram būt laimīgi! "Jautājums – kāpēc mēs te vispār esam nonākuši? Tāpēc, ka mēs gribējām būt mazi dievi, un Dievs mums to atļāva: nāc uz Zemes, un tu varēsi pats visu radīt. Bet baudu ir maz, un tāpēc mēs skraidām apkārt, mēģinot baudīt cits citu," saka Uģis, atgādinot, ka patiesā laime ir kalpošana.

Jautāts par modē nākušo principu "dzīvot šeit un tagad", Uģis atzīst – tā skaista filozofija, bet tā dzīvo tikai tas, kurš zina, ka viņam tūlīt jāmirst, pārējie tikai tēlo, tas ir pašapmāns. Vienkāršāk, viņaprāt, ir pieņemt domu – neatliec uz rītdienu to, ko vari izdarīt šodien. Kopumā par garīgumu Uģim ir paskarbs, bet tāpēc ne mazāk vērtīgs viedoklis: "Cilvēki cenšas būt garīgi, bet nemāk savu gultu saklāt. Ja tu liec sev iekšā, piedodiet, sūdus, pats par sūdu kļūsti. Tāpēc jāierobežo mēle, vēders un dzimumorgāni. Mēs visi esam atkarībnieki – viena atkarība nomaina citu. Depresija rodas no bailēm palikt vienam, tas ir vislielākais izaicinājums. Ja tev ar sevi ir interesanti, tad tev arī attiecībās ir ko dot."

Savukārt uz jautājumu, kāpēc attiecības klibo, vēdiskais filozofs atbild – jo mums vairs nav spēju būvēt attiecības bez tehnoloģijām: "Mēs vairs neprotam būt klātesoši un sarunāties arpus čata." Attiecības tieši to arī nozīmē – uzņemties atbildību, būt devējam, nevis ņēmējam. "Ja tu gribi attiecības nevis veidot, bet baudīt, tad tu jau esi zaudētājs. Kad vairs nespējam otru baudīt, mēs sākam viņu vainot. Vaina ir mūsos pašos (bet sūdu mušas ir vieglāk ieraudzīt nekā čaklās bitītes). Kad vairs nav vēlēšanās otram kalpot tam otram, attiecības sabrūk."

Vēl viena raidījumā iztirzāta tēma – kur pazūd patiesais dzīvesprieks, ko mēs atceramies no bērnības? Bērnībā atbildību uzliekam vecākiem, bet, kolīdz pieaugam, mēs sākam darīt lietas, ko negribam. Bērni mācās, izzina pasauli, bet mums šķiet, ka mēs paši visu zinām... "Bērni ir arī izlēmīgāki – paskaties uz bērnu, kurš lielveikalā grib konfekti!"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!