Šī diena ir tikpat svarīga arī jaunajai mammai, lai tā atlabtu pēc deviņu mēnešu grūtniecības laika un dzemdībām, lai atkal sajustu sevi kā sievieti, pieņemtu savas izmaiņas ķermenī un apjaustu savu jauno māmiņas lomu.
Kad beidzot biju nokļuvusi līdz jaunās ģimenes sētai, mani sagaidīja meitenītes tētis ar prieka un laimes pilnām acīm. Viņš mani aizveda līdz savai ģimenes pirtiņai, pa ceļam atklājot, ka tieši šodien pirms 10 gadiem tā tika pirmo reizi iekurināta. Arī pirtiņai svētki. Parasti pirtīžu rituālus veicu savā pirtiņā, bet šī bija tā īpašā reize, kad nevarēju atteikt, lai to novadītu pašu saimnieku pirtiņā.
Kamēr mamma sapucē mazuli lielajiem svētkiem, tētis iepazīstina ar pirtiņu, kura atrodas lejpus mājas rietumu pusē, un palīdz sakārtot visas nepieciešamās lietas, lai rituāls noritētu bez aizķeršanās. Piekalniņā, starp māju un pirtiņu, tētis sagatavojis ugunskura vietu, atvedis skaidro avota ūdeni, sagatavojis malku pirtiņas iekuram un mielastam sarūpējis pašu dravā savākto bišu medu. Vai nav skaisti un vareni?...
Te ienāk arī jaunā māmiņa ar saulainu smaidu sejā, sniedzot man groziņu ar svaigām, rīta rasā plūktām deviņām zālītēm, kuras lasot, viņa domājusi, kuru sastapto augu šodien ielikt Amēlijas pirmajā vannītē. Dārzā vēl atrasts raibu raibais vēlais puķuzirnis, rozīgais āboliņš, baltās gaismas piepildītais pelašķis, rūgtenā raudene, baltā panātre, saulainā kliņģerīte, zeltslotiņa, spēcīgā vībotne un maģiskais dievkociņš.
Pirts telpā cenšamies ienest balto gaismu arī caur baltajiem palagiem, jo piedzimstot bērniņš ir kā balta lapiņa. Lai tumšajā pirtiņā ir drošības sajūta, kurā mazulis gūs svētību un pirmo dzīves pieredzi caur pirtiņu savam turpmākajam dzīves ceļam! Tiek iedegtas arī baltas sveces, un bērniņam īpašā vietiņā tiek nolikts pašas māmiņas šūtais baltais linu krekliņš ar gudro padomiņu. Nav svarīgi, ja kāda vīlīte sanākusi šķībāka vai greizāka, galvenais, ka darināts ar mīlestību un iešūts vislabākais nodoms bērna turpmākajam mūžam. Varēja sajust jaunās māmiņas rūpes arī bērniņa gaidību laikā, jo saulgriežos sasējusi pat trīs Laimes slotiņas.
Ar prieku varēju lūkoties, kā jaunie vecāki pardomājuši katru soli, katru darbību, rūpējoties par visu, lai šī diena ir mīlestības, prieka, rāmuma, labestības, pateicības un svētības piepildīta.
Kad visam bijām sagatavojušies, kopā ar vecāki un mazuli piesaucām visas senču dievības, kuras latviskajā dzīvesziņā ir klātesošas pirtīžās – jaundzimušā pirmajos godos. Rituāla secība mums visiem ir zināma, jo mūsu senču gudrības arvien vairāk un vairak jaunās ģimenes ceļ godā, stiprinot ģimeni un tās pavardu. Tas tikai priecē!
Visa rituāla laikā biju saviļnota par klātesošo mieru, pilnīgo rāmumu visā visapkārt. Visās darbībās, vecāku sirdīs un mierpilnajā dabā. Dziedot spēka dziesmas, skandinot tautas dainas, stipros vārdus, mēs visi kopā savienojāmies vienā ritmā. Kādu prieku un laimi es sajūtu vecāku acīs un sirdīs... To nevar aprakstīt. Tikai sajust. Visticamāk, sētā stadītie ozoli deva stabilitates un drošības sajūtu, un gar sētas malu augošās kuplās liepas ienesa manī pārliecibu sievišķajām darbībam visā pirts rituāla laikā.
Kad mazulis piedzīvojis savu pirmo pirts pieredzi, izvannojies, saņemis visu dabas stihiju spēku, Dieva, Māras un Laimas svētību, ietērpts māmiņas darinātajā baltajā linu krekliņā, tēva deviņkārt apjozta zelta josta, izšūpināts valodzītes šūpulītī, nu tas bija saldi iemidzis. Bija pienācis laiks mammas apmīļošanai ar augu slotiņām, augu pulveriem, māliem, pelašķu un asinzsāles pindām, dzintara medu: tas viss, lai stiprinātu māmiņu gan fizioloģiski, gan emocionāli.
Izmasējot augumiņu, māmiņa var pateikties savai dzemdei (kas ir sievietes otrā sirds) un visam ķermenim par labi padarīto darbiņu, pateikties Dieviņam par tā labvēlību, ka ļāvis jaunajai dvēselīte nonākt ģimenes šūpulītī. Māmiņa tiek ietīta zeltslotiņu un vībotnes čauliņā, palīdzot noslēgt padarītos darbiņus, piepildot ar pateicību iztukšotās ķermeņa vietas, palīdzot sajust pašai sevi, samīļojot arī savu iekšējo bērnu. Sevi mīloša un enerģijas piepildīta, mamma būs mīloša arī savai meitiņai un gādīgajam vīram. Nu mamma ir līdzsvarā ar sevi, pilna ar spēku un enerģiju, kas būs nepieciešams mazās Amēlijas auklēšanā un ģimenes pavarda turēšanā.
Prieks arī manā sirdī par to, ka arvien vairāk un vairāk ir tādu jauno ģimeņu, kas tur godā mūsu senču zināšanas un savu dzīves ritmu pakārto Visuma un dabas likumiem. Lai vairojas spēcīgas, krietnas un mīlošas ģimenes!
Šī uzburtā ainiņa man pašai lika pārdomāt to ikdienas steigu, kurā miers ir otrajā plānā, kas mūs ierauj milzīgā skrējiena virpulī, no kura bieži vien nespējam izkļūt laukā. Tā mēs pamazām kļūstam par stresa vergiem un stabilu ģimeņu iznīcinātājiem. Šai straujajā laikmetā es novēlu katram sevī sajust mieru, rāmumu un līdzsvaru, tad arī citi mūs mīlēs un mēs pēsim veidot stipras un stabilas ģimenes. Tikai tā mēs paši kļūsim stipri garā un dvēselē.
Piepildām sevi ar beznosacījuma mīlestību un veidojam mierpilnas attiecības ar līdzcilvēkiem. Lai gavilē priekā katram sava dvēselīte tā, kā to sajutu es! Lai top!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
