Šo metožu īpatnības – attiecināmi nestrukturēts uzdevums, kas pieļauj atbilžu dažādību, neviennozīmīgi, izplūduši, nestrukturēti stimuli, kas pilda savdabīga "ekrāna" lomu, uz kuru tiek projicētas tieši tev raksturīgas personības iezīmes, problēmas, stāvokļi. Citiem vārdiem – slēpto, maskēto, neapzināto pušu atklāšana. Projektīvās metodes ir virzītas uz to, lai atklātu tavu iekšējo pasauli, subjektīvus pārdzīvojumus, domas, iekšējas programmas, gaidas.
Vienkārši sakot, projekcija ir viss, par ko tu dotajā brīdī domā, viss, ko jūti, pat, ja to neapzinies: tu to izlasi, redzi, dzirdi, apspried, pat tenko par to un izpaud ar savām darbībām, bet vari nesaistīt ar sevi. Tāpēc katru reizi, lasot grāmatu vai skatoties filmu, ieraugi tur kaut ko jaunu. Filma vai grāmata ir tā pati vecā – tava izpratne ir jauna! Tā ir tā atbilde, kuru saņem caur zīmēm, plakātiem, pēkšņi atskanējušām frāzēm, ķermeņa signālu. Galvenais – uzdot (un arī atcerēties, ko jautāji) lakonisku jautājumu un izprast saņemto atbildi.
Vēl – tā ir attiecību veidošana pašam ar sevi. Ko tu domā, ko jūti un ko dari. Tu nedzirdēsi no sevis neko, ko nebūsi gatavs dzirdēt. Tiesa, būt godīgam pret sevi reizēm nav viegli...
Šeit nav pareizu vai nepareizu atbilžu. Pēc atbilžu saņemšanas ir svarīgi pateikt skaļi sev – jā, es sevi dzirdu, tagad es zinu atbildi. Iespējams, ka šobrīd neesmu gatava uzņemties atbildību un to risināt. Vai arī esmu gatava. Viss manās rokās. Jo, iespējams, ka apzināti domāju vienu, daru otru un mērķtiecīgi veicot darbības pēc sev vien zināma algoritma, saņemu rezultātu, kas neatbilst sākumā gaidītajam. Var saņemt atbildi, kāpēc tas man ir izdevīgi, – saņemt no dzīves to, ko saņemu.
Man patīk šī metode, jo tā dod atbildi, ko man pašai darīt, lai rezultāts būtu iepriecinošs. Nevis – "darīju kā labāk, sanāca kā parasti". Vai kāds cits būtu atbildīgs par manu dzīvi, laimi un izvēli? Par to, ko es daru un domāju?
Kad saņemam atbildes, lietojot projektīvās metodes, reizēm informācija nenāk uzreiz. Atbilde pati par sevi var būt kā iekšēja atklāsme. Reizēm nav viegli pieņemt atbildi, jo ir taču iemesls, kāpēc ir vispār jālieto šāda metode, lai saņemtu atbildi.
Tomēr, to uzzinot, es varu būt patiesa pati pret sevi. Es varu uzņemties atbildību par savas dzīves rezultātiem un tos mainīt. Banāli – nauda, attiecības, darbs. Protams, ka ir reizes, kad es negribu neko mainīt. Es neesmu tam gatava tajā brīdī. Arī tas ir rezultāts. Es redzu, ko es daru, bet šobrīd izvēlos neko nemainīt un būt tur, kur esmu, godīgi, bez upura maskas. Es esmu tikai cilvēks.
Ja tevi ieinteresējusi šī pašizziņas metode, vari pievienoties semināram "Es un nauda", kas 6. decembrī pulksten 18:30 notiks "Namiņā" Tallinas ielā 35 Rīgā. Šajā seminārā caur jautājumu algoritmu un projektīvām metodēm (asociatīviem attēliem un individuālu izkārtojumu ar figūrām) būs iespēja apzināties, kā tu redzi savas attiecības ar naudu. Un pieņemt lēmumu, ko darīt (ja vajag darīt).
Tiem, kas nav gatavi dalīties ar savām atbildēm grupā, ir pieejamas individuālas konsultācijas virtuālā vidē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
