Par vīrišķo sākotni un lietu būtību

Pirms runāt par vīrieša lomu, jādefinē, ko saprotam ar vārdu "vīrietis". Bez būtības nevar spriest par viņa pienākumiem un zemes darbiem, nevar izvērtēt, nezinot galveno uzdevumu.

No kā rodas vīrietis? No cilvēka. Un no kā rodas cilvēks? No enerģijas, no dvēseles – ja mēs ejam uz vienu pusi, uz smalko plānu. Otra virzienā raugoties, vispirms ir dvēsele, tad – cilvēks, vīrietis, tad viņš kļūst par vīru un tēvu, kāda amata pratēju... Tā virkne iet tālāk, un vīrietis ir kaut kur tur pa vidu. Raksturojumu pozīcijai "vīrietis" katrā no šīs virknes posmiem būs citāds: vīrietim kā cilvēkam būs viens, vīrietim kā dvēselei – cits...

Dvēsele var izvēlēties, kādā "ādā" šeit – uz Zemes – būt, jo tā nāk šurp daudzkārt. Droši vien gadījies ievērot, ka pie mums atkal un atkal atgriežas kāda konkrēta tēma, un dažreiz vajag gadus, lai to ne tikai saprastu, bet arī izdzīvotu un gūtu mācību. Tāpat ir ar dvēselēm – viņas nāk šeit jau kuro reizi atstrādāt kādu noteiktu tēmu vai darbu. No dzīves dzīvē mēs attīstām kādu konkrētu īpašību. Tas ir tikai loģiski, mēs nākam šajā duālajā pasaulē apskatīt to no visām pusēm un arī izdzīvot. Un nākam mēs gan kā vīrieši, gan kā sievietes.

Pavērojiet garāmgājējus – ir cilvēki, kas skatās uz sevi skatlogos, tās ir jaunās dvēseles. Dvēsele pēta – kā tad es tajā sievietes ķermenī tagad izskatos? Arī vīrieši tāpat piemēro savu ķermeni.

No kosmisko enerģiju viedokļa vīrietis ir Saule – kosmiskais impulss, dvēsele, kas nākusi radīt jaunu dzīvību. Sieviete ir vairāk Zemes enerģija, kas nāk, lai šo vīrieša impulsu realizētu. Tīri bioloģiski skatoties, sieviete ir tā, kura rada, bet anatomiski – no kurienes tad viss sākas? Protams, tas ir nosacīti, jo fluīdi sākotnēji nāk no sievietes (tiesa – pavasarī arī no vīrieša). Bet sākotnējais impulss tomēr nāk no vīrieša, tā tas Kosmosā ir iekārtots. Tādēļ arī astroloģiski vīrietis ir Saule. Un kas ir Saule? Tā ir būtība, ideja, doma! Saule ir gravitācija, tā ir vērtība: kāda būs tava vērtību skala, tāds būs rezultāts. Vīrietis ir kosmiskā uguns, kas visu kontrolē, viņam ir visas pilnvaras, spēja redzēt un pieņemt lēmumus.

Vīrietim, dzīvojot saskaņā ar Zemes likumiem un turot blakus sievieti, ir jābūt tam, kurš redz lietu būtību, jo viņš dod vektoru, uz kurieni mēs iesim. Sieviete var citādi – ar savu gudrību – kaut ko pavirzīt, pakoriģēt, tas viens otru neizslēdz, bet vīrietim jāsaskata šī būtība.

Ar ko atšķiras vīrietis no sievietes? Vīrietis vienkārši zina, kā lietas notiek, kāpēc kaut kādi darbi jādara, viņam nav obligāti jāceļas un jādara, lai saprastu būtību. Bet sievietei vajag izdarīt, lai saprastu. Viņai vairāk jārunā, jo runājot viņai rodas atklāsmes, veidojas domas un sakarības. Bet vīrietis to visu jau zina, viņš var palikt dīvāna sēžot, nevis iet darīt kādus darbus, jo viņš jau zina, kāds būs rezultāts...

Garīgās pasaules pētīšana ir kļuvusi par tādu kā modes lietu. Gaismas nešana – tas ir labi, bet, ja mēs neredzam īsto lietu jēgu, mēs daram tukšas lietas. Ir starpība, vai mēs darām darbu, saprotot tā jēgu, vai vienkārši ejam uz darbu un skatamies pulkstenī.

Senlaikos karalis pēdējais ķērās pie ēdiena un pēdējais gāja gulēt, jo viņš tika izvēlēts dēļ savām spējām saprast būtību, organizēt, valdīt, arī savu fizisko spēju dēļ – viņš bija visstiprākais. Un stipra cilvēka viscēlākā īpašība ir dot vājākam. Tādēļ karalis ieguva savu vietu. Viņš kalpoja tautai.

Bet mūsdienās ir otrādi – mēs kalpojam karaļiem. Tagad karaļu vietā ir direktori. Ja uzņēmuma vadītājam ir gluži vienalga, ko sapulcēs runāt vai cikos ierasties darbā, tad – kā tas kuģis-firma peld? Tas taču nes šā "karaļa" enerģiju un eksistē šajā pasaulē ar tādu pašu attieksmi!

Vēl viena no karaļu cēlajām īpašībām ir godīgums, spēja atbildēt par saviem vārdiem. Pirmām kārtām jābūt godīgam pret sevi, tikai tad tev ir dota spēja paust patiesību, kas "pielīp".

Ģimenē ir tieši tāpat, lai gan lomas un funkcijas ir citādas. Ja mēs kaut ko darām tikai virspusēji, tāda veidojas arī ģimene, īpaši mūsdienās, kad viss ir uz viltus vērtībām – patērētāja enerģijām balstīts: kurš kuram ko dos, kurš ko darīs. Taču to, kas mums ir vai nav vajadzīgs sievietes–vīrieša attiecībās, mēs varam saprast, tikai pakāpjoties plauktiņu augstāk, kad mēs no sievietēm un vīriešiem kļūstam par cilvēkiem. Un, ja mēs vēlamies saprast sevi vēl dziļāk, ir jāpakāpjas vēl augstāk un jāierauga sevi kā dvēseli. Tikai tad mēs varam rast atbildes uz saviem jautājumiem.

Kā vīrietim mūsdienās pietrūkst? Senāk bija vīrs un vārds: pateica un izdarīja. To vajadzētu paņemt no senatnes – vīrieša vārdam bija vērtība, kam nekāds zelts nestāv pretī. Tāpēc mūsdienās ir labāk klusēt, lai nesarunātu ko lieku vai tādu, ko nevar izdarīt. Ta skaitās vieda cilvēka pozīcija. Taču dvēseliskā būtība ir nevis klusēt, bet radīt, paust kaut ko un atbildēt par saviem vārdiem, zinot, ka vārdi piepildās, un, jo augstāk tu esi, jo ātrāk tas notiek!

Tagad, lai apstiprinātu kādu vienošanos, ir jānoslēdz līgums. Mēs esam tiktāl materiālajā pasaulē ieslīguši, ka tādi jēdzieni kā godīgums vairs nestrādā. Vīrieši bieži runā pilnīgas muļķības. Bet vīrieša vārdam ir spēks! Tie ir tie mehānismi, ko mēs līdz galam nesaprotam. Senāk viss bija balstīts uz vienošanos. Tagad mums ir nauda, lai salīdzinātu vērtības. Agrāk no malas varēja redzēt, kam ir kāda vērtība un kam nav. Jo cilvēki mācēja saskatīt būtību.

Kas ir veiksmes vadlīnijas mūsdienu sabiedrībā? Veselīgs dzīvesveids, enerģija, veiksme biznesā un ģimenē, sekss. Sekss ir nākotnes turpinājums, bērna dzīvības radīšana. Mehānisms, ko mēs saucam par attiecībām, ir cilvēka dzīvības turpināšana, bet mēs to esam uztaisījuši par kultu, uz kuru balstās viss, – mēs pat vērtējam savu dzīvi pēc tā, cik daudz mums ir seksa! Bet būtībā mācāmies radīt jaunu paaudzi...

Skatoties dvēseles līmenī, mēs nākam šeit kā dvēseles, kas - gluži kā skolā - mācās radīt šajā materiālajā pasaulē – gan bērnu, gan galdu vai ko citu –, lai pēc tam, aizlidojot Kosmosā, dvēsele atbilstoši kosmiskajiem likumiem spētu kaut ko radīt tur. Kosmosā tev iedod stūrīti, lai tu radītu savu pasauli – kā Dievs radījis šo pasauli. Ja mūs, šādus nemākuļus, palaistu Kosmosā, kādus ķeburus mēs tur sataisītu!

Sievietes–vīrieša attiecībās mēs mācāmies veidot šo radošo spēku – vai tā būtu mūza vai nauda (kas arī ir radošais spēks), bet lielākā pilnvara, kas mums šeit iedota, ir – radīt savu dzīvi. Šajā ziņā nav svarīgi, vai tu esi vīrietis vai sieviete. Vienmēr jācenšas skatīties uz lietām plašāk, un tas ir vīrieša pienākums – redzēt lietu būtību.

Ir jāsaprot, ka vīrietis un sieviete – tās ir divas galējības, taču katrā vīrietī ir sieviete iekšā, katrā dvēselē ir abējādas pieredzes. Lai iegūtu līdzsvaru, vajag spēt iejusties arī otrā pusē un gūt no sapratni, lai iznāktu mācībstunda, nevis seriāls. Viena no vīrieša īpašībām ir tās piefiksēšana.

Vēl – tā vietā, lai Dievu uztvertu kā ģimenes locekli, mēs viņu lūdzamies. Tās ir izkropļotas, pārprastas attiecības! Ja mēs tēvam kaut ko lūdzam, ja runājam ar vistuvāku cilvēku, mēs viņu uzrunājam uz tu un mēs viņam varam prasīt. Arī Dievam ir jāmāk prasīt. Ja esi gatavs uzņemties un līdzdarboties, tad tev nav pazemīgi jālūdzas, jo lūgšanās ir pazemošanā kaut kā spēcīgāka priekšā. Bet – pazemošanās nav rādītājs, kas apliecinātu, ka tu esi gatavs līdzdarboties! Senatnē gāja un prasīja, bet mēs lūdzamies kā nespējīgi un, ja tu esi nespējīgs, tev neko nevar iedot. Tā ir tā vīrieša līnija – ir jābūt spējai un varēšanai.

Avots: "Dzīvesziņas Gadagrāmata"