Versija par to, kā veidojas tava realitāte: trīs slāņi

Šai sapratnei ir savas sekas. Viena (un svarīgākā) no tām ir pilnīga atbrīvošanās no savām bailēm, uzskata Džefs Strīts (Jeff Street). Lielāko daļu viņa dzīves bijis pārliecināts ateists – "zinātniskais tips" ar absolūti nekādu ticību garīgajai pasaulei, viņš "pamodās" pirms pāris gadiem pēc vairākiem "maģiskiem" gadījumiem savā dzīvē un tagad kvēli pēta šo pasauli un dalās ar saviem ieskatiem par garīgumu un metafiziku savā blogā "Divine-cosmos.net". Piedāvājam iepazīties ar Strīta redzējumu par realitātes uzbūvi.

Pirms iedziļināmies, kā tava realitāte (tās trīs slāņi) veidota, īsi aplūkosim tavu patieso dabu un tavu realitāti – kas un kā daļa tu esi.

Eksistē viena, visiem kopīga apziņa, kas sevī ietver vienu, taču daudzdimensionālu enerģijas lauku, kam nav specifiskas formas. Tas var pieņemt jebkādu formu, kādu vien apziņa izvēlas, izmantojot domas, nodomus un vēlmes. Tās ir viss – gan redzamais, gan neredzamais. Šī apziņa ir tikusi saukta dažādi – universālā apziņa, kosmiskā apziņa, pirmatnējā apziņa. Un pirmatnējā apziņa ne tikai izveido enerģijas ceļus, bet var arī tos uztvert un piedzīvot.

Par enerģijas ceļiem var domāt arī kā par informāciju. Pirmatnējā apziņa var radīt informāciju un ar to manipulēt un to uztvert šajā laukā. To var salīdzināt ar māju – cilvēks uzceļ māju, kurā pats pēc tam var dzīvot. Pastāv tikai apziņa, informācija un tās uztvere, un tas ļauj izveidot un pieredzēt "realitāti".

Pasaule, kas, tavuprāt, eksistē visapkārt, ir ilūzija – tā ir vēl viena apziņas pieredze. Pieredze ir īsta, taču apkārt esošais – iedomāts. Visa informācija, kas tiek attēlota tavā realitātē, tika iedomāta, un tava apziņa to uztver kā virtuālu realitāti. Nekā apkārt nav, tikai ļoti pārliecinoša ilūzija.

Pirmatnējā apziņa pieredz realitātes būves, izveidojot apziņas daļu, kurai ir pašai sava pašapziņa un uztvere, un ievieto šo daļu kādā no realitātes būvēm, tādējādi to pieredzot. Pirmatnējai apziņai šādas daļiņas ir daudzas, un tu esi viena no tām – tīra apziņa, bez formas.

Veidu, kā informācija parādās tavā apziņā, var salīdzināt ar to, kā projektors parāda filmas kadrus. Katru miljardo sekundes daļu tiek padots kadrs ar informāciju, kas attēlo tavu realitāti, lai to uztvertu tava apziņa. Atšķirībā no filmas, kurai visi kadri ir iepriekš izveidoti, tavas realitātes "filma" satur gan jau iepriekš izveidotus kadrus, gan arī tādus, kas tiek izdomāti tajā brīdī un savienoti ar iepriekšējiem.

Konceptuāli realitātes kadri ir ģenerēti kā trīs informācijas slāņi: pamats, fons un priekšskats, un tie tad tiek savienoti vienotā bildē. Informācija katrā no šiem slāņiem ir veidota citādi, un ir jāsaprot, kā tas trādā, lai iemācītos veidot pašam savu realitāti. Izmantojot izrādes metaforu, jādomā par skatuvi, sākotnējo situāciju un stāstu. Neaizmirsti, ka tava realitāte ir tavs stāsts, un tu esi tajā gan galvenais varonis, gan režisors!

Varētu šķist, ka esi daļa no vienas kolektīvas realitātes ar daudziem tēliem un aktieriem, bet aizskatuvē notiek kaut kas tāds, par ko, iespējams, neesi iedomājies.

Katra pirmatnējās apziņas daļa (piemēram, dvēsele) pieredz pati savu atsevišķu realitāti, kurā tā ir gan galvenā varone, gan režisore savam stāstam. Visi citi aktieri tavā stāstā ir vienkārši citas dvēseles, kas spēlē savas lomas, lai palīdzētu tavam stāstam. Tev ir vienošanās ar daudzām citām dvēselēm, lai tās spēlē lomu tavā realitātē – bet tas ir tavs stāsts, un viņas tajā iestaigā tikai uz īsu mirkli.

Dvēseles, kas spēlē lomas tavā stāstā, var būt vai nebūt pašas savā zemes realitātes versijā. Un tu, iespējams, spēlē kādu lomu viņu realitātēs. Eksistē neskaitāms daudzums dvēseļu, kas spēlē lomas cita citas realitātē. Katrai dvēselei ir pašai sava pieredze pašai savā realitātes versijā, kas, ļoti ticams, izvērtīsies citādāk nekā tavējā.

Lai radītu kolektīvo realitāti, dvēseles, kuras spēlē to pašu lomu dažādās individuālajās realitātēs, vienojas dalīties ar informāciju, kas attēlo kādus realitātes elementus – precīzāk, informāciju, kas attēlo skatuvi un fonu.

Process, kura rezultātā izveidojas katrs nākamais realitātes kadrs, ko uztver tevī mītošā pirmatnējās apziņas daļiņa, savieno šo te dalīto informāciju ar informāciju kuru izvēlējies un izveidoji tu vienotā stāstā. Kā tas notiek, detaļās nav pilnīgi skaidrs, bet princips ir tāds.

Tava realitāte ir programmējama, un tās programmētājs esi tu.

Aplūkosim, kā informācija, kura attēlo katru no trīs tavas realitātes uzbūves slāņiem, tiek veidota, un cik tu spēj kontrolēt katru no tiem.

Pirmais informācijas slānis, kas ir iekļauts realitātes kadros, kurus tava apziņa uztver un pieredz, tiek saukts par pamata slāni. Tas attēlo planētu, elementus, no kuriem tā sastāv, biosfēru. Tas ietver visu, kas uztur cilvēka dzīvi un pieredzi. Šis slānis ir kā skatuve, uz kuras tiks spēlēta izrāde – gan kolektīvi, gan personīgi.

Visu informāciju, no kā sastāv viss šajā slānī, izveidoja un uzturēja nefizisku būtņu nodomi, domas un iztēle. Šīs būtnes velta sevi to lielo elementu izveidei un uzturēšanai, kuri veido tavu un daudzas citas realitātes. Visu informāciju, kura attēlo pamatslāni mūsu realitates uzbūvē, iedomājās šīs te būtnes.

Svarīgi, ka pirmatnējās apziņas daļiņas mūsos neizveido šo informāciju, un mēs to paši nevaram izmainīt caur domām un nodomiem. Tu nevari tieši ietekmēt savu skatuvi, savu pasauli ar savām domām. Tev nav tieša spēka izmainīt informāciju, kas to attēlo, tu vari tikai izpētīt un pieredzēt dažādas tās daļas, izdarot savas izvēles. Šis slānis ir daļa no informācijas, kuru mēs visi vienojāmies dalīt pa visām savām individuālajām realitātēm, lai izveidotu kolektīvās realitātes pieredzi.

Otrais informācijas slānis, kas iekļauts realitātes kadros, kurus tava apziņa uztver un pieredz, tiek saukts par "fona" slāni. Šis slānis ir kolektīvais uzvedums, kurš tiek izspēlēts uz skatuves. Tie ir globālie un kolektīvie notikumi un gadījumi, viss tas, kas notiek pasaulē, par ko tu tikai dzirdi, jo tas tevi tiešā veidā neietekmē. Situācija pasaulē, sabiedrībā, viss, par ko rakstīts vēstures grāmatās, avīzēs un žurnālos. Viss, kas it kā notiek pasaulē, un viss, kam būtu jānotiek pasaulē (vairumu no kā neesi pieredzējis). Kas, cik noprotams, noticis ar citiem, bet ne ar tevi.

Šo realitātes uzbūves slāni veido visas apziņas daļas (dvēseles), kas tajā piedalās. Un mēs visi vienojāmies, ka to dalīsim pa visu mūsu individuālo realitāšu uzbūvēm. Informāciju šeit veido viss kolektīvs – var salīdzināt ar visu dvēseļu visu domu, mērķu, izvēļu darbību "vidējo aritmētisko". Ja mēs pieļautu, ka visu dvēseļu apziņas līmenis vai frekvence ir vienāda, tad katra dvēsele kolektīvo realitātes slāni spētu ietekmēt tikpat ļoti, kā jebkura cita.

Tava spēja ietekmēt kolektīvo realitāti, lai izmainītu kolektīvos notikumus ar savām domām un nodomiem, ir limitēta. Piemēram, ja uz planētas ir pieci miljardi cilvēku, tad tava ietekme ir 1/5 000 000 000. Bet, protams, ne katram apziņa ir tādā pašā līmenī vai frekvencē. Ar katru augstāku apziņas līmeni tu iegūsti eksponenciāli augstāku ietekmi uz kolektīvo realitāti.

Pat tad, ja nevari izmainīt kolektīvo realitāti, tu vari kontrolēt to, kuras kolektīvās realitātes daļas ietekmē tevi: tas, kuras daļas tu pieredzi tiešā veidā, ir pilnīgi tavā kontrolē! Izmantojot skatuves metaforu, kolektīvā realitāte ir kā fons tavam personīgajam stāstam. Kuras šī fona daļas skar tevi, ir atkarīgs no tavām domām, uzskatiem, nodomiem, vēlmēm, izvēlēm utt. Nekas no kolektīvās realitātes nevar tevi skart, ja vien tu to neielūdz tiešā veidā savā pieredzē ar savām domām!

Trešais un pēdējais informācijas slānis, kas ir iekļauts realitātes kadros, kurus tava apziņa uztver un pieredz, ir tā sauktais "priekšskata" slānis. Priekšskats ir viss tas, ko tu pieredzi tiešā veidā. Tā ir tava personīgā realitāte, un tev ir 100% atbildība par to, ko tajā radi. Viss, ko tu tieši pieredzi, ir vai nu tikko tevis izveidots, vai arī tevis ielūgts tavā realitātē no kolektīvās realitātes. Lai gan tu nevari pats izmainīt kolektīvo realitāti (jo tā tiek veidota kolektīvi), tam nav nozīmes, jo tu esi tas, kurš kontrolē, ko no tā ievelc savā personīgajā realitātē, lai to pieredzētu.

Var teikt, ka esi imūns pret jebkurām briesmām vai likstām, vai jebko, kas ir kolektīvajā realitātē – ja to nepaņemsi, tas tevi neskārs. Un, protams, ātrākais veids, kā piesaistīt kaut ko no kolektīvās realitātes, ir – baidoties no tā, kā situācija pasaulē ietekmēs tevi. Kā radītājs, tu pievelc to, uz ko fokusējies, īpaši tad, ja to dari ar tādu spēcīgu emociju kā bailes. "Dabas katastrofas – tornado, un virpuļviesuļi, vulkāni, plūdi utt. – nav tieši mūsu radīti. Mūsu radīta ir pakāpe, kādā tās skars mūsu dzīves," raksta Nīls Donalds Volšs, "Sarunas ar Dievu, 1. grāmata" (Neale Donald Walsch, Conversations With God, Book 1).

Neatkarīgi no tā, kas notiek kolektīvajā realitātē, nekas no tā nevar tevi skart, ja tu to pats "neielūdz". Piemēram, notiek kāda dabas katastrofa kolektīvajā realitātē, kas skar pilsētu, kurā tu dzīvo. Ar pareizo "attieksmi" Visums nodrošinās, ka tu tajā laikā neesi tur. Vai, ja esi mājās, brīnumainā kārtā paliksi neskarts.

Pareizā attieksme, lai izvairītos no kolektīvās realitātes notikumu pieredzēšanas, ir absolūti ticēt, ka spēj radīt pats savu realitāti un ka esi vienmēr drošībā – ka nekas nevar tevi skart. Ja baidīsies vai šaubīsies, tad nekas neizdosies.

Tu pats veido savu realitāti ar domām, uzskatiem, vēlmēm utt. Tas fons un skatuve, uz kuras tavas realitātes uzvedums tiek izspēlēts, ir tur tikai kontekstam, lai tev būtu, kur izveidot šo savu realitāti. Tu vari izveidot savā dzīvē, ko vien vēlies. Kolektīvā realitāte nelimitē to, bet ļauj izvēlēties, vai gribi kaut ko no tās paņemt savā dzīvē. Taču viss tas tiešām nav obligāts – tas nevar kļūt par daļu no tavas tiešās pieredzes, ja to neieaicini ar savām domām. Kolektīvā realitāte vilina tevi fokusēties uz to, kas tur ārā ir tagad, tā vietā, lai fokusētos uz to, kas tur varētu būt.

Šīs zināšanas ļauj tev pārstāt baidīties par to, ko nevari mainīt, un sākt fokusēties uz to, ko vari – kur ir tavs fokuss un uzmanība, kādi ir tavi uzskati, par ko domā, ko iedomājies un ko izveido pats sev.

Dziļa izpratne par to, kā realitāte tiek uzbūvēta un ka tu esi tas, kas šo procesu kontrolē, ļauj tev piedzīvot pilnīgu atbrīvošanos no bailēm. Un tad, kad tu kļūsti pārāks pār bailēm (īpaši tad, ja apgūsti arī citas tehnikas mērķtiecīgai realitātes izveidei), tava dzīve sāks dramatiski uzlaboties.

Esi bezbailīgs, sapņo un sagaidi brīnišķo!