Foto: Publicitātes foto
Vēl pirms dažiem gadiem Anastasija Tkačuka nespēja iedomāties, ka strādās IT nozarē. Iepriekš viņa gandrīz desmit gadus strādāja Lielbritānijā, darot ļoti dažādas lietas – sākot no dažādu dokumentu sagatavošanas un beidzot ar gleznu pārdošanu un juvelierizstrādājumu izplatīšanu.

"Sievietes reizēm nepelnīti tiek izstumtas no IT nozares, lai gan mums šajā jomā ir tik daudz iespēju sevi atrast," uzskata Anastasija. Sarunā viņa atklāja, kāds ir bijis viņas ceļš IT jomā un ko tajā var darīt sievietes, bet par visu pēc kārtas.

Cikāžu dziesmas un sniegoti kalni

Anastasijas vecāki iepazinās Latvijā, un šī tikšanās notika, galvenokārt pateicoties kādam Jūrmalai veltītam avīžrakstam, kuru bija pamanījusi mamma. Tobrīd viņa ar sarkano diplomu absolvēja universitāti Kirgizstānā, un izcilie akadēmiskie sasniegumi viņai ļāva patstāvīgi izlemt, kurp doties darba gaitās. Neraugoties uz to, ka daudzi kursabiedri izvēlējās braukt uz Almati, Anastasijas mamma izvēlējusies Latviju.

"Tajā liktenīgajā avīžrakstā mamma bija ieraudzījusi jūru, un pēc kalniem, kuri viņu bija ieskāvuši visu dzīvi, viņa nolēma mainīt apstākļus. Noteikti kaut kāda loma lēmuma pieņemšanā bija arī romantikai," stāsta jaunā sieviete.

Anastasija ir dzimusi Kirgīzijā un vēlāk tur bieži ciemojusies. "Mamma turp aizlidoja neilgi pirms dzemdībām, bet vēl pēc pāris mēnešiem atgriezās Rīgā. Katru gadu mēs devāmies ciemos pie vecmāmiņas un vectētiņa. Tie parasti bija ļoti ilgi ceļojumi, divreiz pārsēžoties, un, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti palikuši atmiņā, tāpat kā īpašā atmosfēra šajā valstī. Tur bija ļoti silti un garšīgi. Nekad neaizmirsīšu cikāžu dziesmas. Un kalni – ārā 30 grādu tveice, bet to virsotnes klātas ar sniegu. Tāds skaistums," atceras Anastasija.

Ja Kirgīzijā ģimenei bija ļoti rāms dzīves ritms, tad Latvijā tas bija īpaši aktīvs – meitene dejojusi balles dejas, spēlējusi tenisu, apmeklējusi zīmēšanas nodarbības, apguvusi valodas, piedalījusies dažādās olimpiādēs un izmantojusi citas iespējas.

"Man tas viss patiešām ļoti patika, tāpēc vēl jo grūtāk bija saprast, par ko es vēlos kļūt, kad pieaugšu. Bet vienu es aptvēru gana agri – jau pusaudzes gados sapratu, ka dzīvē ir daudz jāstrādā un jābūt finansiāli neatkarīgai. Tas man arī vienmēr ir asociējies ar biznesa lēdijas tēlu," atzīst Anastasija.

"Ļoti vēlos pie jums strādāt!"

Par biznesa lēdiju viņa gan nekļuva, bet darbu atrada Londonā. Tur kā uzņēmēja personīgā asistente viņa vadījusi visdažādākos projektus, vākusi dažādu informāciju un daudz ceļojusi. Visi mēģinājumi arī ģimeni pārcelt uz Lielbritāniju nav vainagojušies panākumiem, un 2014. gada pavasarī sieviete nolēmusi, ka pienācis laiks atgriezties mājās. Tikai – kur un ar ko nodarboties? Kā pēc tik ilgiem prombūtnes gadiem atrast savu aicinājumu Latvijā?

"Sāku meklēt variantus un ieraudzīju starptautiskā uzņēmuma "Accenture Latvia" darba sludinājumu. Sapratu, ka ne visai esmu piemērota šai ar finansēm saistītajai vakancei, tomēr nolēmu aizsūtīt savu CV un motivācijas vēstuli. Tā arī uzrakstīju – saprotu, ka pēc profila neatbilstu piedāvātajam amatam, bet ļoti vēlos pie jums strādāt. Dienu vēlāk man piezvanīja un teica – jā, šai pozīcijai jūs neesat piemērota, bet mums ir arī citi piedāvājumi. Veiksmīgi izturot vairākas sarunu kārtas, kļuvu par uzņēmuma vadītāja izpildu asistenti," par savu pieredzi stāsta Anastasija.

Viņa uzsver – uzņēmuma rekrutēšanas komanda uzmanīgi izpēta katru iesūtīto CV. "Sākotnēji nav obligāti jābūt ar IT zināšanām, lai strādātu šajā jomā. Mans piemērs to apliecina. IT zināšanas ir iespējams apgūt vēlāk, kas savukārt viegli konvertējas, ja vien ir vēlēšanās. Sākot darba gaitas, mani iepriecināja kolektīvs – jauni, gudri un talantīgi cilvēki, kuri vienmēr ir gatavi palīdzēt un dalīties pieredzē. Ziniet, es šajā kompānijā iemīlējos no pirmā skatiena. Simtprocentīgi. Vēl aizvien esmu iemīlējusies," Anastasija smaida.

Sievietes un IT nozare

"IT jomā ir ļoti daudz virzienu, un tajos ir nepieciešamas visdažādākās zināšanas un pieredze. Sievišķīgā pieeja bieži vien ir ļoti noderīga, jo sievietes visu veic, talkā ņemot komunikāciju, gaumi un taktiku. Uzņēmumā strādā kolēģes, kuru līdzšinējās nodarbes bija grūti saistīt ar IT jomu, – farmaceites, banku un slimnīcu darbinieces, grāmatvedes, tulkotājas, dizaineres. Te ir plašas pašrealizācijas iespējas," atzīst Anastasija.

Stāstot par savu darbu, viņa vairākkārt atkārto, ka ļoti svarīga ir vēlme mācīties – un uzņēmums no savas puses rada tam nepieciešamos apstākļus. "Uzņēmumā kā personība pastāvīgi attīsties, nav stagnācijas, kas ir lieliska platforma izaugsmei."

Paplašinās arī uzņēmums: kad viņa spērusi pirmos soļus uzņēmumā, "Accenture Latvia" strādāja aptuveni 500 cilvēki, bet šobrīd darbinieku skaits sasniedzis pusotru tūkstoti. Darbinieku vidū ir speciālisti no Āzijas, Krievijas, Ukrainas, Portugāles, Baltkrievijas un citām valstīm.

"Jo vairāk mūsu kļūst, jo vairāk izjūtam citu valstu mentalitāti, kas rada pievienoto vērtību," uzsver Anastasija, piebilstot, ka nav dienas, kad viņai negribētos iet uz darbu.

Ja mājās viss ir labi, arī darbā būs labi

"Kolektīvā ir ļoti veselīga atmosfēra. Mēs ļoti daudz lietu darām kopā – sapulcējamies, ģenerējam idejas un nonākam pie rezultāta. Esmu lepna, ka varu būt daļa no šī uzņēmuma, kuram ir tik liela mēroga partneri un kas pastāvīgi veic izrāvienus tirgū. Tu jūties kā kaut kā ļoti svarīga un nozīmīga daļiņa," pārliecināta ir Anastasija.

Viņa jau 20 gadus ir precējusies, dēls mācās 12. klasē un arī vēlas strādāt "Accenture". Viņš ir pabeidzis bezmaksas apmācības kursu, bet pagaidām vēl meklē sevi, mēģinot saprast, kurš virziens viņam patiktu visvairāk.

"Pamēģināt var visi neatkarīgi no vecuma. Pie mums ir radīti visi apstākļi tam, lai saprastu, cik tas ir piemērots," ar pārliecību stāsta galvenā varone.

Konkurētspējīgs atalgojums, apdrošināšana, korporatīvie pasākumi, iespējas mācīties un ceļot – tas viss ir "Accenture". Tāpat ir iespēja pašiem plānot laiku, jo galvenais ir rezultāts. "Nepieciešams izņemt bērnu no skolas, lūdzu. Mazulis saslimis, vari palikt mājās un strādāt attālināti. Mums pret to izturas ar lielu izpratni, jo galu galā – ja mājās viss ir labi, arī darbā būs labi."

Strādāt teju 24 stundas diennaktī – tas ir stāsts par Anastasiju. Bet tas ir tāpēc, ka darbs sagādā prieku. Anastasija mīl pastaigas, pirkt apavus un... garšīgi paēst. "Mani birojā iesaukuši par "hamster" (no angļu valodas – kāmis), jo es vienmēr zinu, kur atrast ēdienu. Kopā ar mani nekad nepazudīsi. Ja jāizvēlas, ko ņemt līdzi braucienā uz vientuļu salu, ņemiet mani – es vienmēr atradīšu ēdienu," sieviete smejas.

Vairāk par bootcamp iespējām uzņēmumā "Accenture" uzzini Bootcamp.lv!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!