Foto: Viesturs Radovics, "Delfi"
Vēsturiskais tirgus atdzimst kā kultūrtelpa
“Lai ēka nestāvētu tukša līdz brīdim, kad šeit tiks izvietotas vitrīnas, tika nolemts to iedzīvināt ar pasākumiem. Mēs līdz šim esam bijuši ļoti tradicionāli – visi kultūras pasākumi Talsos notiek kultūras iestādēs. Protams, iedzīvotājos tas sākumā raisīja neizpratni – kā tas var būt, ka tirgū, kas ir tirgošanās vieta, pēkšņi notiek pasākumi, bet nu, tā ceram, viņi pie šīm aktivitātēm ir pieraduši. Veidojot pasākumu programmu, bija svarīgi, lai tiktu piesaistītas dažādas auditorijas, un esam ļoti priecīgi, ka vietējie uzņēmēji izrāda interesi iesaistīties.
10. jūnijā atjaunotajā tirgus ēkā atklājām sezonu ar zaļumballi. Šovasar bija arī tematiskā Jāņu izstāde, erudīcijas spēle, pilsētas svētku laikā notika modes skate, treniņtērpu ballīte, jūlija izskaņā gaidāms Edavārdu koncerts. 5. augustā gaidāms pasākums bērniem. Savukārt 12. augustā, kad pilsētā notiks Dižmāras gadatirgus, te ieplānots pasaules mūzikas vakars,” stāsta Inita Fedko, Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja.
“Mūsu mērķis, protams, ir nodrošināt tirgotājiem iespēju tirgoties atbilstošos, mūsdienīgos apstākļos, tomēr ceram, ka arī kultūrtelpas sajūtu nepazaudēsim, turpinot plānot arī kādas aktivitātes. Tirgus priekšlaukums, arī iekšējā teritorija pagaidām nav atjaunota, bet arī tas ir nākotnes plānos. Tirgus atjaunošana iedzīvotājiem tiešām ir ļoti sens un svarīgs jautājums,” nākotnes vīziju ieskicē Fedko.
Radošā pērle Ķēniņkalna pakājē
Vai zināji?
Blakus tūrisma centram paslēpusies Talsu Tautas nama Radošā sēta, kas nezinātājam no ielas puses nemaz nav tik viegli pamanāma – par tās esamību liecina vien neliela izkārtne. Izejot cauri arkveida tunelim, jūs nonāksiet vairāku vēsturisku namu iekšpagalmā Ķēniņkalna pakājē, kas ir radošo talsenieku mājvieta. Te uz mēģinājumiem kopā sanāk dažādi tautas nama kolektīvi, kā arī mājvietu radusi foto darbnīca, rokdarbnieku darbnīca un audēju darbnīca.
Bučošanās vieta romantiķiem
Dzirnavkalnā agrāk bijušas ne tikai dzirnavas. Senie raksti liecina, ka šeit viduslaikos bijusi arī Livonijas ordeņa pils, taču arī no tās nekas nav saglabājies. Savukārt līdz mūsdienām saglabājusies grezna ēka, kas savulaik Dzirnavkalnā uzcelta kādai baronesei. Mūsdienās šajā namā atrodas Ziemeļkurzemes prokuratūra. Lai gan Dzirnavkalnā ir izvietojušies privāti nami, garām prokuratūrai tālāk uz priekšu var virzīties pa iemītu taciņu, kas aizvedīs līdz skaistai vietai, no kuras paveras skats uz Krievragkalnu, Vilkmuižas kalnu un Vilkmuižas ezeru. Te var piesēst uz soliņa un izbaudīt acīm tīkamu ainavu, savukārt romantiskiem pārīšiem noteikti patiks apkārt valdošais miers un klusums.
“No šīs vietas labi redzams Krievragkalns, kur savulaik bija pareizticīgo baznīca. Padomju laikā baznīcu nojauca un uzcēla jaunu kompleksu ar pilsētas administratīvo centru, viesnīcu un sporta namu. Varam redzēt arī zemāko no deviņiem pakalniem – Vilkmuižas kalnu – un Vilkmuižas ezeru. Ezerā ir atklāti līdz šim lielākie kuršu senkapi Baltijas teritorijā. Līdzīgi kā vikingi, arī kurši savus mirušos sadedzināja. Uguns kapi bija ezera austrumu krastā, bet mirušo pelnus ar dažādām senlietām nogremdēja ezerā. 20. gadsimta sākumā nejauši, meklējot vizuļus, makšķernieki ezerā sāka atrast šīs senlietas,” interesantus faktus atklāj tūrisma centra pārstāve.
“Ķīnieši”, Napoleona lode un Bēthovena draugs
Mūzikas mīļotāji parkā blakus baznīcai var piesēst uz Intara Busuļa muzikālā soliņa un paklausīties viņa daiļradi. “Gan mēs, talsenieki, ar viņu ļoti lepojamies, gan arī viņš pats ar Talsiem lepojas,” piebilst stāstniece.
Un kur nu bez nostāsta par slepenām ejām. Runā, ka no baznīcas (tā atrodas Baznīckalnā) vedot pazemes ejas uz Pilskalnu un Dzirnavkalnu. Savukārt vēl viena leģenda saistās ar nelielu, apaļu iedobi baznīcas fasādē. Runā, ka iedobi esot atstājusi Bonaparta Napoleona armijas raidīta lode. Tas gan ir maz ticams, taču nostāsts ir dzīvs – katra paša ziņā ir, vai tam ticēt.
Nogrimusī pils, mākslas uzziedēšana un skaistākie saulrieti
Vai zināji?
No Talsu pilskalna redzams arī Saules kalns, kur atrodas brīvdabas estrāde. Kā stāsta tūrisma centra pārstāve, tiek uzskatīts, ka tieši no Saules kalna novērojami krāšņākie saulrieti pilsētā. Savukārt tūristiem Saules kalns ir iemīļota fotografēšanās vieta – te izveidots lielformāta uzraksts “Talsi”. Līdzīgs uzraksts atrodas arī ezerā.
Arī Ķēniņkalna parks aiz “Koklētāja” ir viena no tūristu zināmākajām pilsētas pastaigu vietām. Nesen tas atjaunots un sakopts, kā arī papildināts ar dažādiem interesantiem vides objektiem. Viens no tiem – deviņas cepures, kas simbolizē deviņus pakalnus. Un stāstniecei jau atkal ir kāda leģenda azotē.
“Par Ķēniņkalnu ir teika, ka ļaudis cepurēs un priekšautos esot te sanesuši zemi, lai apbedītu kuršu ķēniņu. Viņš bijis tik mīlēts un labs, ka pakalns sanācis tiešām liels,” stāsta tūrisma centra pārstāve un piebilst – Talsus apvij daudzi aizraujoši stāsti un noslēpumi.