sadarbībā ar talsu novadu

Izjust dabas varenību un redzēt vīnogulājus – Talsu novada pērles, kas jāatklāj

Teksts: Ketija Nuķe-Osīte
Foto: Publicitātes, F64 un "Delfi" arhīvs

Ar vienu vasaru ir par maz, lai apceļotu visu Latviju, tāpēc vērts sākt ar konkrētu novadu. Kāpēc lai tā nebūtu Ziemeļkurzemes puse, kur mirdz Talsu novads? Te atradīsi ne vien daudzveidīgas dabas takas, bet arī apslēptas dabas pērles, kas neatklājas kuram katram garāmgājējam. No Dundagas novada augšpusē līdz pat Sabilei gleznainās Abavas krastos – laiks doties piedzīvojumā!

Veselu dienu var veltīt Dundagas puses apskatei, kur meklēt gan dabas, gan cilvēka veidotus objektus. Ja plāno apceļot vidusdaļu virzienā no Talsiem uz jūru, tad tur varēsi iepazīt seno kuršu pagāniskās kulta vietas un vēsturiskus objektus mežu ielokā. Bet tos, kurus vilina Abavas senleja, lai ceļavējš pūš uz Sabiles pusi, kur plūst ūdeņi un zem klajas debess sārtojas vīnogas. No lielākām šosejām uz mazākiem lauku ceļiem, lai baudītu Kurzemes ciemu šarmu. Dodamies ceļā?

Ko apskatīt Dundagas pusē un Ziemeļkurzemē?

Sumbrciems–Valpene

Tuvāk Talsu novada ziemeļiem, Kolkas raga virzienā, atrodas Dundagas lielciems, bet līdz tā apciemojumam vēl jāpagaida, jo pirms paviesošanās pie pašiem dundadzniekiem vērts piestāt pie Liepniekvalka alām. Šobrīd alas apskatāmas no ārpuses, kur savām acīm var novērtēt 5 metrus augsto un 20 metrus plato smilšakmens atsegumu. Liepniekvalka alas ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā (sasniedz 70 metrus), tajās izveidojušies vairāki pīlāri un smilšakmens stabi, pateicoties pazemes avotiem. Laiks gan darījis savu, un pazemē alu labirints aizbiris ar smiltīm, bet tas neliedz novērtēt skaistumu no ārpuses.

Tālāk vērts doties uz Valpenes ciema pusi, kur sajust dzejnieka Imanta Ziedoņa klātbūtni. Te mākslinieks Vilnis Titāns īstenojis dzejnieka ieceri par augstu laukakmeņu krāvumu – varenā Valpenes piramīda sakrauta 9 metru augstumā, bet apkārtmērs izpleties līdz 38 metriem. Neparastais piemineklis ir veltījums Krišjānim Baronam, kurš Valpenes muižas ēkā dzīvojis. Piramīda vēl īpaša ar to, ka akmeņos iekalti Valpenes ciema māju vārdi, saglabājot tās mūžīgā piemiņā, pat ja daudzas no tām dabā vairs neeksistē.

Foto: F64

Dundaga–Šlītere

Laižam tālāk uz Dundagu! Ziemeļkurzemes augstienē esošais ciems lepojas ar senu vēsturi, tāpēc noteikti jāapmeklē Dundagas pils. Ne tikai, lai uzzinātu par Dundagas vēsturi, pils būvēšanu un tās kādreizējiem saimniekiem. Pilī pastāvīgi aplūkojama ekspozīcija “Krokodilu ligzda”, kas veltīta dundadzniekam Arvīdam Blūmentālam – Austrālijas krokodilu medniekam, kurš bijis filmas “Krokodils Dandijs” galvenā varoņa prototips. Ja jau krokodilus pieminam, tad pēc pils apmeklējuma noteikti jāaplūko arī betona krokodils. Divas tonnas smagā skulptūra ir veltījums dēkainim Blūmentālam, kā arī Dundagas stiprajiem vīriem.

Foto: F64

Ieteikums

Ja laiks ļauj un gribas izlocīt kājas, vērts izstaigāt arī turpat pie Dundagas pils esošo Kalna dārzu. Pārejot pār Pils ielas tiltiņu, virzienā gar estrādi atrodas pils parks. Laiskas pastaigas laikā Dundagas pili var aplūkot no cita rakursa, izbaudot vēsturisko ainavu. Pēc pastaigas izsalkumu var remdēt nesen atvērtajā ģimenes restorānā “Dundagas rezidence”, lai spēks doties tālāk.

Tālākais ceļš, Kurzemes paugurainajai ainavai slīdot gar automašīnas logiem, mūs ved uz Šlīteres pusi, kur gaisā jūtams jūras tuvums. Turpat pie galvenā ceļa, kas ved uz Šlīteri, atrodas Zilo kalnu skatu tornis (uz kuru aizved Šlīteres dabas taka). No torņa paveras elpu aizraujošs skats pāri mežam uz Baltijas jūru, kas no torņa ir aptuveni 5 kilometru attālumā. Mazajiem dabas pētniekiem pa prātam būs turpat netālu esošās Kukaiņu takas apmeklējums – ar informatīviem un spēļu elementiem 200 metrus garajā takā daudz iemācīsieties par kukaiņu un augu sadarbību, Slīteres Nacionālā parka īpašajiem kukaiņiem, kā arī dzīvē varēsiet redzēt īstu kukaiņu viesnīcu. To visu var apvienot ar Šlīteres bākas apskati.

Foto: F64

Turpinot priecāties par Ziemeļkurzemes dabas varenību, kā pieturpunkts šī reģiona atklāšanā jāiekļauj arī Pēterezera dabas taka. Nekur citur pasaulē nesastapt tik unikālu dabas veidojumu – kāpu un starpkāpu ieplaku sistēmu, ko sauc par kangariem un vigām. Pirms 6000 gadiem šajā vietā veidojās Baltijas jūra, bet mūsdienās daba šeit lutina ar daudzveidību – te mājo retas augu un dzīvnieku sugas. 3,4 kilometrus garā taka šķērso arī bijušo šaursliežu dzelzceļu – mazbānītis šeit kursēja līdz 1962. gadam, savienojot Dundagu un citus piekrastes ciemus ar Ventspili un Talsiem.

Ieteikums

Gluži blakus Pēterezera dabas takai atrodas vēl viens skaists dabas piemineklis – Zārtapu ūdenskritums. Šo pērli nav viegli atrast, bet viens no rādītājiem ir plata, iestaigāta taka pie šosejas. Noteikti ņem talkā tiešsaistes karti!

Caur Mazirbi uz Dūmeli un Kaļķiem

Latvijas izzinātājs noteikti nebūtu pilnvērtīgi pavadījis laiku pie dabas, ja neapmeklētu kaut vienu dižakmeni. Viens no tiem atrodas Dūmelē – te gan būs jāizmet neliels līkums Melnsila virzienā (netālu no viesu nama “Ziedkalni”), tomēr dabas tūristi to atzīmē kā objektu, kuru vērts sameklēt. Kāpēc? Dūmeles dižakmens ir varen brangs – 2 metrus augsts un 6,6 metrus garš. Uz tā var uzrāpties, sajust akmens varenību, kā arī apbrīnot purvaino ainavu un uzņemt kādu skaistu fotogrāfiju, lai palielītos sociālajos tīklos.

Tālākais ceļš no Dūmeles caur Vīdali ved uz Kaļķiem, kam blakus atrodas Kaļķupes ieleja, bet tās virsotnē slejas viens no dižākajiem šīs puses pilskalniem – Puiškalns. Nosaukums apvīts ar divām leģendām: pirmā stāsta par to, ka uz kalna atradies akmens, kas līdzinājies cilvēkam, otrā vēsta, ka senos laikos, kad latvieši karojuši ar vāciešiem, uz kalna savākušies pēdējie dzīvi palikušie puiši, kuri turējušies pretī vāciešu karaspēkam. Katrs pats te var apstāties, ieelpot senatni un iztēloties, kāda rosība notikusi pirms vairākiem simtiem gadu Kaļķupes krastos.

Foto: F64

Uz novada austrumiem, tuvāk līcim!

No Balgales uz Laucieni

Dodoties uz Talsu pusi no blakus esošā Tukuma novada, apmeklējumu sāksim ar Balgales pagastu, kur atrodas Lielzeltiņu observatorija. Lai gan ir neparasti lauku teritorijā sastapties ar observatoriju, no lielajām pilsētām tālu esošais objekts ir ideālā vietā, lai netraucēti varētu nodoties zvaigžņu un planētu vērošanai. Observatoriju izveidojis astronomijas entuziasts Sergejs Kļimanskis, kurš ikvienu aicina to apciemot, ļaujot apjaust, cik cilvēks ir niecīgs puteklītis uz Zemes, kad acīm paveras varenais debess jums. Uz šejieni brauciens jāieplāno ceturtdienā, piektdienā vai sestdienā – plašāku informāciju atradīsi te.

Ieteikums

Ja Talsu novada austrumu daļu dodies iekarot no novada centra, piestāj pavisam tuvu Talsiem esošajā Kamparkalnā (braucot uz Laucienes pusi). Kamparkalns ir Ziemeļkurzemes augstākā vieta (174 metri virs jūras līmeņa), un uz tā uzbūvēts 28 metrus augsts skatu tornis, no kura paveras elpu aizraujošs skats uz Talsu pauguraines mežiem, ezeriem, ciemiem un pat Talsu pilsētu.

Kad zvaigznes apskatītas, laiks nodoties dzīvās vēstures liecību meklējumiem. Tālāk ceļš ved uz Laucienes pagastu, kur atrodas atjaunotais Pētera Čevera nacionālo partizānu grupas bunkurs (4 km no ceļa Talsi–Upesgrīva). Oriģinālo bunkuru, kura izbūvi Čevers ar grupu pabeidza 1949. gada oktobrī, čekas karaspēks saspridzināja pēc 1950. gada februāra uzbrukuma, atstājot vien ar ūdeni pielijušu bedri. Pirms dažiem gadiem 31 m² lielais bunkurs atjaunots – betona karkass apdarināts ar apaļkoka pusbaļķiem, kas rada autentisku sajūtu. Ar šķeldu klātā taka ieved mītnē, kurā var iztēloties partizānu piedzīvoto – slēpšanos pazemē, dziļās tranšejās meža ielenkumā. Bunkura apmeklējums ļaus iztēloties vēstures notikumus, kā arī rosinās uzzināt vairāk par nacionālajiem partizāniem Kurzemē, kas cīnījās par brīvu un neatkarīgu Latviju.

Foto: Viesturs Radovics, "Delfi"

Upesgrīva–Mārkciems

Vēsturiskas ekskursijas noskaņās tālāk dodamies uz Upesgrīvas pusi, kur atrodas milzu akmens ar neparastu nosaukumu un leģendu – Slepkavkalva. Akmens ir kvadrātveida, un uz tā galdam līdzīgās virsmas var sakāpt pat 50 cilvēku. No kurienes tik skarbs nosaukums? Nostāsti vēsta, ka jūras laupītāji uz šī akmens dalījuši mantu – ja radušās nesaskaņas, kāds laupītājs nogalējis arī savējo.

Kad kulta akmens apskatīts, tālāk dodamies raudzīt Latvijas dabai tik raksturīgos pieminekļus – klintis. Jābrauc būs uz Lubes pagasta Mārkciemu, kur Rojas upes abos krastos 400 metru garumā un 6 metru augstumā stiepjas sarkanīgā smilšakmens Lūrmaņu klintis. Gar klintīm ved tūristu taka.

Foto: F64

Valdemārpils Sasmakas ezera krastos

Sasmelties dabas spēkus pēcāk dodamies Valdemārpils virzienā, kas atrodas pie šaurā un garā Sasmakas ezera. Vispirms var izstaigāt pilsētu, kas nodēvēta Krišjāņa Valdemāra vārdā, lai nobāzētos pie gari izstieptā un šaurā Sasmakas ezera. Tas ir Latvijā vienīgais ezers, pār kuru uzbūvēts tilts. Labajā ezera pusē (raugoties no Valdemārpils centra) iekārtotas sakoptas pludmales, kur droši piestāt, lai nopeldētos, sauļotos un baudītu ezermalas priekus. Tūristiem pieejamas telšu vietas, uzstādīti āra trenažieri, piknika vietas, bet bērniem iekārtots rotaļu laukums.

Ja kājas nav ceļa pagurušas, vērts doties pa kreisi aiz tilta Sasmakas muižas pils virzienā, kur atrodas Elku liepa. Šis dižkoks ir resnākā liepa Baltijā, kuras apķeršanai vajadzīgi vairāki cilvēki, bet kurzemnieki to uzskata par senu kulta vietu. Valdemārpilī, turpat pie Sasmakas ezera, pieejami kempingi, tāpēc – ja teltī nakšņošana nav sveša, vērts izbaudīt šo vasaras tūristu prieku un noslēgt ekskursijas dienu tieši šeit. Tāpat šeit atpūtai un nakšņošanai pieejamas mucu mājiņas ar brīnišķīgu panorāmas skatu uz ezeru.

Ieteikums

Lai apjaustu Elku liepas varenību un salīdzinātu ar citiem dižkokiem, ieplāno apskatīt arī netālu esošo Popraga daudzstumbru liepu (8 kilometru brauciens no Valdemārpils). Uzskata, ka senajiem Kurzemes pagāniem tas bijis kulta koks, kur atdoti upuri. Pagānisko tradīciju medībās var doties uz 10 minūšu brauciena attālumā esošo Tilgaļu jeb Vandzenes Lielo akmeni. Pēc nostāstiem, dižakmens tuvumā senos laikos augusi liepa, ap kuru arot zemi bijušas redzamas ogles. Šobrīd akmens ir dabas piemineklis, to uzskata par ceturto lielāko Latvijā.

Gleznainā Sabiles puse un Vīna kalns

Talsu novada pašos dienvidos atrodas līkumainā Abavas upe, kuras krastos atrodas arī pilsēta ar odziņu – Sabile. Šī reģiona apskatei vērts atvēlēt veselu dienu, lai izbaudītu ainaviskos Sabiles kalnus, kā arī apbrīnotu Abavas ūdenskritumus. Vienas dienas ceļojumu šaipusē vērts sākt ar Sabiles pilsētas apmeklējumu – izstaigāt vēsturisko centru, kas priecē ar sakoptajām ieliņām un ļauj novērtēt seno arhitektūru un pilsētas plānojumu. Turklāt vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Iegriežoties Sabilē, noteikti jāpiestāj Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā – ne tikai, lai uzzinātu par apskates objektiem. Ēka, kurā centrs atrodas, savulaik kalpojusi kā sinagoga vietējai ebreju kopienai, līdz pat Otrajam pasaules karam. 2001. gadā tika uzsākta ēkas rekonstrukcija, lai pielāgotu to mūsdienu vajadzībām. Turpat blakus ir skaists skvēriņš un strūklaka.

Kad pilsētas vēsturiskais centrs apskatīts, laiks doties uz vēl vienu ārkārtīgi īpašu un gleznainu vietu – Sabiles vīna kalnu. Tas ir viens no ievērojamākajiem pilsētiņas simboliem, tās ģerbonī pat attēlots vīnogu ķekars. Pirmo reizi kalns īpaši izveidots vīnogu audzēšanai vācu laikos, 14. gadsimtā, bet pēc tam atjaunots brīvvalsts laikā, 1936. gadā. Kalna kopējā platība ir pusotrs hektārs, un tajā aug teju 900 vīnogu stādu – 30 dažādu šķirņu, kas adaptējušās Latvijas klimatam. Savulaik Vīna kalns iekļauts arī Ginesa pasaules rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna kalns, kur brīvā dabā aug vīnogas. Ik gadu no šeit augošajām vīnogām darina arī vīnu, kuru nevar iegādāties, bet tikai ekskluzīvi degustēt vienu reizi gadā – Sabiles Vīna svētku laikā.

Pēc Vīna kalna apskates lēnā gaitā var doties uz turpat netālu esošo Sabiles pilskalnu – no tā paveras elpu aizraujošs skats uz pilsētu. Kalnā ved taciņa, kuru ieskauj skaisti koki. Vasaras sezonā nereti šeit notiek arī dažādi pasākumi ar muzikālu noskaņu, kuru laikā baudīt ainavu un mieru.

Ieteikums

Ja uz Sabili dodies no Kandavas puses, piestāj pie Greiļu kalna ceļa malā. Šī ir augstākā vieta Abavas senlejā, paceļoties pat 83 metrus virs jūras līmeņa. Būs jāpievar kāpiens pa koka kāpnēm kalnā, kura beigās sagaidīs viens no skaistākajiem skatiem Abavas ielejā.

Abavas rumba–Veģi–Rumbciems

Sabiles puse nav iedomājama bez Abavas klātbūtnes, tāpēc, esot tās krastos, grēks neapskatīt dabas pašas radītos pieminekļus – ūdenskritumus. Izbraucot no Sabiles, vispirms dodies uz 4 kilometru attālumā esošo Abavas rumbu. Lai gan neliels, tas ir tiešām daiļš ūdenskritums – sasniedz viena metra augstumu, bet platumā izstiepies līdz 35 metriem. Vasarā šeit var lieliski pastaigāties pa ūdeni arī bērni, jo upe te nav neko dziļa.

Ieteikums

Piedzīvojumu meklētāji un skaistu ūdens skatu baudītāji var izmantot iespēju un pa Abavu izbraukt ar motorizētu plostu. Brauciens sākas turpat Sabilē, un plosts aizvedīs ekskursantus līdz pat Abavas rumbai.

Kā jau minējām, gar Abavas krastiem ir vēl citi ūdenskritumi, tāpēc tālākais ceļš no rumbas ved uz Režu pusi, kur atrodas Virsaišu dabas taka un Virsaišu ūdenskritums. Plašākai publikai par šo dabas pērli tapa zināms vien 90. gadu beigās – tas ir 1,7 metrus augsts un pavasaros sasniedz pat 4 metru platumu. Ūdenskritums īpašs ar to, ka ūdens krīt nevis vertikāli, bet noslīd pa slīpu dolomīta atsegumu. Lai līdz ūdenskritumam nokļūtu, būs jāveic neliels teju 3 kilometru pārgājiens (abos virzienos).

Foto: F64

Turpinot meklēt apslēptos dabas dārgakmeņus, tālākais ceļš ved uz Veģiem, kas atrodas 5 kilometru attālumā no iepriekšējā pieturpunkta. Te atrodas Veģu ūdenskritums, kas iekārtojies Veģupītē. Atšķirībā no iepriekš redzētajiem Veģu ūdenskritums pārsteigs ar savu 11 metrus garo kaskādi – ūdens šeit līst lejā gluži kā pa dolomīta trepītēm.

Ieteikums

Ūdenskritumu apskati var noslēgt ar braucienu pāri Abavai uz otru upes pusi. Lai gan brauciens īss, vien 2 kilometri, tur ūdenskritumu medniekus pārsteigs Valgales ūdenskritums. Līdz tam nokļūt būs nedaudz izaicinoši (šeit ieteikums talkā ņemt tiešsaistes kartes), mērojot ceļu kājām cauri mežam.

Dienas noslēgumā, kad ārā jau sāk tumst, jādodas uz noslēdzošo apskates objektu Rumbciemā. Abavas pagasta mājās “Vijolītes” saimnieko mākslinieks Artūrs Riņķis ar sievu Ināru, un viņi izveidojuši mākslas dārzu ar savdabīgu nosaukumu – “Nekurienes vidū”. Te iespējams apskatīt dažādus kinētiskās mākslas objektus, kas atdzīvojas tieši tumsā. Meditācijas laukā var rast iekšējo mieru, audiovizuālajā zālē iespējams atslābināties mūzikas pavadījumā, vienlaikus vērojot krāsu kustību. Bet mākslas dārza apciemojuma beigās viesus izvizina stīmpanka stilā veidota Enigma. Viesošanās gan iepriekš jāpiesaka, jo dārzs interesentiem atvērts no 20. jūlija līdz 10. oktobrim diennakts tumšajā laikā.

Ja dažas dienas Talsu novada apskatei šķiet par maz, te atradīsi plašāku informāciju par to, ko vēl redzēt, izjust un piedzīvot šaipusē!