sadarbībā ar talsu novadu

Teiksmainas vietas, noslēpumi un skaistākie saulrieti: ko apskatīt pastaigā Talsos

Teksts: Līga Švāne
Foto: Viesturs Radovics, "Delfi"

Ja brīvdienās gribas kārtīgi izlocīt kājas, jādodas uz Talsiem. Pilsēta, kas izveidojusies uz deviņiem pakalniem, valdzina ar seniem namiem, ieliņām, kas vijas augšup un lejup pa pauguriem, skaistiem panorāmas skatiem un dažādiem nostāstiem, kuros vēstures notikumi mijas ar mītiskām leģendām. Kādas apskates un izzināšanas vērtas pērles un noslēpumi slēpjas deviņu pakalnu ielokā?

Vēsturiskais tirgus atdzimst kā kultūrtelpa

Viens no pilsētas objektiem, kas nesen atguvis spozmi, ir vēsturiskā Talsu tirgus ēka. Šogad maijā tā apmeklētājiem atkal vēra durvis pēc rekonstrukcijas, kļūstot par jaunu un vēl nebijušu kultūrtelpu Talsos. Mieru, tikai mieru – jau pavisam drīz tirgus ēkā atgriezīsies arī tirgotāji un pilnā sparā norisināsies andelēšanās, bet pagaidām šeit iespējams baudīt pasākumus dažādām gaumēm. Savukārt tirgošanās vasaras sezonā notiek tirgus teritorijas ārpusē.

“Lai ēka nestāvētu tukša līdz brīdim, kad šeit tiks izvietotas vitrīnas, tika nolemts to iedzīvināt ar pasākumiem. Mēs līdz šim esam bijuši ļoti tradicionāli – visi kultūras pasākumi Talsos notiek kultūras iestādēs. Protams, iedzīvotājos tas sākumā raisīja neizpratni – kā tas var būt, ka tirgū, kas ir tirgošanās vieta, pēkšņi notiek pasākumi, bet nu, tā ceram, viņi pie šīm aktivitātēm ir pieraduši. Veidojot pasākumu programmu, bija svarīgi, lai tiktu piesaistītas dažādas auditorijas, un esam ļoti priecīgi, ka vietējie uzņēmēji izrāda interesi iesaistīties.

10. jūnijā atjaunotajā tirgus ēkā atklājām sezonu ar zaļumballi. Šovasar bija arī tematiskā Jāņu izstāde, erudīcijas spēle, pilsētas svētku laikā notika modes skate, treniņtērpu ballīte, jūlija izskaņā gaidāms Edavārdu koncerts. 5. augustā gaidāms pasākums bērniem. Savukārt 12. augustā, kad pilsētā notiks Dižmāras gadatirgus, te ieplānots pasaules mūzikas vakars,” stāsta Inita Fedko, Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja.

Rīgā un citās lielajās pilsētās šāda prakse – izveidot kultūrtelpu kādā industriālā ēkā – ir jau ierasta un zināma. Talseniekiem tas ir kas jauns un nebijis, taču iedzīvotāju interese un atsaucība liecina, ka tirgus attīstība virzās uz pareizo pusi. Kā skaidro Talsu novada pašvaldības pārstāve, šobrīd viena no prioritātēm ir atrast labāko tirgus pārvaldības formu un saprast, kā piesaistīt gan jaunus tirgotājus, gan arī apmeklētājus.

“Mūsu mērķis, protams, ir nodrošināt tirgotājiem iespēju tirgoties atbilstošos, mūsdienīgos apstākļos, tomēr ceram, ka arī kultūrtelpas sajūtu nepazaudēsim, turpinot plānot arī kādas aktivitātes. Tirgus priekšlaukums, arī iekšējā teritorija pagaidām nav atjaunota, bet arī tas ir nākotnes plānos. Tirgus atjaunošana iedzīvotājiem tiešām ir ļoti sens un svarīgs jautājums,” nākotnes vīziju ieskicē Fedko.

Radošā pērle Ķēniņkalna pakājē

Talsu novada tūrisma centrs atrodas Lielajā ielā 19/21, un te noteikti vērts iegriezties, lai aprunātos ar zinošiem cilvēkiem, kādā maršrutā labāk doties pilsētas izzināšanas ekskursijā. Tūrisma centra laipnās darbinieces ne tikai ieteiks, ko vērts apskatīt un kur uzņemt visgleznainākos foto, bet arī padalīsies ar interesantiem vēstures faktiem un nostāstiem. Tūrisma centrā iespējams iegādāties arī dažādus suvenīrus ar Talsu novada atpazīšanas zīmi – Talsu brunču rakstu jeb svītrkodu un Talsu saulīti.

Vai zināji?

Blakus tūrisma centram paslēpusies Talsu Tautas nama Radošā sēta, kas nezinātājam no ielas puses nemaz nav tik viegli pamanāma – par tās esamību liecina vien neliela izkārtne. Izejot cauri arkveida tunelim, jūs nonāksiet vairāku vēsturisku namu iekšpagalmā Ķēniņkalna pakājē, kas ir radošo talsenieku mājvieta. Te uz mēģinājumiem kopā sanāk dažādi tautas nama kolektīvi, kā arī mājvietu radusi foto darbnīca, rokdarbnieku darbnīca un audēju darbnīca.

“Radošā sēta Ķēniņkalna pakājē izveidota 2013. gadā. Tai apzināti ir veidots atvērts koncepts, bet ēkām – plaši, lieli logi, lai cilvēki pa tiem varētu ieskatīties un redzēt, kā talsenieki radoši rosās. Ja durvis ir atvērtas, droši var ieiet arī audēju darbnīcā, kur visu var apskatīt un aprunāties ar pašām audējām,” stāsta Līva Svarinska, Talsu novada pašvaldības Tūrisma informācijas daļas vadītāja.

Radošajā sētā notiek arī dažādi koncerti un tirdziņi. Savukārt, uzkāpjot augšup pa trepītēm Ķēniņkalna nogāzes stiprinājumā, nonāksiet skaistā, modernā terasē, no kuras paveras skats uz pilsētas namu jumtiem. No šīs vietas redzams arī Dzirnavkalns (atrodas blakus tirgum), kur, kā stāsta tūrisma centra pārstāve, senāk bijušas holandiešu tipa dzirnavas. Tās diemžēl nodedzinātas un vairs nav saglabājušās, tomēr to agrākā esība saglabājusies paugura nosaukumā. Dodamies Dzirnavkalnu apskatīt tuvāk!

Bučošanās vieta romantiķiem

Kā stāsta tūrisma centra pārstāve, pilsētas zona ap Talsu Evaņģēliski luterisko baznīcu un Talsu pilskalnu, kas atrodas Talsu ezera austrumu krastā, ir īstā vecpilsēta, kur apskatāmas daudzas pagātnes liecības un senas ēkas. Viņa iesaka uz Dzirnavkalnu doties pa gleznaino Kalna ielu, kurā atrodama arī vecā pasta ēka. “Te vislabāk visu apskatīt, ejot ar kājām,” iesaka gide.

Dzirnavkalnā agrāk bijušas ne tikai dzirnavas. Senie raksti liecina, ka šeit viduslaikos bijusi arī Livonijas ordeņa pils, taču arī no tās nekas nav saglabājies. Savukārt līdz mūsdienām saglabājusies grezna ēka, kas savulaik Dzirnavkalnā uzcelta kādai baronesei. Mūsdienās šajā namā atrodas Ziemeļkurzemes prokuratūra. Lai gan Dzirnavkalnā ir izvietojušies privāti nami, garām prokuratūrai tālāk uz priekšu var virzīties pa iemītu taciņu, kas aizvedīs līdz skaistai vietai, no kuras paveras skats uz Krievragkalnu, Vilkmuižas kalnu un Vilkmuižas ezeru. Te var piesēst uz soliņa un izbaudīt acīm tīkamu ainavu, savukārt romantiskiem pārīšiem noteikti patiks apkārt valdošais miers un klusums.

“No šīs vietas labi redzams Krievragkalns, kur savulaik bija pareizticīgo baznīca. Padomju laikā baznīcu nojauca un uzcēla jaunu kompleksu ar pilsētas administratīvo centru, viesnīcu un sporta namu. Varam redzēt arī zemāko no deviņiem pakalniem – Vilkmuižas kalnu – un Vilkmuižas ezeru. Ezerā ir atklāti līdz šim lielākie kuršu senkapi Baltijas teritorijā. Līdzīgi kā vikingi, arī kurši savus mirušos sadedzināja. Uguns kapi bija ezera austrumu krastā, bet mirušo pelnus ar dažādām senlietām nogremdēja ezerā. 20. gadsimta sākumā nejauši, meklējot vizuļus, makšķernieki ezerā sāka atrast šīs senlietas,” interesantus faktus atklāj tūrisma centra pārstāve.

Apkārt Vilkmuižas ezeram ved arī aktīvās atpūtas pastaigu taka, kas ir iecienīta talsenieku pastaigu vieta. Pie takas izveidots arī bērnu rotaļu laukums un izvietoti āra trenažieri.

Skats uz Krievragkalnu un Vilkmuižas ezeru

“Ķīnieši”, Napoleona lode un Bēthovena draugs

Turpinot pastaigu pa Kalna ielu, ceļš aizvedīs līdz Talsu pienotavai. Šobrīd te atrodas “Talsu piensaimnieka” ražotne, bet tai blakus – veikaliņš, kurā var iegādāties gardus konditorejas izstrādājumus, “Talsu rituļa” dažādās garšu variācijas un citus gardumus. Pienotavai pretējā ielas pusē ir senais ebreju kvartāls, kur atradusies arī skoliņa, bet tepat aiz stūra, paslēpies aiz padomju laikā sabūvētām garāžām, lepni slejas Talsu Evaņģēliski luteriskās baznīcas tornis.

Luterāņu baznīca ir senākā pilsētā saglabājusies ēka. Te sendienās bijis pilsētas centrs – tirgus laukums, krogs un viduslaikos arī kauna stabs. Ar baznīcu saistās arī vairāki interesanti stāsti. “19. gadsimta sākumā dievnamā kalpoja Kārlis Ferdinands Amenda. Viņš bija tuvs izdaudzinātā komponista Ludviga van Bēthovena draugs. Amenda pats bija vijolnieks un ar Bēthovenu iepazinās, studējot Vīnē. Kad viņš atgriezās Talsos, abi turpināja sarakstīties, un vēstules ir arī saglabājušās,” tā gide.

Mūzikas mīļotāji parkā blakus baznīcai var piesēst uz Intara Busuļa muzikālā soliņa un paklausīties viņa daiļradi. “Gan mēs, talsenieki, ar viņu ļoti lepojamies, gan arī viņš pats ar Talsiem lepojas,” piebilst stāstniece.

Un kur nu bez nostāsta par slepenām ejām. Runā, ka no baznīcas (tā atrodas Baznīckalnā) vedot pazemes ejas uz Pilskalnu un Dzirnavkalnu. Savukārt vēl viena leģenda saistās ar nelielu, apaļu iedobi baznīcas fasādē. Runā, ka iedobi esot atstājusi Bonaparta Napoleona armijas raidīta lode. Tas gan ir maz ticams, taču nostāsts ir dzīvs – katra paša ziņā ir, vai tam ticēt.

Interesanti, ka vietējie talsenieki vecpilsētas daļu Kalēju un Kārļa Mīlenbaha ielas apkārtnē iesaukuši par “ķīniešiem” un “ķīniešu kvartālu”. Tā īsti neviens nezina, kāpēc tā, bet gide ieskicē vienu no iespējamām versijām. “Antras Grūbes grāmatā “Talsu ebreji” atrodams avīžraksts no aizvadītā gadsimta 30. gadiem. Tā bija sūdzība par to, ka šajās ielās esot novērojama “ķīniešu mode” – žāvēt veļu uz striķiem, kas pārvilkti pāri ielai, – un cilvēkiem nākas skatīties uz veselu “apakšveļas veikalu”, kas pland vējā, bet tūristiem ceļā uz ezeru pat jālien četrrāpus, lai nesapītos striķos,” ar humoru stāsta gide un piebilst – pēc tam pieņemts likums, ka izžaut veļu uz striķa pāri ielai nav brīv’.

Nogrimusī pils, mākslas uzziedēšana un skaistākie saulrieti

Ja dodaties uz Talsiem, noteikti jāuzkāpj Talsu pilskalnā. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka agrāk te slējusies kuršu pils. Lai gan Talsi rakstos minēti 13. gadsimtā, secināts, ka kurši šo vietu apdzīvojuši jau 10. gadsimtā, un uz to norāda atrastās senlietas un artefakti. No pilskalna paveras skaists skats uz Talsu ezeru, kam apkārt ved promenāde. Šī ir viena no labāk zināmajām un tūristu iecienītajām apskates vietām. Un, protams, kur tad nu bez kādas teikas par nogrimušu pili! “Jaungada naktī, kamēr pulkstenis sit 12, ja kāds apskrien apkārt pilskalnam, kuršu nogrimusī pils atkal uzceļas augšā. Kad ekskursijās to stāstu, skolēni vienmēr ir gatavi skriet un sola, ka Jaungada naktī būšot klāt,” smej gide.

Vai zināji?

No Talsu pilskalna redzams arī Saules kalns, kur atrodas brīvdabas estrāde. Kā stāsta tūrisma centra pārstāve, tiek uzskatīts, ka tieši no Saules kalna novērojami krāšņākie saulrieti pilsētā. Savukārt tūristiem Saules kalns ir iemīļota fotografēšanās vieta – te izveidots lielformāta uzraksts “Talsi”. Līdzīgs uzraksts atrodas arī ezerā.

Ezera promenādē apskatāmi arī vairāki mākslinieku darbi. Projektā “Māksla uzzied Talsos” pilsētā kopumā dažādās vietās izvietoti 34 mākslas darbi, kuros dažādi mākslinieki attēlojuši Talsus laika griežos. Dažas no “bildēm” arī atdzīvojas, noskenējot QR kodu.

Talsu Ezera rietumu krastā slejas “Koklētājs” – Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis brīvības cīņu dalībniekiem, ko akmenī īstenoja tēlnieks Vilnis Titāns vien 1996. gadā. Pieminekļa vietā agrāk atradusies vasaras bufete “Līdaciņa”, ar ko daudziem vietējiem joprojām saistās jaukas atmiņas. Interesants fakts – šis nav vienīgais koklētājs, kas apskatāms pilsētā. Latvijas Lauksaimniecības muzejā Talsos, Celtnieku ielā 12, apskatāms “Koklētāja” ģipša modelis, kuru Kārlis Zemdegs izveidoja 1938. gadā. Savukārt Talsu novada muzejā apskatāms bronzā atliets pieminekļa modelis.

Arī Ķēniņkalna parks aiz “Koklētāja” ir viena no tūristu zināmākajām pilsētas pastaigu vietām. Nesen tas atjaunots un sakopts, kā arī papildināts ar dažādiem interesantiem vides objektiem. Viens no tiem – deviņas cepures, kas simbolizē deviņus pakalnus. Un stāstniecei jau atkal ir kāda leģenda azotē.

“Par Ķēniņkalnu ir teika, ka ļaudis cepurēs un priekšautos esot te sanesuši zemi, lai apbedītu kuršu ķēniņu. Viņš bijis tik mīlēts un labs, ka pakalns sanācis tiešām liels,” stāsta tūrisma centra pārstāve un piebilst – Talsus apvij daudzi aizraujoši stāsti un noslēpumi.