Bērniņa ienākšana ģimenē ir viens no svarīgākajiem notikumiem abu jauno vecāku dzīvē, tomēr to pavada arī bailes, satraukums un smags darbs. Tas nozīmē, ka jaunajā dzīves posmā iespējams spēcīgs emociju juceklis un gadījumā, ja ar šo jucekli nav iespējams tikt galā, tas var novest līdz pēcdzemdību depresijai.

Pēcdzemdību depresija ir visizplatītākais psiholoģiskais stāvoklis pēc dzemdībām, un tam var būt kaitīga ietekme uz abu vecāku un zīdaiņa veselību. Kā secināts 2021. gadā veiktajā pētījumā "Mapping global prevalence of depression among postpartum women" pēcdzemdību depresija konstatēta 17,22 procentiem pasaules sieviešu. Pētījumā galvenokārt secināts, ka katra piektā sieviete saskaras ar pēcdzemdību depresiju, kas var sākties pirmā gada laikā pēc dzemdībām un turpināties vairākus gadus. Jānorāda, ka pēcdzemdību depresija iespējama kā sievietēm, tā arī vīriešiem. Par to, kas ir pēcdzemdību depresija un kā savlaicīgi no tās sevi pasargāt, skaidro Rīgas Dzemdību nama sertificēta psiholoģe un vecmāte Laila Laganovska.

Pēcdzemdību depresijai ir ļoti daudz un dažādu definīciju, bet tai raksturīga nomāktība, daudz negatīvu domu, nogurums, aizkaitināmība un bezcerības sajūta, kuru atpazīt uzreiz ir ļoti grūti. Ja mēs runājam par sievieti, jauno māmiņu, tad iedomāsimies, ka sieviete deviņus mēnešus ir iznēsājusi mazuli, ķermenī šajā laika posmā ir notikušas ļoti daudzas un dažādas pārmaiņas. Pēc šī perioda notiek dzemdības, pēc kā ģimenē ir ienācis mazulis. Pirmajās dienās pēc dzemdībām sieviete no vienas puses jūtas laimīga, tomēr no otras puses arī sagurusi, jo ķermenim ir nepieciešams kāds laiks, lai tas atjaunotos un būtu spēka pilns. Pilnīga normāla parādība ir arī skumjas, kas ir gandrīz visām māmiņām, tomēr jānorāda, ka tā nav pēcdzemdību depresija, skaidro Laganovska.

Sabiedrībā pārsvarā ir pieņemts runāt par skaisto – bērniņa pieteikšanos. Tomēr bieži vien topošajai vai jaunajai māmiņai apkārtējie nav pietiekoši izklāstījuši arī to, ka pirmie mēneši būs tiešām smags darbs – negulētas naktis, nogurums, rīta kafijas krūzes izdzeršana vakarā, kā arī pašas māmiņas emocionālās svārstības pēc tik liela notikuma kā dzemdības.

Līdz pēcdzemdību depresijai ir vairāki posmi. Galvenokārt, lai novērstu pēcdzemdību depresiju, tā laikus ir jāpamana, un pamanīt to visbiežāk iespējams apkārtējiem cilvēkiem – dzīvesbiedram, bērna vecmammai, vectēvam vai pat kādam ģimenei tuvam draugam. Ja kāds pamana, ka jaunajai māmiņai sāk kļūt grūti un viņa ir pārgurusi, kas ir pilnīgi normāli, jo mēs visi nogurstam, tad pirmais solis ir pajautāt māmiņai, cik stundas viņa ir gulējusi. Un pats galvenais – ne tikai pajautāt, bet arī spert otru soli un pieskatīt bērnu, lai māmiņa varētu aiziet un dažas stundas pagulēt. Svarīgi piebilst, ka ar bērniņa ienākšanu ģimenē apkārtējie bieži vien interesējas tikai par mazuli, tomēr jāatceras pajautāt arī pavisam vienkāršu lietu jaunajai māmiņai – "kā tu jūties?". Arī māmiņai ir jāsaprot, ka palīdzība no apkārtējiem ir pilnīgi normāla lieta. Viņai ir jāatrod spēks nespēkā, lai palūgtu elementāras lietas – uzkopt istabu, pārklāt gultas veļu, pagatavot ēdienu un tamlīdzīgi.

Foto: Shutterstock

"Kā dabā, tā arī cilvēku dzīvēs novērojams cikliskums. Dabā tas novērojams, piemēram, gadalaikos, kad vasaru nomaina rudens, tālāk ziema un tad pavasaris. Jānorāda, ka šis cikliskums vienmēr atkārtosies. Nekad nevar būt mūžīgā vasara. Cilvēku dzīvēs arī vērojams cikliskums – nav iespējams visu laiku atrasties visaugstākajā punktā, pastāv arī zemākie punkti, tomēr jāsaprot, ka zemākajā punktā būs arī kādas trepes, kuras, visticamāk, tajā brīdī pasniegs cita cilvēka rokas, tāpēc tam ir jāļaujas un palīdzība ir jāpieņem," skaidro Laganovska.

Pēcdzemdību depresijas risks noteikti augstāks ir sievietēm, kuras ir saskārušās ar grūtniecības depresiju – sievietes, kuras pirms grūtniecības ir lietojušas antidepresantus, kurām ir bijusi veģetatīvā distonija, panikas lēkmes un tamlīdzīgi. Sievietei, kurai ir bijusi dzemdību depresija un kura domā, ka viņai pastāv risks piedzīvot arī pēcdzemdību depresiju, noteikti savlaicīgi ieteicams vērsties pie speciālistiem, piemēram, ģimenes ārsta vai psihologa. Pēcdzemdību depresijas risks iespējams arī sievietēm, kuras iepriekš piedzīvojušas neveiksmīgu grūtniecību, kā rezultātā trauksme var parādīties arī pēc dzemdībām, kā arī sievietēm, kuras dzemdību procesu uzskata par traumatisku, piemēram, veikts akūts ķeizargrieziens vai vakuuma ekstrakcija dzemdībās, kam sieviete, iespējams, nebija emocionāli sagatavojusies. Arī pēkšņa scenārija nomaiņa var vairot satraukumu. Topošajai māmiņai ir svarīgi atcerēties, ka dzemdību procesā iespējams arī scenārijs B vai C. Māmiņai šis process noteikti nav jāuztver kā kaut kas slikts attiecībā uz viņu. Ja māmiņa ir laikus sagatavojusies tam, ka dzemdības var noritēt arī pēc cita scenārija, viņa var samazināt pēcdzemdību depresijas risku. Protams, pēcdzemdību depresijas risku ietekmē arī tas, kādas sievietei ir attiecības ar partneri – vai tās ir harmoniskas un vai partneris piedalās bērniņa aprūpē.

Foto: Shutterstock

Gadījumā, ja māmiņa tomēr ir saskārusies ar pēcdzemdību depresiju, svarīgi ir laikus parūpēties par sevi, dodoties pie speciālistiem – ģimenes ārsta vai psihologa. To nekādā gadījumā nedrīkst atlikt uz vēlāku laiku. Kā mēdz sacīt – ja māmiņa jūtas labi, tad arī bērns jutīsies labi.

Pats galvenais – jaunajai ģimenei ir jāapzinās, ka rūpes par pavisam mazu zīdaini iesākumā būs diezgan sarežģīts laiks, kurā vecāki, iespējams, būs izsīkuši un izsmelti, tomēr viss ir pārejošs. Ir jācenšas atgādināt pašiem sev, ka lēnām, lielā pacietībā sagaidīsim to brīdi, kad mazais mums uzsmaidīs, un tieši tajā brīdī mēs sajutīsim to mīlestības devu, kas sāks nākt mums atpakaļ, piebilst Laganovska.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!