Foto: DELFI Aculiecinieks
Pavasaris ik gadu nāk ne tikai ar silto laiku, bet arī ar sūkstēšanos par ceļa stāvokļa pasliktināšanos ne tikai pie piemājas celiņiem, bet arī valsts nozīmes autoceļiem. Kā paša spēkiem salabot asfalta, šķembu, grunts vai grants segumu, "Tava Māja" padomos dalās A/S "A.C.B." ceļu būves speciālists Edmunds Zonbergs.

Kā atzīst speciālists, visi ar ceļa remontu saistītie darbi ir jāveic vasarā, bet ziemā ir iespējams veikt tikai avārijas remontdarbus, akūtu bojājumu novēršanai, piemēram, dziļas, bīstamas bedres, kas var ietekmēt automašīnas tehnisko stāvokli, īpaši riepas.

Kā novadīt ūdeni no ceļa

"Lielākais ienaidnieks ceļam ir ūdens, tādēļ vispirms ir jānodrošina tā novadīšana," piebilst Zonbergs. "Arī par to ieteicams domāt vasarā."

Viņš skaidro, ka ceļam vienmēr ir jābūt virs esošā reljefa, proti, vismaz 20 līdz 40 centimetrus un nekādā gadījumā zemāk. Savukārt ideālā gadījumā ceļa abās pusēs vajadzētu atrasties grāvim, kas nodrošinātu ūdens novadi un izvada ūdeni ārā no ceļa konstrukcijas.

Jāņem arī vērā, ka ceļa vidum ir jābūt augstākam, lai ūdens notecētu lejā uz abām pusēm. "Ja esošā reljefa virsma ir slīpa un ūdens tek šķērsām ceļam, tad zemākajās reljefa vietās ieteicams izbūvēt caurtekas ar diametru vismaz 30 centimetri," skaidro speciālists. "Ja ceļš ir privāts un tam pāri brauc tikai daži auto dienā, tad var 30 centimetru dziļumā izbūvēt vairākas caurules aptuveni 10 centimetri diametrā". Zonbergs gan uzsver, ka tas neatbilst nekādiem standartiem, taču nemaksā dārgi un noteikti uzlabos ūdens novadi no ceļa. "Arī ziemā regulāri vajag veikt caurteku apsekošanu un, ja nepieciešams, caurteku tīrīšanu, ietekas un iztekas galu attīrīšanu no sniega, dubļiem, zariem, lai ūdens var tecēt cauri," atgādina uzņēmuma pārstāvis.

Soli pa solim: kā veikt dažādu ceļa segumu remontu

"Bedru lāpīšanai vienmēr ieteicams izmantot to pašu materiālu, no kā ceļš ir veidots," padomos dalās ceļu būves speciālists. "Asfalta ceļu nepieciešams lāpīt ar asfaltu, grants – ar granti, bet šķembu – ar šķembām. Ja ir grunts ceļš, tad to var labot ar granti vai smalkām šķembām."

Asfalta ceļa remontēšana

"Remontējot asfalta ceļu, ir nopietni jāsagatavojas – neko nedrīkst bērt iekšā dubļos vai ūdenī," uzsver Zonbergs. Viņš arī dalās padomos, kā tas jādara soli pa solim:

  • Vispirms remontvieta jāatbrīvo no ūdens un ar lauzni jāizsit visas drūpošās daļiņas. Ja ir pieejams gāzes deglis, ūdeni ieteicams iztvaicēt. Tikai tad drīkst klāt iekšā asfaltu;
  • Ziemā var klāt gan karsto, gan auksto asfaltu, vai sajaukt cementa javu un iesmērēt bedrē, taču eksperts iesaka ņemt vērā, ka jebkurš ziemas remonts ir pagaidu variants un vasarā bedres būs jāpārtaisa. Ja bedres tiek labotas vasarā, tad tajās klāj karsto asfaltu.
  • Savukārt vasarā bedres vietas tiek apzāģētas vai izfrēzētas, tā, lai sadurvietās vecā asfalta mala būtu pilnīgi vertikāla.
  • Secīgi bedre tiek iztīrīta no visa liekā un drūpošā, bet pēc tam izpūsta ar kompresoru.
  • Tad būtu ieteicams uzsildīt veco asfaltu ar gāzes degli. Beigās nogruntēt ar bituma mastiku vai emulsiju un ieklāt asfaltu, kas noblīvēts ar vibroblieti vai veltni.

Šķembu vai grants seguma remontēšana

"Ja ceļš ir ar šķembu vai grants segumu, tāpat kā asfalta gadījumā, no bedrēm ir jāizslauka ūdens un jāatbrīvo no dubļiem," norāda Zonbergs. Lūk, speciālista ieteikumi, kas jāņem vērā tieši šķembu vai grants seguma remontēšanā:

  • Jānovērtē bedres dziļums un jāizvēlas atbilstoša izmēra šķembas;
  • Ja bedre ir aptuveni 3 līdz 4 centimetru dziļa, tad vislabāk izmantot šķembas, kas ir divreiz mazākas nekā bedres dziļums, piemēram, 0-16 milimetru. Nelielām bedrēm nedrīkstētu izmantot frakcionētas sķembas, piemēram, kuru frakcija ir 20-40 milimetri;
  • Bedrēm šķembas vai granti ber aptuveni 0,5 līdz 1 centimetru augstāk nekā pati bedre. Ja ir pieejama vibriobliete, tad seguma sablīvēšanai izmanto to, bet, ja nav, tad pavisam vienkārši var uzmanīgi pārbraukt pāri ar automašīnu. Šāda metode ir izmantojama gan šķembu, gan grants ceļiem.
  • Ja ir grants ceļš, bet ir pieejamas smalkas dolomītu šķembas, tad var izmantot tās, bet, ja ir dolomītu ceļš, tad var izmantot granti.

Grunts ceļu remontēšana

"Ar grunts ceļiem ir vissarežģītāk, jo tos īpaši ietekmē ūdens," atzīst Zonbergs. "Šādam ceļam bedres var aizdarīt gan ar smalkām šķembām, gan granti, bet galvenais ir domāt par to, lai tiktu novadīts ūdens."

Ceļu būves speciālista ieteikumi grunts ceļa remontēšanā:

  • Ja bedres ir ļoti dziļas, vairāk par 5 līdz 10 centimetriem, tad vispirms ieteicams tas piebērt ar rupjākām šķembām (frakcija 0-45 milimetri, 0-56 milimetri), var izmantot ar frakcionētas šķembas (20-40 milimetri), un pēc tam virskārtā uzbērt to pašu 0-16 milimetru vai 0-32 milimetru šķembas vai granti;
  • Ja ir vēlme uzlabot visu grunts ceļa posmu, neveicot milzīgus grunts rakšanas un bēršanas darbus, vasarā uz esošā pamata klāj ģeorežģi un tam pa virsu uzklāj šķembas aptuveni 15-20 centimetru biezumā. Izvēloties šo variantu, vienīgi jāatceras, ka esošajam pamatam arī jābūt 10 līdz 20 centimetrus augstākam kā esošajam reljefam. Ceļa pamata izveidošanai var izmantot smilti, granti;
  • Lai saglabātu grunts ceļu pēc iespējas labākā stāvoklī, arī ziemā tas ir jākopj – nepieciešams regulāri tīrīt sniegu un atbrīvot to no ledus ne tikai ceļa platumā, bet arī 1 līdz 2 metrus no ceļa, lai nodrošinātu ūdens novadi.

"Ceļa remontam nedrīkst izmantot mālus, ķieģeļus, šīferi vai melnzemi," atgādina Zonbergs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!