Dārzā uzglūn sausums. Eksperta ieteikumi sēšanas un laistīšanas darbiem pavasarī
Foto: Shutterstock

Šis aprīlis nav nokrišņiem bagāts, kā rezultātā pastāv bažas par mitruma deficītu augsnē, kas apdraud sējumus un stādījumus dārzā. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils komentē pašreizējo situāciju, kā arī dod padomus, lai novērstu sausuma radītās sekas.

Kā uzsver Narvils, pagaidām situācija ar augsnes mitrumu vēl ir samērā stabila, jo augsnes dziļākajos slāņos mitrums ir pietiekamā daudzumā.

"Sausums augsnes virskārtā visbīstamākais var būt agrajiem dārzeņiem. Burkānu, sīpolu, pētersīļu un diļļu sēklām ir ciets apvalks, kam nepieciešams optimāls mitrums sēklu iestrādes dziļumā. Taču jau tagad ir vietas, kur, laicīgi nenošļūcot augsni, nav vairs viegli uzirdināt augsnes virskārtu. Ir sauss, bet smagākās augsnēs jau izveidojušies kukuržņi, kurus vairs nebūs iespējams likvidēt, neradot risku augsnei un sējumam," norāda dārzkopības speciālists.

Viņš arī atzīmē, ka augsnes pastiprinātu izžūšanu pašlaik veicina vēl vairāki faktori, piemēram, vējš. Kā skaidro eksperts, katru dienu ir samērā spēcīgi vēji, kas papildus žāvē augsni, daudzviet veidojot vēja radītu eroziju, kad augsnes virskārta tiek vienkārši aizpūsta pa gaisu. Tas vērojams kā smilts augsnēs, tā smagākās māla augsnēs, kur, mēģinot tikt galā ar augsnes kukuržņiem, tos agresīvā veidā saputekļo. Jāņem vērā, ka šādās vietās jau esošie agro dārzeņu sējumi ir apdraudēti, jo sēklas var tikt aizpūstas. Tāpat tās var arī tikt appūstas ar vēja sanesto kārtu.

Narvils skaidro, ka papildu stresu rada regulārās un ilgstošās nakts salnas, kas nav bīstamas nevienai kultūrai sēklu stadijā, bet dīgšanas stadijā esošās var nopietni ciest. Savukārt, iestājoties siltumam, iepriekš aukstuma un stresa māktos augus var apdraudēt kaitēkļi.

Situācijas risinājums – dārzu laistīšana

Kā cīnīties ar sausumu un augsnes izžūšanu? Kā norāda eksperts, efektīvākais situācijas risinājums ir dārzu laistīšana. "Spēcīgā vēja un saules dēļ laistīt drīkst tikai vēlu vakaros, naktī vai no rīta. No rīta būtu vislabāk, jo tas palīdzētu mazināt augu stresu salnu dēļ," skaidro Narvils. "Jālaista vismaz 20 līdz 30 litri uz kvadrātmertu, lai būtu cerība, ka ūdens nonāks līdz sēklām. Smilts augsnēs var laistīt ar lielāku intensitāti un īsāku laiku, māla augsnēs – otrādi."

Narvils vērš uzmanību, ka, lai neveidotos cieta zemes garoza, jāatceras arī, ka laistīšana iet kopsolī ar rindstarpu uzrušināšanu. Viņš iesaka sējas un stādīšanas darbus salāgot ar augsnes apstrādi – apstrādājot to tikai tādā apjomā, cik tuvāko stundu laikā var apstādīt vai apsēt. Savukārt darbiem Narvils mudina izvēlēties rīta un vakara stundas, kad vērojama mitruma pacelšanās no augsnes dziļākajiem slāņiem, kā arī mazāka vēja un saules ietekme. Nedrīkst pēc sēšanas darbiem aizmirst arī par pievelšanu, kas uzlabos sēklu kontaktu ar augsnes mitro apakšslāni.

Kā atgādina dārzkopības eksperts, sadīgušiem augiem ir jāizsmidzina augu augšanas veicinātāji un preparāti – sakņu sistēmas veidošanas stiprinātāji. Tāpat lielisks palīgs dārza darbos būs arī Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapa, kurā var sekot līdzi kaitēkļu izplatībai dažādos reģionos.

Source

DELFI Tavs Dārzs

Tags

Dārza darbi Dārza labiekārtošana Dārzs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form