Foto: Shutterstock
Lai gan līdz kartupeļu novākšanai kāds laiciņš ir jāpagaida, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti pagājušajā nedēļā novērojuši, ka kartupeļu stādījumos izplatās kartupeļu lakstu puve un kartupeļu lapu sausplankumainība.

Kā liecina informācija VAAD mājaslapā, kartupeļu lakstu puve Latvijas reģionos pagājušajā nedēļā novērota ar vidēji 19 procentu izplatību, kas ir par pieciem procentiem vairāk nekā augusta sākumā, bet kartupeļu lapu sausplankumainība novērota vidēji ar 21 procenta izplatību.

VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Evelīna Freimane norāda, ka iemesls tam ir mainīgie laikapstākļi – siltā gaisa temperatūra un nokrišņi. Vislielākā kartupeļu lapu sausplankumainības izplatība novērota Pierīgas reģionā, bet vismazāk sausplankumainība izplatījusies Vidzemes reģionā. Freimane pieļauj, ka līdz ražas novākšanai sausplankumainība turpinās izplatīties ar konīdijām, ar vēja un ūdenspilienu palīdzību. Ja ziema būs silta, arī nākamajā sezonā varēs novērot sausplankumainības izplatību. Savukārt lakstu puve izplatītāka ir Ziemeļvidzemes reģionā, tomēr arī pārējos reģionos slimība ir sastopama un pie labvēlīgiem apstākļiem izplatību turpinās.

VAAD arī konstatējis vēl citas slimnības, kas izplatās stādījumos un dārzos. Ļoti izplatīts ir bumbieru kraupis, kas sastopams ar 20 procentu izplatību. Uz bumbieriem sastopama arī bumbieru lapu pelēkplankumainība. Arī šīm abām slimībām labvēlīgs ir mitrs un silts laiks. Kā skaidro Freimane, rudenī savācot nobirušās lapas, var ne tikai ierobežot kraupja izplatību, bet arī bumbieru lapu pelēkplankumainības izplatību. Pagājušajā nedēļā pelēkplankumainība uz bumbierēm novērota ar vidēji 17 procentu izplatību.

Foto: Linda Bucēna
Bumbieru-kadiķu rūsa (Gymnosporangium fuscum).

Lai gan šogad bija sauss pavasaris, veiksmīgi attīstījusies un izplatījusies arī bumbieru-kadiķu rūsa, kas pagājušajā nedēļā sastopama ar 17 procentu vidējo izplatību. Efektīvai slimības ierobežošanai Freimane iesaka izvairīties no kadiķu stādīšanas bumbieru tuvumā.

Pagājušajā nedēļā VAAD konstatējis arī to, ka kauleņkoku sausplankumainības izplatība nav būtiski mainījusies un sastopama ar 15 procentu izplatību. Tāpat pamanāmāka kļuvusi arī biešu joslainā plankumainība, kas novērota ar 14 procentu vidējo izplatību, ābeļu kraupis stādījumos novērots ar 12 procentu izplatību, savukārt uz lauku pupām ar 11 procentu izplatību sastopama pupu brūnplankumainība. Visizplatītākā šī slimība ir Zemgales reģionā. Tikmēr auzu sējumos aizvien ar 11 procentu vidējo izplatību uz auzu lapām var novērot auzu lapu brūnplankumainību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!