Foto: Privātais arhīvs
Augstās dobes pēdējos gados guvušas popularitāti, un nereti pa kādai augstajai dobei savos dārzos uzceļ arī "klasiskā" dārziņa piekritēji. Un kā nu ne! Dobes skaisti izceļas dārza ainavā, ir viegli kopjamas, turklāt tajās audzēt var visu ko – sākot no garšaugiem un dārzeņiem un beidzot ar kārtīgu puķu pļavu.

"Māja&Dārzs" sadarbībā ar Latvijas Stādu parādi aicināja piedalīties konkursā, kura galvenajā balvā lieliski augi, ar kuriem papildināt savu dārza kompozīciju – garšaugu pods no dārzniecības "Dobītes" un neparastā kokveida peonija 'Green Jade' no zemnieku saimniecības "Bērziņi", kas priecēs ar neparastas krāsas ziediem.

Konkurss noslēdzies! Pēc nejaušības principa izlozē tika noskaidrots, ka veiksme pavada Sanitu Meškalo. Apsveicam! Informācija par balvas saņemšanu tiks nosūtīta privāti. Liels paldies visiem par dalīšanos pieredzē. Turpinājumā aicinām rast iedvesmu stāstos un arī savā dārzā izveidot vismaz vienu augsto dobi!

Dārzs, kuru izbaudīt

Ar iedvesmojošu stāstu par to, kas pamudināja veidot augstās dobes, kurās vienkopus aug gan gardi dārzeņi, gan reibinoši smaržojoši ziedi, dalās Kristīne Poruka. Kristīne cer, ka viņas stāsts iedvesmos arī citus nebaidīties un realizēt idejas, kas iemājojušas sirdī.

"2021. gada pavasaris bija pirmā dārza sezona jaunajā lauku īpašumā, kur nebija ne iekopta mazdārziņa, ne sulīgu augļu pilnu koku vai ogulāju. Novārtā pamesta teritorija, kas prasīja daudz resursu to savest kārtībā, līdz ar to enerģijas un laika pirmajā gadā pietika vien dažām klasiskām dobēm un divām kartupeļu vadziņām izpratnē, kādā mēs iedomājamies klasisku mazdārziņu.

Mana vasara pagāja četrāpus, ravējot šaurās taciņas, dobes, cīnoties ar baisām nezālēm. Nekas neizauga, nīkuļoja, augsne – kāpu smilts. Atklāti sakot, es nejutu prieku darboties. Mana atbraukšana uz laukiem nozīmēja, ka atkal būs jāravē, ūdens būs izskalojis smilti no dobēm, tās zaudējušas formu. Tas nebija ne funkcionējošs mazdārziņš, ne estētisks baudījums. Klapatas. No pirmās sezonas es nevēlējos uzņemt teju nevienu foto.

Gadu vēlāk es jau zināju, kādu dārzu vēlos redzēt. Miera ostu, kur priecāties un baudīt rīta kafiju, apputeksnētāju zumēšanu, smaržas. Kur ar lepnumu vest ģimeni un rādīt, kādu oāzi esmu sev ierīkojusi.

Dzīve veica mazas korekcijas – pirms dārza darbu sākšanas, man tika veikta operācija, līdz ar to bija nepieciešams lūgt amatniekus, lai izgatavo man augstās dobes, jo pati vairs nepaspētu. 2022. gada 15. maijā man atveda kastes, sasistas no koka dēļiem un apstrādātas ar lineļļu, un sākās ieceres realizēšana! Tika nopirkta melnzeme, arī dekoratīvie oļi. Vecā dārziņa dobes izlīdzinātas, laukums sagatavots ģeotekstila ieklāšanai un kastu novietošanai. Sākumā es satraucos par to, ka izlēmu klāt tekstilu arī zem dobēm, taču nu varu mierīgu sirdi teikt, ka manis izvēlētais ģeotekstils bija ļoti zemas kvalitātes un šobrīd varu apgalvot, ka tas ir sadalījies.

Kastes pildīju, ņemot vērā permakultūras pamatus – ieklājot tajās organiskās vielas kā pērnās lapas, sienu, koksni, žagarus u.c. veltes, to visu kārtīgi salaistot un atlikušo daļu pieberot ar melnzemi. Sēju un stādīju visu, ko kāro sirds! Viena no vēlmēm bija audzēt dārzeņus un garšaugus kopā ar ziediem. Starp sulīgiem, arku apvijušiem gurķiem stiepās kosmejas, kas bagātīgi ziedēja līdz pat rudenim. Asteres laiskojās kopā ar papriku, dālijas, gladiolas, mētras, puķu zirņi -–viss no manas bērnības piemājas dārza beidzot man pašai! No dārzeņiem es audzēju sīpolus, burkānus, zaļos zirnīšus, lauka papriku, gurķus, zemenes, meža zemenes, kabačus un cukīni, dilles un spinātus, redīsus, salātus.

Foto: Privātais arhīvs

Lielu paldies vēlos teikt dzīvesbiedram, kurš ierīkoja automātisko pilienlaistīšanas sistēmu ar iespēju to ieslēgt, atrodoties Rīgas dzīvoklī un būt mierīgai, ka dienās, kad uz savu dārzu netiku, tas tiks padzirdīts.

Esam iekāruši 30 metru LED spuldžu virteni, kas stiepjas pāri visam dārziņam un vasaras vakaros piedod atsevišķu šarmu.

Gribētos teikt, ka mana izsapņotā vīzija par angļu stila dārzu ar ziedošām arkām, kārtīgām, iekoptām oļu taciņām un dārzeņu pārbagātību nekad nebūs gatava. Jau šosezon es vēlos ritmiski atkārtot vēl vienu šādu pašu kastu dārzu, plešoties aizvien tālāk, jo uz palodzēm sadīguši jau Japānas ķirbji, melones, kabačveidīgie, puķkāposti, puravi un vēl daudz kas cits, ko vēlos likt galdā savai ģimenei. Tikai piebildīšu, ka nekas tāds nebūtu izdevies, ja es klausītu interneta komentētājus un ņemtu pie sirds viņu teikto – "kas tās par kapu kopiņām, kaut kādi zārki, tur nekas neaugs, nevajag slinkot, vajag ravēt, viss izžūs, nekas neizdosies utt.". Katram mums ir jādara tikai tas, kas pašam nes prieku un piepilda sirdi. Varbūt nemaz neapjaušot, mēs kādu ar to iedvesmosim."

Otrā dzīve paletēm

Savukārt Alise Magafurova-Ņefjodova atrāda, cik oriģināli varam audzēt zemenes. Viņa šogad zemeņu dobi izveidojusi paletēs! "Nokrāsoju ar "Pinotex" aizsardzībai pret UV saules stariem un mitruma, ieklāju agroplēvi, bet melnzemi sajaucu ar perlītu," tapšanas procesu izskaidro Alise.

Foto: Privātais arhīvs

Varenā augstā dobe ķirbjiem un kabačiem


"Augstā dobe aizsākās 2021. gada rudenī. Uz zemes saliku kartonus biezā kārtā, apkārt sasitu mieriņu un uzviju zariņus," par savu dobi stāsta Dzintra Krišjāne. "Tad tika krāmēts viss, kas pa rokai: kūtsmēsli, zariņi, lapas, velēnas, zāle. 2022. gada pavasarī pa virsu sakaisītas lapu koku skaidas un stādāmbedrēs kūdra. Tur sastādīti kabači un ķirbji. Aiz priekiem, ka ļoti labi aug, piemirsās rudenī ražu iemūžināt!"

Šopavasar Dzintra dobē salikusi velēnas ar saknēm uz augšu, bet pirms stādīšanas tā vēl tiks pārbērta ar kompostu un skaidām.

Savs garšaugu dārziņš

"Šī mums ar vīru būs pirmā sezona augsto dobju pieredzē," stāsta Līga Skadiņa. "Dobi uztaisījām pagājušā gada novembrī. Izmantojām saimniecībā esošos materiālus – dēļus, brusas un sietus, lai kurmji tajās neiedzīvojas. Kastes pildījām ar koku zariem, mulču, zāli, lapām un melnzemi. Dobes iecerētas kā garšaugu dārziņš, jo atrodas pie mājas un tuvu virtuvei. Drīz pabeigsim arī otru tāda tipa dobi."

Kaste, kura katru gadu mainās

Vitas augstā dobe norobežo terases malu, un nedaudz attālāk no tās aug arī smaržīgā zelta jāņoga. Augi kastē katru gadu mainās, lai būtu interesantāk, uzsver Vita. Dobi dārzam izgatavojis jomas speciālists.


Foto: Privātais arhīvs

Dobe kā grozs

"Man nav līdzšinējas pieredzes ar augstajām dobēm, bet jau ilgāku laiku bija vēlme kaut ko uzmeistarot," Inese Veikša stāsta "Māja&Dārzs". "Tad nu šopavasar tapa šāds grozs. Kā "ribas" izmantoti bambusa mieriņi, pīts no kārklu klūgām. Zinu, ka tur ir daudz nepareizību un klūgas vispār jāmizo, bet man ir tāds vienkāršais mazbudžeta lauku variants Liezēres pagastā lauku īpašumā. Vēderiņā ir labi daudz zari, pāris ķerras pērnās lapas, pa virsu komposta zeme ar kūdru un nedaudz zirgu mēsliem. Stādīšu nokarenos tomātus, mangolus un kādus garšaugus kopā ar puķēm."


Dārzs, ar kuru lepoties


Katrai dobei sava funkcija. Viena vairāk salātiem, otrā garšaugiem, zāļu tējām, zemenēm un trešā dārzeņiem (pagājušajā gadā tur bija burkāni un bietes, šogad eksperimentējam ar ķiplokiem un sīpoliem).

Grūti pateikt, ar ko lepojamies visvairāk. Šķiet, ar faktu, ka mums šādas skaistas, no citiem atšķirīgas un funkcionālas, dobes ir jau trešo gadu, ar to, ka tās rada gan prieku par iepriekš ieguldīto, gan ar to, ka katru gadu var eksperimentēt ar citiem stādāmajiem augiem."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!