Nevar noliegt, ka LU Botāniskajā dārzā ir skaisti jebkurā gadalaikā, un tā tas bijis vienmēr, taču ir grūti iedomāties, kāda savulaik bijusi Palmu māja, cik lielas palmas šeit augušas kādreiz un kāda izskatījusies sukulentu kolekcija. Botāniskais dārzs portāla Tavsdarzs.lv lasītājiem sniedz ieskatu vēsturiskos kadros, kur var redzēt ne to vien.

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir dibināts 1922. gadā, un tā platība ir 15 hektāri. Kolekcijās ir vairāk nekā 5700 dažādu nosaukumu augu no visas pasaules. Siltumnīcās ir tropu un subtropu augi, tajā skaitā arī kaktusi un citi tuksnešu augi. Savukārt lauka ekspozīcijās – Latvijas un svešzemju koki, krūmi, ziemcietes, dālijas un citi dažādu sugu un šķirņu augi, kas dod priekšstatu par augu valsts milzīgo daudzveidību. Lai papildinātu kolekcijas un dalītos ar savām bagātībām, Botāniskais dārzs piedalās starptautiskajā sēklu apmaiņā ar gandrīz 500 pasaules botāniskajiem dārziem: katru otro gadu tiek veidots sēklu katalogs Index Seminum, pieprasīto augu sēklas nosūtītas citiem dārziem un pretī saņemts materiāls savu kolekciju papildināšanai, stāsta Botāniskā dārza direktore vietniece Signe Tomsone.

Dārza viesi ikdienā var vērot dārza atmosfērai neraksturīgu radoši darbīgu trauksmainību, bet regulārie apmeklētāji novērtē pozitīvās pārmaiņas, kas notiek viņu acu priekšā. Straujā rekonstrukcija ļoti mobilizē visus dārza darbiniekus, jo liela darba daļa tiek veikta pašu dārznieku un botāniķu spēkiem. Visa redzamā pirmsākums ir apkopotās un strukturētās idejas, mērījumi, aprēķini, saskaņojumi ainavu arhitekta plānā, kura partitūrai seko viss dārzā strādājošo dārznieku un pieaicināto papildspēku orķestris. Ievērojot kolekciju specifiku, ar pietāti pret vēsturisko mantojumu vienlaicīgi pārņemot labāko no mūsdienu tendencēm ainavas veidošanā, visu atjaunoto un jauno stādījumu, ceļu un labiekārtojuma projektus Botāniskajā dārzā ir veidojusi LU Botāniskā dārza ainavu arhitekte Inga Langenfelde.

Līdz šim ir atjaunotas un paplašinātas ziemciešu, alpīno augu un rododendru ekspozīcijas dārza centrā, kā arī sakārtots dīķis un ap to izveidota dēļu seguma pastaigu terase. Gar Slokas, Kandavas un daļēji Dzirciema ielu vecais koka žogs 730 metru garumā ir nomainīts ar metāla žogu. Vairāk nekā puskilometra garumā jauns žogs ieskauj arī teritoriju Kuldīgas ielas pusē. Šovasar ir atjaunota kolekcija, sakopti esošie koki, izveidoti pastaigu ceļi un atpūtas vietas dendrārijā, ko pilsētas pusē ietver Dzirciema iela un Jūrmalas gatve. Šī teritorija pēdējos gadu desmitos nebija pieejama apmeklētājiem, bet tagad jauno grants celiņu garums tur pārsniedz puskilometru.

Jauno ceļu trasējums ir radīts iepriekš bijušu celiņu vietās, kuri izzuduši pēdējo 40 gadu laikā. Dārza viesu ērtībai dendrārijā ir izveidotas arī jaunas atpūtas vietas un skatu laukumi ar soliem un piknika galdiem. Robežstādījumi pie atjaunotā metāla žoga priecē ne tikai dārza apmeklētājus, bet arī tos, kuri savās ikdienas gaitās pārvietosies pa Dzirciema ielu un Jūrmalas gatvi gar dārza teritoriju. Dārzā ir atjaunots arī zāliens 6000 m2 platībā. Tajā ir iestādīti vairāki tūkstoši narcišu, krokusu, sniedzīšu, zilsniedzīšu un sniegpulkstenīšu sīpoli, kuru ziedu krāšņumu pirmo reizi varēs baudīt līdz ar 2016. gada pavasara atmodu, par gaidāmo pavasara ainavu stāsta Botāniskā dārza pārstāve.

Tuvākajā nākotnē ir plānots turpināt dārza sakārtošanu, lai to padarītu par mūsdienīgu mācību un pētniecības iestādi ar bagātām augu kolekcijām, vienlaicīgi veidojot plašai sabiedrībai pievilcīgu izziņas un atpūtas vietu, kas grezno Rīgu.

Foto ar kadriem, kā izskatījās kādreiz un tagad:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!