Šo urbāno dārzu pie sava biroja ierīkojis Annas Bates [aut. – iepriekš Butele] interjera arhitektūras birojs "Annvil", un tam dots īpašs nosaukums – "(S) audzē". Urbānais dārzs izveidots ar mērķi raisīt diskusiju un rosināt sabiedrības interesi par ilgtspējīgu un efektīvu pilsētvidi.
Pilsētas dārzs veidots no vietējiem kultūraugiem, kas iegūti no lokālajām dārzkopībām un stādu audzētavām, tādējādi aicinot iedzīvotājus audzēt lokāli un saudzēt dabas resursus globāli. Urbānajā dārzā aug uzturā izmantojami augi, piemēram, tomāti, baklažāni, pipari un paprika, keila salāti un piparmētras. Tāpat tajā aug rabarberi, augļukoki, aronijas, pīlādži un ābeles, kā arī dekoratīvie dārza augi.
"Šobrīd mēs dzīvojam digitālā pasaulē, kad viss ir sasniedzams momentāli. Pretēji tam, mēs vēlamies rosināt interesi par reālo dzīvi. Fizisko pasauli. Tuvību dabai. Mērķis ir radīt vairāk zaļās vides pilsētā – satikšanās vietas, kas vieno dažādas sabiedrības grupas. Vienlaikus pievērst uzmanību degradētām vidēm pilsētā," skaidro projekta autore Anna Bates. Kā uzsver projekta autore, šis urbānais dārzs ir eksperimentāls projekts ar ilgtermiņa mērķi. "Šobrīd esam uzsākuši izaudzēto dārzeņu un augļu ražas izpēti laboratorijā. Tostarp, analizējot smago metālu klātbūtni augos. Vienlaikus tiek pētīts gaisa un ūdens mikrobioloģiskais sastāvs un analizēta tā ietekme uz pilsētas dārzā izaugušajiem augiem. Mūsu mērķis ir apzināt visus iespējamos riska faktorus, kas saistīti ar pilsētvides ietekmi uz uzturā lietojamajiem augiem, kas izauguši," stāsta projekta autore, uzsverot, ka "(S) audzē" ir līdzeklis diskusijai, nevis risinājums.
Kā atklāj projekta autore, eksperimentā iesaistīti pilsētplānotāji, dizaineri un vides un dabaszinātņu speciālisti, lai ar starpdisciplināru pieeju iegūtu vispusīgus pētnieciskos datus par pilsētvides un dārzaugu mijiedarbību. "Latvijā trūkst zinātniski pamatotu pētījumu par pilsētvidē izaugušo dārzeņu un augļu bioķīmisko sastāvu un to lietojamību uzturā, audzējot tos atklātā laukā, it īpaši runājot par Rīgas rajoniem ar visintensīvāko satiksmi un gaisa piesārņojumu. Tikai pēc laboratorijā iegūtajiem datiem var spriest par to, cik cieša ir korelācija starp Latvijas pilsētu piesārņojuma pakāpi un kaitīgajām vielām pilsētas apstādījumos izaudzētajiem dārzeņiem. Turklāt vertikālā audzēšanas sistēma pati par sevi Latvijā ir inovatīva," norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta pētniece un lektore Irina Sivicka. Projekta izstrādē iesaistījusies arī arhitekte Ilze Rukmane-Poča ("Balta Istaba").
Eksperimenta rezultātā iegūtie dati tiks rūpīgi analizēti un ņemti vērā, veidojot urbāno dārzu sēriju, kas nākamgad sakņosies lielākajās Latvijas pilsētās, tostarp, Rīgā, Jūrmalā, Valmierā, Cēsīs, Liepājā un Kuldīgā.
Urbānā dārza tehnisko konstrukciju (celtniecības sastatnes) birojam nodrošināja uzņēmums "Alfa Rent". Tāpat dārzs ir izgaismots un apskatāms nakts tumšajā laikā.
Vaicāti, kā gan notiek astoņus metrus augstā dārza laistīšana, viņa atklāj, ka laistīšanas darbos ir iesaistīta visa "Annvil" komanda. "Ūdens laistīšanai tiek ņemts no pilsētas ūdens vada, kas ar dārza cauruli ērti sasniedzams visos četros dārza stāvos. Lai laistīšana būtu efektīva un regulāra, esam izveidojuši iekšējo laistīšanas grafiku darba dienām un brīvdienām. Procesā iesaistīta visa komanda, " stāsta projekta autore.
Pēc projekta beigām stādi tiks atgriezti to sākotnējā mājvietā – kokaudzētavā "LVM Sēklas un stādi" un stādaudzētavā "Blīdene". Kā atklāj "Annvil" komanda, nākamā gada urbāno dārzu projektos stādus plānots audzēt no sēklām. Birojs plāno sadarboties ar Latvijas Lauksaimniecības Universitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
