Foto: Rukšānu ģimenes privātais arhīvs
Pirmie pavasara vēstneši – krāšņie ziedi un putnu dziesmas – jau manāmi ar neapbruņotu aci un ausi. Selekcionāru Gunas un Jāņa Rukšānu plēvju siltumnīcās par pavasari vēsta pasaulē lielākā krokusu kolekcija, zemi klāj krāsains ziedu paklājs!

Savvaļā krokusi aug ļoti plašā areālā – no Atlantijas okeāna piekrastes rietumos līdz pat Ķīnas ziemeļaustrumu pierobežas kalniem, ieskicē Rukšānu ģimene. Vislielākā krokusu daudzveidība ir atrodama Turcijā un Balkānos.

Foto: Rukšānu ģimenes personīgais arhīvs

Krokusu ziedu pļava Tatros


Pavisam šobrīd pasaulē ir apzinātas apmēram 250 krokusu sugas, no tām 40 atklājis un aprakstījis Jānis Rukšāns. "Pie mums neapkurināmā plēves siltumnīcā ir pasaulē vislielākā krokusu kolekcija. Šeit tiek audzētas apmēram 200 krokusu sugas, bet kolekcijā šobrīd ir vairāk nekā 1600 dažādu krokusu paraugu no dažādām atradnēm," stāsta Guna Rukšāne. "Gandrīz puse krokusu zied rudenī un ziemā. Šobrīd pilnā sparā zied pavasara krokusi, bet divos sektoros ir redzamas tikai krokusu lapas, un tad es jokojot saku, ka mēs audzējam arī zālīti Lieldienām. Taču tur briest rudenī ziedošo krokusu sīpoliņi, lai savus ziedus raisītu oktobra mēnesī. Visdižākās lapas ir safrāna krokusam (C. sativus), kura violetīgie ziediņi ar izteiksmīgajām drīksnām būs redzami oktobra beigās. Katrā ziņā arī rudenī ir pietiekams daudzums krokusu, lai iegrieztos Raiskuma pagasta "Jaunrūjās" un apskatītu šo skaistumu."

Foto: Rukšānu ģimenes personīgais arhīvs

Plēves segums atļauj strādāt arī tad, kad līst lietus, un tas Jānim ir liels atspaids, jo krokusi tiek pārstādīti katru gadu , lai izvairītos no slimībām. Dārzā vairums krokusu jāpārstāda vismaz reizi trijos gados. Tos norok, kad lapas ir nokaltušas, parasti tas notiek jūnija vidū vai beigās. Krokusi prasa labi drenētu vieglu augsni. Ideālais laiks krokusu stādīšanai ir augusta sākums. Jo vēlāk krokusus iestādīsim, jo sliktāk tie pirmajā gadā pēc pārstādīšanas augs un ziedēs. Pēc iestādīšanas stādījumi noteikti jāaplej.

Krokusus ļoti labi var pavairot arī ar sēklām. Vislabāk sēt tūlīt pēc sēklu ievākšanas vai vismaz septembrī. Vispazīstamākie ir lielziedu pavasara krokusi. Ziedi tam ir dažādu toņu purpura, zilā un baltā krāsā, kā arī zilibalti svītroti. Otrā vietā ir zeltziedu krokuss (C. chrysanthus), tas ir arī visagrīnākais. Danforda krokusam (C. danfordiae) ir vieni no sīkākajiem ziediem – to garums parasti nepārsniedz 1,5 cm. Sevišķi īpatnējs ir baltais Fleišera krokuss (C. fleischeri). Zībera krokuss (C. sieberi), savvaļā aug Krētas salas kalnos.

"Šobrīd siltumnīcā zied krokusi no visa to izplatības areāla – no Portugāles līdz Ķīnai, bet vēlu ziedošās sugas tikai sāk parādīt asnus vai vēl pat guļ ziemas miegā. Tie ir krokusi no Karpatiem un Grieķijas ziemeļdaļas," paskaidro Guna. "Tieši krokusus var skatīt līdz marta otrajai pusei, taču savus ziedus raisa ciklamenas, tīkliņīrisi, stenbergijas, erantes, gimnospermiji, bet drīz ziedēs arī cīrulīši, fritilārijas, muskares un tulpes. Dekoratīvie sīpoli gan zied vēlu – aprīļa beigās un maijā."

Aplūkot krāšņo krokusu ziedēšanu Rukšānu ģimenes siltumnīcā Raiskuma pagasta "Jaunrūjās" var katru dienu no pulksten 11 līdz pulksten 16. Vēlams ciemos doties saulainā laikā, citādi krokusi nebūs atvērušies. Tālrunis saziņai: 29488877.

Foto ieskats krokusu krāšņajā ziedēšanā:

Kā atklāj Guna, pašlaik Jānis gatavo "Krokusu pielikumu" savai fundamentālajai grāmatai "The world of crocuses" (pieejama), jo ir aprakstītas ap 50 jaunas sugas. Savukārt Guna strādā pie "Hostu grāmatas", bet pēdējā grāmata "Dārza spēks" joprojām pieejama gan grāmatnīcās, gan pie autores.

Vasarā Rukšānu ģimene aicina uz diviem lieliem pasākumiem. Šogad peoniju svētki notiks 19. jūnijā, savukārt flokšu balle – 7. augustā.

Portāls "Māja&Dārzs" atgādina, ka sīpolpuķu kolekcionārs Jānis Rukšāns ar dārzkopību un krokusu iepazīšanu nodarbojas jau kopš 12 gadu vecuma. Pavasara sīpolpuķu audzēšana ir kolekcionāra sirdslieta, turklāt tieši viņš ir īpašnieks pasaulē lielākajai krokusu kolekcijai. Viņš izdevis grāmatu ''Krokusu pasaule'', kas bija veltījums Latvijai simtgadē. Šī monogrāfija ir apbalvota ar Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdbalvu – par izciliem sasniegumiem bioloģijā. Kolekcionāra darbs ir novērtēts gan ar Ministru kabineta balvu, gan Atzinības krustu, kā arī ar Triju Zvaigžņu ordeni (par ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!