Visu garo ziemu gaidam to brīdi, kad sāksies ziedu laiks, bet tas brīdis ir tik īss. Liekas, kad daba tā pa īstam ir tikko ieskrējusies un jau klāt dzestrie rīti un vakari, kad arvien agrāk paliek tumšs.
Pīlādži krāsojas un rasā mirdz apinīšu čiekuri. Pilns dārzs ar kabačiem un gurķiem. Mežs mūs priecē ar sēnēm. Lazdas pilnas ar riekstiem un tikai mazās mēneša zemenes, vēl uz brīdi apstādina laiku un ļauj papriecāties par vasaru. Visapkārt dzirdami klusi čuksti - tuvojas rudens.
Mirkli, apstājies, lai varu papriecāties par tavu skaistumu, katru tavu ziediņu saglabāšu un aukstajā ziemā būs, kas sasilda sirdi un palīdz ātrāk sagaidīt pavasari.
Lasiet vēl -
Re, kā zied sen lolotais sapnis!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit