Re, kā zied sen lolotais sapnis!

Manā stāstā nebūs nekā neparasta. Piepildījās sen lolots sapnis, attaisnojās smags darbs, kas deva neaprakstāmu gandarījumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kad ieraudzīju savu sapņu dārzu, izņemot ābeles, tajā auga tikai suņuburkšķi, kas nepārspīlējot vietām bija līdz padusēm. Kad veicu pirmo cīņu ar nezālēm, zemes virskārta gan bija melna, bet zeme pilna ar saknēm, un tad kvadrātmetru pēc kvadrātmetra pārraku visu un iztīrīju saknes.

Dārzā no saimniekiem palika tikai liela peonija, kadiķis, ap kuru vēlāk veidoju skujeņu dobi, ceriņi, augļukoki - ābeles un ogu krūmi, kas arī bija par pamatu tālākā dārza iekārtošanai. Pie kadiķa skujeņu dobe, ap peoniju - puķu, no ābelēm pie ieejas veidoju noēnotu aleju.

Lai kā, dārza iekārtošana ir nekad nebeidzams process. Katru gadu kaut kas mainās, jo pēkšņi vairs neizskatās tā, kā gribētu. Pa septiņiem gadiem esmu iemācījusies uzziedināt begonijas un pārziemināt pelargonijas un fuksijas, kas pirmajos gados man likās neiespējami.

Manā dārzā ir daudz akmeņu, agrāk, kopšana sagādāja lielas problēmas, tagad vietās, kur iespējams, zem akmeņu klājuma lieku plēvi - neaug nezāles un akmeņi nesēžas zemē.

Jau minētajā skujeņu stūrītī, lai vieglāk apkopt un skaistāk izskatītos, iestādīju klājeniskos kadiķus, kas ar laiku noklās zemi ap pārējiem skujeņiem

Dārzu sadalīju pa zonām, un katram stūrītim piešķiru kaut ko savu. Ap kokiem apstādīju gan vīnogas, gan saldo mīlu (saussērdi). Ir, protams, vietas, kur plēvi zem akmeņiem nepaklāsi, tad ņemu rokā savu universālo darbarīku - parasto sviesta nazi.

Ja būtu iespēja sastādītu pilnu dārzu ar klemātisiem un plānā ir vēl pāris vietas. Turklāt šogad nonācu pie vienas būtiskas atziņas, mani klemātisi rudenī paliek sausi un visu laiku tos apgriezu līdz zemei. Šogad to nepaguvu, un liels bija mans izbrīns, kad uz sausajiem zariņiem parādījās lapas. Tagad zinu, ka jānogriež ir tikai pašas galotnes.

Ar to varētu arī beigt ekskursiju pa manu dārzu, bet tas ir tikai mazs ieskats, vēl būtu daudz ko stāstīt un rādīt, bet to citu reizi. Vēlu veiksmi visiem, kas kopj dārzu, un arī tiem, kas vēl tikai domā to darīt. Acis baidās, rokas dara.


Šo reportāžu ir iesūtījis reģistrēts 'DELFI Aculiecinieka' autors, kurš par katru publikāciju saņem noteiktu skaitu DELFI dālderus.  Sūtiet foto, video reportāžas 'DELFI Aculieciniekam' - aculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties, pelniet DELFI dālderus un tieciet pie vērtīgām balvām

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form