Inženiera celtnieka un jurista Guntara Valanta kolekcijā ir vairāk nekā 350 rožu šķirņu, aptuveni 1300 krūmu. Savu 25 gadu pieredzi to audzēšanā aizrautīgais dārzkopis apkopojis grāmatā "Tikai rozes...", kas šā gada sākumā iznāca apgādā "Madris".
- Latvijā ir maz pašmāju autoru izdevumu par piemērotākajām rožu šķirnēm, to audzēšanu un kopšanu mūsu klimata apstākļos, - teic autors. - Vēlējos iepazīstināt lasītājus ar galvenajām rožu grupām, ar šķirņu dažādību, mudinot iestādīt dārzā savu rozi. Izvēloties atbilstošas grupas šķirni un attiecīgi kopjot, audzēšana nebūt nav sarežģīta. Katram puķkopim gadu gaitā rodas sava pieredze. Mana pieredze ir veiksmīga, tāpēc es labprāt dalos tajā.
Kā izvēlēties?
Guntars Valants dod priekšroku veselīgām, mūsu klimata apstākļos izturīgām šķirnēm, pārbauda tās savā dārzā un atstāj pašas labākās. Pārsvarā tās ir jaunas šķirnes, kas ieguvušas kvalitātes sertifikātu - tas liecina, ka šķirne divus trīs gadus pārbaudīta dabiskos apstākļos dažādos reģionos, nesaņemot ķīmiskus līdzekļus, un sevi labi parādījusi. Kolekcionārs pārliecinājies, ka šķirnes, kurām piešķirts ADR (Allgemeine Deutsche Rosenneuheiten Prüfung - Vācijā atzīta roze) vai Gold Standard Roses (kvalitātes sertifikāts Lielbritānijā), vai kādas citas Eiropas valsts kvalitātes sertifikāts, var veiksmīgi audzēt arī Latvijā. Jaunāko šķirņu rozes viņš pasūta no stādaudzētavām "Harkness Roses", "Fryer's Roses", "Dickson Roses", "David Austin Roses", "W.Kordes'Söhne", "Rosen Welt Tantau".
Katrai rožu grupai ir savas īpatnības. Guntars Valants iesaka vispirms savam dārzam izvēlēties kādu šķirni no parka rozēm, jo tās izceļas ar sevišķi labu ziemcietību un uzzied divas nedēļas agrāk nekā pārējās - jau jūnija vidū. Otra priekšrocība - viegla kopšana. Arī klājenisko jeb mazo krūmrožu audzēšana ir pavisam vienkārša.
Visprasīgākās ir tējhibrīdrozes. Tās savu krāšņumu pilnībā atklāj tikai labos kopšanas un augšanos apstākļos. Tās nezied tik bagātīgi kā apstādījumu klasikai piederošās floribundrozes (ķekarrozes), turklāt lietainās vasarās ziedu pievilcība var krietni ciest. Ne visas tējhibrīdrozes veido skaistu krūmu. Ja tomēr vēlas savā dārzā kādu šīm cēlajām, smaržīgajām ziedētājām, ļoti rūpīgi jāizvēlas šķirne.
Lapeņu un pergolu apaudzēšanai piemērotas stīgotājrozes. Mazā dārziņā vairāk piemērotas neliela auguma krūmrozītes un miniatūrrozes, kuras var audzēt arī podos. Daudz vietas neaizņem arī augststumbra rozes.
Savai kolekcijai viņš rozes izvēlas ne tikai pēc zieda krāšņuma, bet arī pēc krūma formas, lapotnes veselīguma, izturības pret sēnīšu izraisītām slimībām un, protams, spējas ilgstoši un atkārtoti ziedēt. Šajā ziņā vecās šķirnes krietni atpaliek no jaunajām.
Pērkot rožu stādu, jāraugās, lai tam būtu vismaz divi trīs dzinumi, taču galvenā uzmanība jāpievērš sakņu sistēmai. Ziemā potētu rožu saknītēm jābūt sastīgojušām un baltām. Ja tās ir brūnas, visticamāk - apdedzinātas ar minerālmēsliem.
Ieteicams iegādāties stādu, kuram nav uzplaucis zieds, jo tādam būs spēcīgākas saknes. Priekšroka dodama divgadīgiem stādiem - tie gan maksā dārgāk, toties roze būs izveidota un skaista jau pirmajā gadā.
Labāk stādīt rudenī
Daudzi uzskata, ka rozēm noteikti jāatvēl vieta tiešā dienvidu saulē, taču Valanta kungs pārliecinājies, ka pilnīgi pietiek, ja saule tās apspīd piecas vai sešas stundas dienā.
Kolekcionāra dārzs nav izteikti saulains, tajā aug ozols, priedes, bērzi un augļu koki, tādēļ liela daļa rožu saņem izkliedētu saules gaismu ne vairāk par četrām piecām stundām, taču rozes ir veselīgas un aug brīnišķīgi.
Diemžēl daudzi aizmirst ābeces patiesību - labākais rožu stādīšanas laiks ir rudens. Rozes ar atklātu sakņu sistēmu ieteicams dēstīt no 20. augusta līdz 10. oktobrim, lai līdz salam izveidotos saknes.
Taču Latvijā audzētāji rožu stādus galvenokārt piedāvā pavasarī. Šajā gadalaikā tos vajadzētu dabūt zemē no 20. aprīļa līdz 20. maijam, kad augsne iesilusi līdz +8...+10 °C.
Ziemā potētās rozes stādāmas maija otrajā pusē. Šo laiku vēlams nenokavēt. Ja stādiņš jau sācis plaukt, tas lēnāk iesakņosies, sliktāk augs un nabadzīgāk ziedēs. Taču ietvarstādus (konteinerstādus) droši var pirkt un stādīt visu vasaru.
- Pirms stādīšanas vismaz stundu stādu vajadzētu paturēt ūdenī, lai uzsūc maksimāli daudz mitruma, - iesaka rožu audzētājs. Pēc tam apgriež dzinumus, lai labāk iesakņotos un augtu spēcīgāk (rudenī stādot, nav jāapgriež).
Stādīšanas bedrei jābūt sagatavotai vismaz 60 centimetru dziļumā. Sagatavojot augsni, viņš izmanto veikalos nopērkamo rozēm paredzēto substrātu, ko sajauc ar kompostu un melnzemi. Stādu ievieto tā, lai potējuma vieta vismaz 5 - 6 cm dziļi būtu iegremdēta augsnē. Kad roze iestādīta, augsni piemīda un bagātīgi aplej. Lai mitrums saglabātos ilgāk, dienvidu pusē dobi der nosegt ar priežu mizu mulču, ko rudenī ierok zemē. Lai jaunais, vēl vārais stādiņš karstos saules staros neapdegtu, to noēno ar agrotīklu vai skujkoku zariem.
Četras ēdienreizes sezonā
Tas, cik sparīgi roze turpmāk augs un ziedēs, ļoti atkarīgs no pareizas kopšanas pirmajā gadā. Guntars Valants savas mīlules baro ar dārzkopības veikalos nopērkamo komplekso rožu mēslojumu granulās vai šķidrā veidā, pa reizei pamielo arī ar paša gatavotu vircu (šim nolūkam viņš izmanto zirgu mēslus).
- Esmu pārliecinājies, ka rozes lieliski var iztikt bez kūtsmēsliem. Vairs neesmu šīs mantas piekritējs, jo, iestrādājot augsnē kūtsmēslus, dārzā saradās zemesvēži, ko izdevās izķert tikai pēc diviem gadiem,
Viņš rozes mēslo četras reizes sezonā, stingri ievērojot noteikto devu. Pārbagāta vai pārāk trūcīga ēdināšana var mazina izturību pret slimībām.
Pirmoreiz rozes baro pavasarī nedēļu pēc atsegšanas un apgriešanas, kad tās jau pieradušas pie āra gaisa. Otrā maltīte ir pumpuru veidošanās laikā, trešā - pēc pirmā ziedēšanas viļņa un veco ziedu nogriešanas, bet ceturtā tad, kad atkārtoti sāk raisīties ziedpumpuri. Augusta otrajā pusē papildmēslošana jāpārtrauc - pirms ziemas nav vēlams stimulēt augšanu.
Vasarā rožkopis savas daiļavas laista vidēji reizi nedēļā (atkarībā no laika apstākļiem). Rožu saknes augsnē mēdz stiepties pat vairāk nekā metru dziļi, tāpēc laista pamatīgi, līdz augsne ap krūmu kārtīgi izmirkusi. Lapas cenšas nemitrināt, lai nerastos labvēlīga vide slimību attīstībai.
Noziedējušās rožu galviņas viņš iesaka nogriezt kopā ar vairākām augšējām trīsdaļīgajām lapām - tas veicina jaunu dzinumu un ziedpumpuru veidošanos.
Kokakola nelīdzēs...
- Sākumā biju iecerējis audzēt rozes, nelietojot ķīmiskus augu aizsardzības līdzekļus, diemžēl tas nav iespējams, - secina rožu audzētājs. - Divas sezonas pēc kārtas laputis apkaroju ar kokakolu, taču trešajā kaitēkļi pie dzēriena bija pieraduši, un tas vairs nelīdzēja. Ja nepieciešams, pret kaitēkļiem izmantoju Deci.
Profilaksei pret sēnīšu ierosinātām slimībām pavasarī pirms lapu plaukšanas un rudenī pēc to nobiršanas viņš augus apsmidzina ar 1 - 2 % Bordo šķīdumu, bet veģetācijas periodā trīs četras reizes miglo ar fungicīdiem Kandits 0,02 % un Čempions 0,1 - 0,15 % koncentrācijā.
Pēc Guntara Valanta pieredzes, mūsu klimata apstākļos no sēņu izraisītām slimībām nereti cieš arī izslavētas, dažādas starptautiskas balvas ieguvušas rožu šķirnes, piemēram, 1981. gadā Pasaules skaistākās rozes titulu ieguvusī, ar fantastisku smaržu apveltītā 'Fragrant Cloud' ('Duftwolke'). Kolekcionārs to audzē atsevišķā podā izolēti no pārējām un papildus profilaktiski miglo vairākkārt sezonā.
Agrāk, kad vēl dzīvojis Valmierā, pavasarī un rudenī rozes bieži vien nācies glābt no salnām. Aukstās naktīs smidzinājis arī ar ūdeni, lai uz augiem izveidotos sargājoša ledus kārtiņa. Jūrmalā klimats ir daudz maigāks. Ja nepieciešams, puķkopis savas mīlules apsedz ar agrotīklu.
Lai pavasarī pamostos
Valanta dārzā rozes gandrīz vienmēr pārziemojušas veiksmīgi. Vienīgais zaudējums - nosalušas dažas tik mīļās augststumbra rozes. Cerējis, ka pārziemos, nenoliektas pie zemes.
- Tagad šīs rozes ziemai gatavoju īpaši rūpīgi: vispirms ar egļu vai priežu zariem apģērbju vainagu un aptinu ar agrotīklu, tad uzvelku džutas maisu un liecu pie zemes uz egļu vai priežu zariem. Svarīgi nenokavēt īsto brīdi, jo, sākoties salam, stumbri kļūst mazāk elastīgi un liecot var nolūst. Sniegam nokūstot, palīdzu rozei "iztaisnot muguru", atsienot pie stiprinājuma, taču maisu vēl nenoņemu - lai kādu laiku padzīvo plānā kleitiņā. Visas rozes pakāpeniski atsedzu apmēram nedēļas laikā, ļaujot pamazām pierast pie pavasara spirgtā gaisa, - stāsta rožu audzētājs.
Pagājušajā ziemā, kad izveidojās īpaši bieza sniega sega ar starpslāņa ledus kārtu, Guntars veidojis tajā caurumus, lai augiem piekļūtu gaiss un tie neizsustu. Dabas sarūpētais smagais deķis daudzus dzinumus aplauza, tādēļ pavasarī bija daudz darba, tos apgriežot. Parasti viņš rozes apgriež apmēram aprīļa vidū, forsītiju ziedēšanas laikā. Vispirms apšķērē mehāniski bojātos un apsalušos dzinumus, pēc tam, otrajā tūrē, retina veselos.
- Šķēres dārzā ir mans labākais palīgs, - atzīst audzētājs. - Ir ļoti svarīgi veidot krūma vainagu, tā var regulēt ziedu daudzumu un kvalitāti. Katrā griezuma vietā izaug vismaz divi jauni zari.
Nav jāuztraucas, ja ziemā apsalst dzinumu gali vai kāds garāks zars, jo pēc apgriešanas roze dzen jaunus. Pats svarīgākais - nodrošināt, lai pārziemotu sakņu kakliņš, no kura veidojas jaunie dzinumi, atgādina Guntars Valants.
Līdz ar skujotiem egļu un priežu zariem par labu materiālu rožu ieziemošanai viņš atzīst arī ozolu lapas - tās nepūst tik ātri kā citas. Lai nesavairotos slimību ierosinātāji, nobirušās rožu lapas gan rudenī noteikti jāsavāc un jāsadedzina. Lai nodrošinātos pret lapu tumšplankumainību, rūsu un miltrasu, rudenī rozes arī profilaktiski jāmiglo. Un vēl - ziemas guļā tām jādodas sausām, īpaši būtiski tas ir vīteņrozēm, augststumbra un arī krūmu rozēm - uzsver grāmatas "Tikai rozes..." autors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
