Savējie arbūzi galdā līdz pat Ziemassvētkiem – Bubinu ģimenes eksperiments Neretā
Foto: Privātais arhīvs

Arvien biežāk varam dzirdēt, ka Latvijā tiek audzēti šķietami eksotiskie arbūzi, un viena no šādām saimniecībām ir arī "Sproģi" Neretas novadā. Bubinu ģimene sulīgās ogas audzē vien trešo gadu un savu aizraušanos sauc par eksperimentu. Jāteic, ka arbūziem pie Bubiniem patīk – tie izaug pat ap 10 kilogramu smagi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saimnieks Guntis skaidro, ka arbūzu audzēšana nav viņu pamatnodarbošanās, saimniecībā galvenokārt audzē zemenes, tomātus, cidonijas un citus augus, bet pirms dažiem gadiem nolēmuši eksperimentēt ar arbūziem. "Arbūzu audzēšana ir ekskluzīva, bet Latvijā mēs neesam vienīgie, jo Latvijā ir audzētāji, kas arbūzus audzē jau padsmit gadus," norāda saimnieks. "Nākamgad plānojam paplašināt gan arbūzu, gan zemeņu audzēšanu. Plāns mums ir, bet tad jau redzēsim, vai to pavasarī varēsim fiziski pavilkt."

Viss sācies pirms trim gadiem, kad Bubinu ģimene nolēma iesēt 15 arbūzu sēklas un 5 meloņu sēklas. Un izauga arī! Lielākais arbūzs toreiz svēra piecus kilogramus, bet melone aptuveni divarpus kilogramus. Tas ģimenei bijis kā āķis lūpā, jo raža izdevusies, un jau nākamā gada pavasarī iesējuši 200 arbūzu sēklas, kā arī melones. Meloņu audzēšana, kā stāsta saimnieks, neizdevusies, palikuši pie arbūziem. 2019. gadā no 200 stādiem palika 120 stādi, 80 vienkārši neizauga. "Pērn ap tonnu novācām, lielākais arbūzs svēra astoņus kilogramus," atminas Guntis. Šogad ģimene arbūzu audzēšanā kārtīgi atvēzējusies, jo pavasarī iesēts vairāk nekā 1000 arbūzu sēklu. Gājis visādi – sēklas bijušas cimperlīgas, kādu mēnesi nelīdušas laukā no zemes, podiņi turēti gan siltumnīcā, gan nesti siltā istabā. Kopumā izloloti 1000 stādi, vien kādi desmit izkrituši. Klāt arī arbūzu ražas laiks, kad varēs zināt, cik tad liela raža šogad izaugusi.

Arbūzi šajā gadā:

Arbūzu audzēšana uz lauka

Arbūzu sēklas ģimene iegādājas parastajos veikalos, bet šogad, kā stāsta Guntis, sēklas iegādātas kādā sēklu veikalā Mārupē. Paņēmis piecu dažādu šķirņu arbūzus – raibus, tumši raibus, dzeltenus gluži kā ķirbjus, ļoti tumšus, kuriem ir dzeltens mīkstums u.c. Sēklas sasētas celulozes podiņos, bet pēc tam, kad augam jau ir izaugušas pirmās lapiņas, stāds tiek izstādīts ārā. Ja cauri podiņam jau ir izspraukušās saknītes, tad arbūza stāds tiek stādīts ar visu podu zemē. Guntis saka, ka tā droši var darīt, jo pods zemē sadalās.

"Sproģos" arbūzu lauks nav liels – sešas vagas, katra simts metrus gara. Arbūzi tiek stādīti uz ģeotekstila, jo tas aizkavē nezāļu augšanu. "Esam arī audzējuši bez plēves, bet tā nezāle "amerikanka" [aut. – galinsoga] pārņēma visu lauku, auga pa stundām, izravēt bija neiespējami, jo uz arbūzu stīgām nedrīkst uzkāpt. Tā viss lauks aizauga," pieredzes stāstā dalās saimnieks. Reiz arbūzi pamatīgi samulsinājuši saimnieku, jo viss lauks bijis vienās lapās, viņam šķita – arbūzi neaug, tikai lapas vien, bet, kad tās nokritušas, tad skatam pavērusies arbūzu armija.


Kaķis Čiekuriņš dārzā ir inspektors, jo staigā saimniekiem līdzi ik uz soļa. Bildē viņš pārbauda lielāko arbūzu, kura svars, iespējams, ir ap 10 kilogramiem. "Viņš man visu laiku staigā līdzi. Īsts lauksaimnieks! Klāt ir gan pie zemeņu ražas, gan arī arbūzu," saka Guntis.

Daži arbūzi augot arī siltumnīcā, bet viss lielums – uz lauka. "Arbūzs ir ļoti izvēlīgs, to var laistīt tikai tad, kad tas ir iesakņojies. Ja laistīsi pārāk bieži, tas pie kāta nopūs, viss darbs būs vējā," pamāca Guntis. Kad arbūzi sāk ziedēt, tad ģimene to vairs neaiztiek un nelaista. Atliek gaidīt rudeni, kad lielās ogas varēs vākt nost, un jau šajās dienās smagie arbūzi ar ķerras palīdzību tiek stiepti prom no lauka. Sācies darbs pie novākšanas. "Arbūzus jau sāksim ņemt nost, jo ziņo par gaidāmām salnām. Ja būs +5, +6 grādi pēc Celsija, tad segsim virsū plēvi. Šogad vispār viss ir iekavējies par kādu mēnesi, tajā skaitā arī rudens aveņu raža," spriež saimnieks.

Taujāts par to, kā gan zināt, kad ir īstais brīdis to novākšanai, Guntis saka, ka vispirms arbūziem nokrīt lapas, tad beidzas veģetācija, arbūzs sāk gatavoties. "Es nosaku pēc arbūzu "astītes". Ja tā ir sausa, ņemam nost! Vēl es nosaku pēc skaņas, bet to tā nevar aprakstīt," stāsta saimnieks. Savus izlolotos arbūzus saimnieks tirgo ceļa malā, tie nav nopērkami tirdziņos vai lielveikalos, bet izbrāķētie arbūzi kalpo kā gards kārums govīm. Ar saviem izaudzētajiem arbūziem ģimene mielojas līdz pat Ziemassvētkiem.

Kā gan garšo šādi arbūzi? Guntis saka veikalos nopērkamie arbūzi pat klāt nestāv! "Negribas jau lielīties, bet tā ir. Mums pērn nebija tāda vakara, kad uz galda ēdienreizē nestāvēja arbūzs," saka saimnieks.

Zemnieku saimniecības "Sproģi" arbūzi 2019. gadā:

Zemnieku saimniecības "Sproģi" cidonijas un tomāti:

Tags

Arbūzs Dārzs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form