Foto: stock.xchng
Vajag vai nevajag akmeņdārzu - labi apdomājiet un izlemiet paši! Ja tas jums jau ir un gribat stādījumu papildināt, iepazīstieties ar bioloģijas doktora Andra Orehova ieteikumiem. No plašā ziemciešu klāsta viņš atlasījis augus dažādiem augšanas apstākļiem - ar pietiekami ilgu mūžu un dekorativitāti, kas saglabājas vismaz līdz salnām.

"Kādas vidēja auguma ziemcietes speciālisti ieteiktu akmeņdārzam? Vēlētos apmēram 50 cm augstas un lai visas neziedētu vienā laikā," raksta Aija Kalniņa Limbažos.

Ar apdomu

Akmeņdārza galvenā iezīme ir akmeņi. Atkarībā no to izvēles un lietošanas veida izšķir dabiska (ainaviska) un mākslīga tipa akmeņdārzus. Tie var būt veidoti kā terases, krautas atbalsta sienas, šķembu dobes, mozaīkveida stādījumi.

Akmeņi var radīt labvēlīgus apstākļus atsevišķu sugu augšanai, taču bieži vien tie augiem nemaz nav vajadzīgi. Galvenais ir atbilstoša un attiecīgi sagatavota audzēšanas vieta. Ja akmeņi nav funkcionāli nepieciešami, piemēram, celiņu iekārtošanai, reljefa augstuma starpības līdzsvarošanai (ar terasēm, atbalsta mūrīšiem u.c.), bet paredzēti tīri dekoratīviem mērķiem, esiet apdomīgi un atturīgi. Labi apsveriet, pirms ķeraties pie akmeņu krāvumu veidošanas! Arī censties radīt miniatūru kalnu ainavu mazā piemājas dārziņā nebūtu ieteicams. Labāk piemērotā vietā un atbilstošā mērogā veidot apkārtnē atrodamu akmeņu (laukakmeņu, dolomītu) atsegumu fragmentus, kādi raksturīgi Latvijas dabas ainavām. Protams, iespējams izteiksmīgs akmens var būt arī kā skulptūra. Katrā ziņā svarīgi, lai akmeņi būtu pietiekami lieli, lai tie izceltos starp augiem. Mākslīga tipa akmeņdārzā var noderēt arī betona plāksnes, ķieģeļi.

Vienojošais un atšķirīgais

Lielākā daļa akmeņdārza augu labi jūtas caurlaidīgā, trūdvielām ne pārāk bagātā augsnē. Tai jābūt brīvai no daudzgadīgajām nezālēm. Galvenās atšķirības izpaužas to prasībās pēc apgaismojuma un augsnes mitruma.

Akmeņdārzā lielākoties stāda augus, kam raksturīgs zems, bieži vien pat klājenisks augums. Tāds tas veidojies dabā, pielāgojoties kādiem nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem. Līdz ar īpašo auguma formu šiem augiem raksturīgi spilgti ziedi, interesanta lapu krāsa vai arī vairākas šādas īpašības kopā.

Pundurīgā sortimenta dažādošanai nereti izmanto vidēja auguma ziemcietes. To ir ne mazums, taču vislabāk izmantot veģetatīvi mazkustīgas cerveida vai pudurveida sugas (šķirnes), izvietojot augus pa vienam, vairākiem vai nelielās grupās kā akcentus starp mazāko augu paklājiem.

Skaistas līdz salnām

Lūk, daži piemēri, kas, protams, neaptver visas iespējas.

Saulainai vietai, sausām augsnēm

Linveida ziemastere (Aster linosyris) - dekoratīvi stabila, vidēji blīva, 50 - 55 cm augsta cerveida ziemciete ar zaļām, šauri lancetiskām lapām. No jūlija beigām līdz oktobra vidum to rotā zeltaini dzelteni ziedkurvīši.

Burga zilpodze (Eryngium bourgatii) ir cerveida ziemciete. Zilganie ziediņi sakārtoti blīvos čemuros, zied no jūnija vidus līdz jūlija vidum. Ziedēšanas laikā ziedvasas līdz 50 cm augstas. Zaļpelēki zilganās, zobainās, plūksnaini dalītās lapas sakopotas 25 cm augstās rozetēs, dekoratīvas līdz septembra vidum.

Šaurlapu lavandai (Lavandula angustifolia) ziedvasas ir 50 cm, veģetatīvās vasas - 30 cm garas. Violeti zilie ziediņi sakopoti stāvās vārpās, zied no jūnija beigām līdz augusta beigām. Lapas zaļpelēkas, šauri eliptiskas. Piemērotās vietās šis smaržīgais cerveida augs pavairojas ar pašizsēju. Ziemā ieteicams piesegt ar skuju koku zariem.

Daudzgadīgie lini (Linum perenne) pieder pie īsmūža ziemcietēm, taču labi vairojas ar pašizsēju. Zied jūlija pirmajā pusē ar gaiši ziliem, vidēji lieliem ziediem, augs sasniedz 50 cm augstumu, dekorativitāti saglabā līdz oktobrim.

Parastā raudene (Origanum vulgare) ziedēšanas laikā sasniedz 60 cm augstumu. Tā ir vidēji blīva pudurveida ziemciete, zied apmēram 50 dienas - no jūlija pirmās dekādes līdz augusta beigām. Bālie violeti rozā ziediņi sakārtoti augšup vērstās vairogskarās, mazās, zaļās lapas ir ar sīkiem zobiņiem. Var augt ļoti nabadzīgās augsnēs, saulgozī. Labi konkurē ar nezālēm. Bišu augs.

Smaržīgā rūta (Ruta graveolens) - vidēji blīva cerveida ziemciete, aug izteikti vertikāli, ziedēšanas laikā sasniedz 60 - 65 cm augstumu. Zied jūlijā un augustā (apmēram divus mēnešus) ar maziem, zaļgani dzelteniem, skrajā vairogā sakārtotiem ziediņiem. Lapas pelēkzaļas, plūksnaini dalītas. Indīgs augs, tam pieskaroties, iespējami ādas apdegumi. Raksturīga pašizsēja.

Parastā čīkstene (Sedum telephium) "Herbstfreude" - cerveida ziemciete ar gaišām, matētām, zilgani pelēkzaļām, sukulentām lapām. Brūngansarkanie, sīkie ziedi sakopoti blīvos, augšup vērstos vairogos. Zied rudenī - no septembra līdz oktobrim, bet ir dekoratīva visu sezonu. Labi izskatās arī ziemā. Piemērota audzēšanai gan saulainā vietā, gan arī pusēnā.

Amelas ziemasteres (Aster amellus) "Veilchenk?nigin" stāvās vasas ziedēšanas laikā sasniedz ap 50 cm augstumu. Vidēji blīva cerveida ziemciete. Zied apmēram divus mēnešus - no augusta beigām līdz novembra sākumam. Ziedi sakopoti vidēji lielos, augšup vērstos ziedkurvīšos vasu galā, mēlziedi - lavandzili, stobrziedi - dzelteni. Lapas mazas, zaļas, klātas ar sīkiem matiņiem. Vislabāk stādīt mazās grupās. Uz ziemu ieteicams piesegt.

Mūžzaļā pļavauzīte (Helictotrichon sempervirens) arī ieteicama saulainām, siltām vietām ar mēreni sausu augsni. Šī cerveida zāle veido 50 cm augstu, vidēji blīvu lapu rozešu ceru un apmēram 100 cm augstus, skrajus ziednešus. Raupjās lapas ir zilgani zaļā tonī, ziemzaļas. Zied apmēram 40 dienas no jūnija sākuma līdz jūlija pirmajai pusei, veidojot lielas, nokarenas, gaiši zilgani ietonētas dzeltenbrūnas skaras. Tās ir visai izskatīgas arī pēc noziedēšanas, kopumā augs saglabā dekorativitāti līdz oktobrim un ilgāk.

Saulainai vietai, mēreni sausām (līdz mitrām) augsnēm

Kanādas zeltslotiņa (Solidago canadensis) "Nana" ziedvasu puduris sasniedz aptuveni 70 cm augstumu. Zied apmēram 50 dienas augustā un septembrī. Sīkie, zeltaini dzeltenie ziedkurvīši sakārtoti augšup vērstās skarās. Lapas vidēji lielas, šauri eleptiskas. Vislabāk jūtas saulainā vietā, augsne var būt no mēreni sausas līdz vidēji mitrai. Mīkstā rasaskrēsliņa (Alchemilla mollis) blīvais, kuplais puslodveida lapu rozešu cers ir ap 40 cm augsts, ziedneši sasniedz 60 centimetrus. Zied apmēram vienu mēnesi no jūnija sākuma līdz jūlija sākumam ar gaiši zaļgandzelteniem, sīkiem ziediem augšup vērstās skrajās skarās. Lapas apaļīgas, vidēji lielas, gaiši pelēkzaļas ar zīdainiem matiņiem. Jārēķinās ar bagātīgu pašizsēju. Saglabā vidēju dekorativitāti līdz spēcīgām salnām.

Paēnai vai daļēji noēnotai vietai, mēreni sausām (vidēji mitrām) augsnēm

Hostu (Hosta) milzīgajā sortimentā par vienu no labākajām šķirnēm var uzskatīt plaši pazīstamo "Fortunei Aureomarginata". Tā veido ap 50 cm augstu, blīvu kupolveida lapu rozešu ceru ar skraji izvietotiem, 70 cm augstiem ziednešiem. Zied no jūnija beigām līdz jūlija beigām. Ziedi balti, ar purpurvioletu ietonējumu, piltuvveida, vidēji lieli, nokareni, izvietoti ķekaros ziednešu galā. Sēklas neveido, bet sausie augļi saglabā interesantu formu arī ziemā. Pavasarī un vasaras sākumā matēti zaļajām lapām ir zeltaini dzeltena apmale, kas saglabājas līdz ziedēšanas sākumam. Ja vasaras otrajā pusē izgriež pārziedējušās ziedvasas, augs ir izskatīgs līdz septembra salnām.

Uzziņa

Dekoratīvais akmeņdārzs ir dažādu augu (galvenokārt ziemciešu) stādījumu komplekss, kurā tie izmantoti saistībā ar akmeņiem. Atšķirībā no alpinārija (tas ir speciāli iekārtots augstkalnu augu kolekciju stādījums) akmeņdārzā izmanto arī tādus augus, kuri savvaļā aug stepēs, prērijās, mežos, virsājos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!