Kalnu skaistule, kas vēlu mostas no ziemas miega – balodeņlapu perovskija
Foto: Shutterstock

Perovskijas ir lūpziežu dzimtas augi, kas savvaļā lielākoties sastopami kalnainos apvidos un stepēs Āzijā. Zināmas deviņas perovskiju sugas, bet Latvijā tiek audzēta tikai viena – balodeņlapu perovskija. Šis gaisīgais, daudzgadīgais puskrūms zied no vasaras līdz vēlam oktobrim un arī pēc noziedēšanas izskatās dekoratīvi. Par balodeņlapu perovskijas audzēšanai piemērotiem apstākļiem un augšanas prasībām stāsta stādaudzētavas "Raunas stādi" saimniece Lāsma Riekstiņa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Balodeņlapu perovskiju reizēm mēdz saukt par krievu salviju, taču tas nav pareizais tās nosaukums. Riekstiņa izsaka minējumu, ka sarunvalodā šāds nosaukums ieviesies visdrīzāk šķirnes ar tādu pašu nosaukumu dēļ – 'Russian Sage'. Interesanti, ka, lai gan perovskijai ir vairākas šķirnes, to atšķirības ir minimālas un visas izskatās līdzīgas. Acīmredzamāko atšķirību starp šķirnēm veido kompaktā puskrūma augstums un nelielas ziedu toņu nianses.

Lai perovskija labi justos, tai jāierāda saulaina, sausa vieta. Nevilcinies persovskijai ierādīt gaišāko vietu dārzā, jo tieši saules gaisma ir svarīgākais priekšnoteikums, lai tā labi augtu. Riekstiņa, kas perovskijas audzē apmēram astoņus gadus, norāda, ka, līdzīgi kā grauzālēm, tām nav vajadzīga ļoti laba zeme, jo tad tās izaug leknas un puskrūma zari noliecās. Tai nepatiks skāba, bet normāla dārza zeme, ideālā gadījumā – labi drenēta augsne, kurā ir mazliet kaļķis. Perovskija labi pacieš sausumu. Tai nav nepieciešama papildus mēslošana, bet, ja tomēr gribas tās mazliet pabarot, tad pavasarī var iedot kalcija minerālmēslojumu, kas satur nitrātu.

Viena būtiska lieta, kas jāpatur prātā, izvēloties audzēt perovskijas ir, ka tās mostas vēlu – maija beigās jūnija sākumā. Kamēr citi augi jau sparīgi plaukst un zied, tās tikai sāk domāt par mošanos, tādēļ cilvēki bieži maldīgi domā, ka tās nosalušas. Izteikti koši puskrūms zied vasaras vidū un uz rudens pusi kļūst pelēcīgs ar skaistu zaru skeletu, tādēļ ziemas sezonā ir pievilcīgs vertikāls akcents dārzā. Ja ziemas sezonā sola kailsalu, perovskiju vajadzētu apsegt, bet labākais variants ir mulčēšana, lai sakņu kakls būtu nosegts.

Kalnu skaistule, kas vēlu mostas no ziemas miega – balodeņlapu perovskija
Foto: Shutterstock

Lai perovskijas atkal dzītu jaunus dzinumus, tās apgriež apmēram 10–15 centimetrus no zemes pavasarī – marta beigās vai, ja ir lieli aukstumi, aprīlī. Perovskijas ir kompakts krūms un nav dalāms. Reizēm tām novērojama pašizsēja, bet principā, ja tās ir vēlme pavairot, to jādara ar spraudenīšiem pavasarī, kad nāk jaunie dzinumi.

Perovskija ir diezgan lēnaudzīga, tādēļ nevajadzētu gaidīt, ka pēc gada tā būs izaugusi kupla. Ja gribas, lai perovskijas ir izteiksmīgāks un pamanāmāks akcents dārzā, stādaudzētavas saimniece iesaka uzreiz stādīt vismaz trīs stādus – tad puskrūms radīs efektīgāku iespaidu.


Šķirne 'Blue Stell' ir apmēram 70–90 centimetrus augsts pelēkzaļš, aromātisks krūms, kas ļoti piesaista ziedmušas un bites, mazāka par to ir 'Little Spire' – apmēram 50–60 centimetrus augsta. Ļoti labi pat nabadzīgākajā augsnē zied 'Blue Spire', kas izstiepjas apmēram 90–120 centimetru garumā, bet pāris centimetrus augstāka un īpaši skaistām lapām, kas atgādina mežģīnes, ir 'Filigran'.

Kalnu skaistule, kas vēlu mostas no ziemas miega – balodeņlapu perovskija
Foto: Shutterstock
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Daiļdārzs Perovskija Dārzs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form