Ķirši un aprikozes jūnijā – kam pievērst uzmanību
Foto: Daina Feldmane

Jūnija pirmajā pusē intensīvi aug gan augļi, gan jaunie dzinumi. Ir jāpievērš uzmanība, vai kokiem ir pieejamas barības vielas pietiekamā daudzumā, taču jāuzmanās no pārmēslošanas – tā veicina slimošanu un izsalšanu, it īpaši kauleņkokiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Barības vielu trūkuma pazīmes bieži parādās sausās augsnēs. Neitrālās vai viegli sārmainās augsnēs augošiem ķiršiem sausā laikā mēdz būt grūtības uzņemt mikroelementus – par to liecina sīkas, gaišas lapiņas jauno dzinumu galos. Toties brūnas maliņas vecākajām lapām parādās tad, kad augi nespēj uzņemt kāliju pietiekamā daudzumā. Šādos gadījumos jārūpējas par augsnes mitrumu, bet augam visātrāk palīdzēs uz lapām uzsmidzināti vai uzlieti (jaunam kociņam) mēslojumi – mikroelementi vai kālija nitrāts 0,1–0,2% koncentrācijā (10–20 grami uz 10 litriem ūdens).

Viens no galvenajiem jauno dzinumu un augļu uzbūves elementiem ir slāpeklis. Auglīgās dārza augsnēs ar vidēji tumšu, trūdvielas saturošu virskārtu ķiršiem parasti pietiek slāpekļa. Arī mēslojot ar kompostu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem (pavasarī vai rudenī), tiek nodrošināts pietiekams slāpekļa daudzums. Papildus slāpekļa deva (ne vairāk kā 10 grami slāpekļa mēslojuma uz kvadrātmetru) var būt vajadzīga mazauglīgās augsnēs vāji augošiem kokiem, un to nedrīkst dot vēlāk par Jāņiem. Ja slāpekļa mēslojumu dod vasaras otrajā pusē, tas kavē dzinumu sagatavošanos ziemai un var izraisīt koku nosalšanu.

Jūnija pirmajā pusē jaunajiem kokiem ar knaģiem atliec jaunos dzinumus horizontālā virzienā. Atliekšanu veic tad, kad dzinumi ir apmēram 10–12 centimetrus gari, pēc divām nedēļām knaģus noņem.

Ķirši un aprikozes jūnijā – kam pievērst uzmanību
Foto: Daina Feldmane
Pelēkā puve jeb monilioze (ķiršu mēris).

Šogad, pēc vēsā un mitrā ziedēšanas laika, ķirši daudzviet slimo ar kauleņkoku pelēko puvi jeb moniliozi (ķiršu mēri), ko izraisa mikroskopiska sēne (skatīt titulbildē). Inficētie ziedi, lapas un jaunie dzinumi novīst, brūnē, sakalst. Var nokalst arī vecāki zari vai pat veseli koki. Vasarā šī pati sēne izraisa augļu pūšanu. Lai slimību ierobežotu, jāizgriež bojātie zari vismaz 6–10 centimetrus zem bojājuma vietas, jo sēnes micēlijs pa audiem virzās uz priekšu. Bojātie zari un augļi no dārza jāizvāc. Piemājas dārzos jūnija sākumā, kamēr ķiršu augļi vēl zaļi, var smidzināt vara mēslojumus šķidrā veidā uz lapām (0,05–0,1% koncentrācijā), lai stiprinātu koku izturību, taču bojātie zari jāizgriež pirms tam.

Ķirši un aprikozes jūnijā – kam pievērst uzmanību
Foto: Privātais arhīvs
Līmes slazds ap stumbru.

Daudzviet kokos uzdarbojas laputis – sūc sulu no lapām un jaunajiem dzinumiem, un vairojas, veidojot daudzas paaudzes. Bojātās lapas sačokurojas, dzinumi pārstāj augt. Vasarā laputis mēdza mainīt dzīvesvietu – pārvākties un baroties uz madarām (arī žibulīšiem un veronikām). Taču pēdējā laikā ķiršu-madaru laputīm trūkst citu barības augu, un nereti tās paliek uz ķiršiem visu vasaru. Laputis īpaši strauji vairojas uz pārmēslotiem kokiem. Piemājas dārzos laputu ierobežošanai var izmantot zaļo ziepju vai nātru vircas šķīdumu. Ja ir atsevišķi zari, kas ļoti stipri apsēsti ar laputīm, tad vēlams tos izgriezt jau pirms smidzinājumiem. Ap stumbru var aplikt līmes slazdus skudrām, nostiprinot tos ar gumiju. Ja skudrām neatļauj pārvietoties pa stumbru, tad laputīm piekļūst plēsīgie kukaiņi – mārītes, spīļastes, zeltactiņas, un samazina to daudzumu. Vasaras otrajā pusē līmes slazdi jānoņem, lai tie neiežņaugtos stumbrā.

Ķirši un aprikozes jūnijā – kam pievērst uzmanību
Foto: Daina Feldmane
Saldais ķirsis 'Tiki'.

Jūnija beigās nogatavojas agrie saldie ķirši – 'Jānis', 'Paula', 'Tiki', 'Iputj' u. c. Ražas vākšanas laikā ir ērti pazemināt koku galotni, nogriežot to reizē ar gatavajiem ķiršiem. Galotni pazemina tad, kad koks vismaz dažus gadus jau ir ražojis. Galotni nogriežot pārāk zemu vai pārāk jaunam kokiem, veidosies ļoti daudz stāvu dzinumu un ūdenszaru. Vienā reizē galotni var pazemināt apmēram par 1/3 no visa koka garuma. Saldajiem ķiršiem uz liela auguma potcelmiem (visbiežāk sastopamajiem) galotni var pazemināt līdz 3–4.5 metru augstumam, uz neliela auguma potcelmiem: līdz 1,5–2,5 metru augstumam; skābajiem ķiršiem: līdz 1,5–3,5 metru augstumam, atkarībā no šķirnes.

Ķirši un aprikozes jūnijā – kam pievērst uzmanību
Foto: Daina Feldmane
Saldais ķirsis 'Paula'.

Ķiršu augļus mēdz bojāt ķiršu muša (skatīt titulbildē), iedējot tur oliņas, no kuras attīstās kāpuri. Kūniņas pārziemo augsnes virskārtā. Piemājas dārzos ķiršu muša ir ļoti grūti ierobežojams kaitēklis. Jūnija sākumā var izvietot kokos dzeltenos līmes slazdus lielos daudzumos, lai noķertu tajā laikā lidojošo mušu. Ražas laikā var noklāt augsni zem kokiem ar plēvi un novākt bojātos augļus ar citām atliekām, neļaujot kāpuriem iekūņoties augsnē. Apdobju frēzēšana un rušināšana rudenī un pavasarī traucēs kūniņām pārziemot.

Tags

Dārzs Ķirši
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form