Vasaras daiļdārzam: kā pareizi izaudzēt dēstus viengadīgajām puķēm
Foto: Shutterstock

Čaklākie dārzu saimnieki jau izmanto iepirktās sēklas un sākuši audzēt dēstus, lai tad, kad pienāks īstais brīdis, jau var stādīt izaudzēto lolojumu dobēs, puķu kastēs un iekarināmos puķupodos. Taču līdz skaistām ziedu rotām jāaizvada rūpīgs un uzmanīgs dēstu audzēšanas laiks. Kas ir svarīgākie priekšnoteikumi, lai vasaras puķes izaugtu, kāds klimats jānodrošina un kad ir īstais laiks dēstus izstādīt citur, stāsta dārzkopības speciāliste Antra Balode.

Vasaras puķu izcelsmes vieta

Daudzas viengadīgās puķes savvaļā aug siltajās zemēs – Dienvidāfrikā, Meksikā, Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Austrālijā, kur tās ir viengadīgas vai daudzgadīgas. Pie mums tās ierasts audzēt kā viengadīgas, un daudzām no tām ir garš veģetācijas periods. Latvijas vasaras ir par īsu, lai tās izdīgtu no sēklas un krāšņi uzziedētu, tāpēc vispirms nepieciešams izaudzēt dēstus. Protams, jāņem vērā, ka dažas viengadīgās puķes ilgi aug, līdz izveidojas labi dēsti, bet dārzā tos izstāda pēc pavasara salnām.

No sēklām līdz dēstiem

Viengadīgās jeb vasaras puķes, kas sākumā attīstās lēni – begonijas, heliotropus, lobēlijas, petūnijas, salvijas, verbenas u.c., sēj februārī. Sēklas sēj kastītēs vai podos mitrā substrātā. Tā kā šīm puķēm sēklas ir sīkas, tad tās nepārklāj ar substrātu, bet piespiež ar dēlīti. Pēc tam aprasina ar ūdeni, pārklāj ar stiklu un novieto +18 līdz +20 oC temperatūrā (begonijas +22 līdz +24 oC).

Sēklu dīgšanas laiks ir dažāds – no 7 līdz 21 dienai, un tas ir atkarīgs no temperatūras svārstībām, mitruma režīma u.c. apstākļiem. Tiklīdz sējeņi ir sadīguši, stiklu noņem un temperatūru pazemina par dažiem grādiem, lai stādi neizstīdz. Kad attīstījušās īstās lapas, sējeņus izpiķē 2-3 cm attālumā kastītēs vai podos un audzē gaišā vietā siltumnīcā +12 līdz +18 oC. Begonijas piķē apmēram pēc 1,5-2 mēnešiem un audzē +18 līdz +20 oC temperatūrā. Pēc iesakņošanās dēstus laista un mēslo ar kalcija nitrātu, komplekso mēslojumu vai speciālo puķu mēslojumu. Pēc pavasara salnām dēstus izstāda dobē.

Vasaras daiļdārzam: kā pareizi izaudzēt dēstus viengadīgajām puķēm
Foto: Shutterstock

Viengadīgās puķes ar garu veģetācijas periodu tiek uzskatītas par dārgām, jo prasa daudz darba – jāiesēj sēklas, jāpiķē stādi, jāsagatavo laba augsne, jāiestāda, jālaista, jāravē. Katram ir izvēle – vai šīs puķes audzēt pašam no sēklām vai arī iegādāties dēstus, kurus pēc pavasara salnām izstāda dārzā, apstādījumos, balkona kastēs, podos vai citos traukos. Speciāliste gan piebilst, ka begoniju, petūnija, salviju, heliotropa un citu puķu ar garu veģetācijas periodu audzēšana no sēklām iet mazumā, jo to izkonkurē jaunstādi, kas izaudzēti citās, pārsvarā siltajās zemēs. Tie ir mazi stādiņi, kas izauguši no sēklām vai spraudeņiem kasetē cieši cits pie cita. Vienā kasetē var būt vairāki simti jaunstādu atkarībā no puķu sugas. Pēc izņemšanas no kasetes, tos stāda 10 cm diametra podos, vai arī lielākos pa vairākiem un audzē apkurināmās siltumnīcās vai citās telpās līdz gataviem stādiem.

Viengadīgās puķes ar vidēji garu veģetācijas periodu sēj martā, aprīlī, audzē dēstus, kurus pēc pavasara salnām izstāda dobēs, apstādījumos, balkona kastēs. Mājas apstākļos samērā viegli ir izaudzēt agerātus, asteres, cinnijas, puķutabaku, portulakas, pūkaino rudbekiju, samtenes u.c. puķes. Tām jāiesēj sēklas, jāpiķē stādi, jāsagatavo laba augsne, jāiestāda, jālaista, jāravē. Uzzied jūlijā un augustā. Sēklas var sēt arī tieši dobē, bet tad ilgi jāgaida ziedēšana.

Vasaras daiļdārzam: kā pareizi izaudzēt dēstus viengadīgajām puķēm
Foto: Shutterstock

Tieši dobē var sēt viengadīgās puķes ar īsu veģetācijas periodu, kā arī tās, kas necieš pārstādīšanu – kliņģerītes, ešolcijas, rudzupuķes, magones, saulgriezes, plīvurpuķes, kreses, asteres, samtenes u.c. Sēj paliekošā vietā, tiklīdz augsne ir pietiekami iesilusi, parasti aprīļa beigās, maija sākumā, un tad tās uzzied jūnija beigās vai jūlijā, bet sēklas nogatavojas augusta beigās, septembrī.

Svarīgi!

Viengadīgo puķu audzēšanā jāievēro, ka dēsti jālaista no rīta, jo laistot vakarā, uz mitrajām lapām attīstās dažādas puves, kā arī nedrīkst pārmēslot ar slāpekļa mēslojumu, jo arī tas var izraisīt sēņu slimības.

Arī pārāk cieši kopā novietoti dēsti var ātrāk inficēties ar puvi, jo uz lapām saglabājas mitrums.

Savlaicīgi jāapkaro laputis, parastā tīklērce, gliemeži, kas var bojāt jaunos dēstus.

Source

DELFI Tavs Dārzs

Tags

Dārza darbi
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form