Foto: stock.xchng
Aveņuzemeņu ziedu smecernieka jeb ziedu dūrēja kāpuri lielākoties bojā zemeņu un aveņu ziedpumpurus, retāk apdraud citas kazeņu ģints sugas. Tie kaitē agrīnajām zemeņu šķirnēm (sevišķi 'Kokinskaja Raņņaja'), pie tam sabojā tieši lielākos ziedus, no kuriem būtu attīstījušās prāvākās ogas.

Vaboles izgrauž sīkus caurumus lapās un ziedos, bet kāpuri izēd ziedu iekšējās daļas, tādēļ vainaglapas neatveras. Bojātie ziedpumpuri vēlāk nokrīt zemē.

Gadā smecerniekam attīstās viena paaudze. Vaboles ziemo augsnes virskārtā zem lapām vai citām augu atliekām. Pavasarī mātītes ziedpumpuros iedēj pa olai. Kad tā iedēta, mātīte aizgrauž ziedpumpura kātiņu. Dēšanas periods ilgst 20 - 35 dienas. Viena vabole izdēj 50 - 100 olu. Kāpuri pārtiek no ziedpumpuru satura, parasti attīstās tikai nobirušos ziedos un pieauguši turpat iekūņojas. Jaunās vaboles izkūņojas jūnijā vai jūlijā un barojas, graužot lapas. Viena vabole apēd 0,95 - 1,2 cm2 lapas plātnes.

Mazdārzā, nelielā zemeņu lauciņā var nolasīt bojātos ziedus kopā ar kāpuriem vai kūniņām, bet tā var iznīcināt ap 80 % bojāto ziedu, pārējie nobirst. Agri no rīta, kamēr vēl vēss un kukaiņi ir mazkustīgi, zem zemenēm paklāj avīzi un cerus papurina. Nokritušos smecerniekus salasa un likvidē.

Ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus sāk lietot, tiklīdz atrod vienu vaboli vidēji uz katru trešo augu. Uzskaiti veic, līdzko sāk izvirzīties ziedpumpuri, pārbaudot 15 - 30 augus. Smidzināšana ir efektīva, kamēr vabole vēl nav sākusi dēt olas, tas ir, pirms zemenes sākušas ziedēt. Kaitēkļa apkarošanai atļauts lietot vairākus preparātus: decis 2,5 (deva 8 ml/10 l ūdens, viena apstrāde sezonā); fastaks 50 (4 - 5 ml/100 m2, nogaidīšanas laiks - 14 dienas, ne vairāk par divām apstrādēm sezonā); kestaks 50 (10 - 15 ml/10 l ūdens, nogaidīšanas laiks - 14 dienas, divas apstrādes), sumialfa 5 (5 ml/10 l ūdens, nogaidīšanas laiks - 14 dienas, divas apstrādes sezonā).

Dažām šķirnēm, piemēram, 'Dukat', 'Pandora', 'Pegasus', piemīt laba izturība pret aveņuzemeņu ziedu smecernieku. Pēc Latvijas Valsts Augļkopības institūta pētnieka Artura Stalaža teiktā, šo atšķirīgo uzņēmību pret kaitēkļiem nosaka šķirnes morfoloģiskās un bioķīmiskā sastāva īpatnības (augi satur smecerniekiem netīkamas vielas).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!