Kaitnieki dārzos, kas izplatās septembra sākumā
Foto: Shutterstock

Klāt vēsais rudens laiks, kas vienmēr saistās ne tikai ar bagātīgām lietavām, bet arī ar ražas novākšanu. Arī rudenī kaitēkļi nesnauž, bet rosās pilnā sparā, tāpēc Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) septembra sākumā savā mājaslapā ir apkopojis informāciju par kaitēkļiem, kas pašlaik visstraujāk izplatās dārzos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā norāda VAAD eksperti, aizvadītā nedēļa bija lietavām bagāta, kas veicinājis dažādu kaitīgo organismu izplatību, īpaši krustziežu sausās puves izplatību un pelēkās puves izplatību kāpostu stādījumos, kā arī kartupeļu lakstu puves izplatību, kas sastopama ar 17 procentu vidējo izplatību. VAAD speciālisti arī ražas gaidās atgādina – noliktavās un pagrabos jāienes tikai veseli dārzeņi!

VAAD eksperti secina, ka Kurzemes pusē šonedēļ ar 29 procentu vidējo izplatību sastopami smiltsērkšķu raibspārnmušu kāpuri. Speciālisti arī secina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad raibspārnmušas ir sastopamas mazāk. Ar raibspārnmušām var cīnīties, sezonas laikā izkarinot dzeltenos līmes vairogus.

Tāpat savlaicīgi iesētajos laukos ziemas rapši attīstījuši otro lapu pāri, vēlāk sētie tikko parādījušies virs augsnes. Savukārt rapša neīstā miltrasa uz jaunajiem sējumiem sastopama ar 4 procentu izplatību, pagaidām Kurzemes, Latgales un Dienvidvidzemes reģionos. VAAD speciālisti secinājuši, ka lielākā izplatība ir Kurzemes reģionā, kur neīstā miltrasa rapšos novērota ar 8 procentu izplatību. Jaunās zaļās rapšu lapas labi garšo mīkstgliemežiem un alotājmušām, tomēr to izplatība ir pavisam neliela, proti, 4 procenti.

Kā secina VAAD eksperti, kāpostu stādījumos šonedēļ sastopama pelēkā puve, kā arī krustziešu sausā puve, kas sastopama ar 8 procentu izplatību. VAAD skaidro, ka krustziešu sausās puves ierosinātāja sporas augā iekļūst caur mehāniskiem ievainojumiem, tādēļ kaitēkļu bojātie augi uzglabāsies sliktāk. Krustziešu sausās puves izplatību veicina gaisa temperatūra līdz +15 grādiem pēc Celsija, paaugstināts gaisa mitrums, lietus, vējš un gaisa trūkums sakņu zonā.

Kartupeļu stādījumos, kas vēl nav novākti, sastopama kartupeļu lakstu puve ar 17 procentu vidējo izplatību. VAAD norāda, ka slimības pārnese no lakstiem uz bumbuļiem notiek ar nokrišņu palīdzību. Sporas tiek ieskalotas augsnē, kur inficē bumbuļus, saīsina to uzglabāšanas laiku un kvalitāti. Pēc kartupeļu ievietošanas noliktavā, VAAD iesaka tos ik pa laikam pāršķirot un izvākt bojātos.

Savukārt augļu dārzos ābeļu un bumbieru augļi inficēti ar augļu parasto puvi 6 procenti, bet uz ābelēm kraupis sastopams ar 9 procentu izplatību. Kā iesaka VAAD, arī augļu ražu vācot, jāizvairās augļus mehāniski bojāt, jo tas sekmē dažādu puvju izplatību.

VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē vari aplūkot plašāku informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā.

Tags

Dārza kari Dārzs Kaitēkļi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form