Gigantiskie ziloņķiploki – ar ko tie īpaši un kā audzēt specifisko garšaugu
Foto: Shutterstock

''Nesen ''Praktiskajā Latvietī'' izlasīju rakstu par ķiploku stādmateriāla iegādes iespējām. Tur bija minēts arī ziloņķiploks. Kas tas ir, un kā to audzē,'' jautā Saulcerīte Bauskā.

Informāciju par ziloņķiplokiem (mamut­ķiplokiem) var izlasīt internetā, jo ar to audzēšanu aizrāvušies Amerikā un Anglijā. Meklētājā jāieraksta Elephant garlic vai latīniskais nosaukums Allium ampeloprasum. Amerikā šim garšaugam par godu tiek rīkoti svētki, izstādes ar jautrām izdarībām un dižķiploka konkurss. Arī Anglijas dārznieki neatpaliek, jo tur izsenis notiek tradicionālās augu un ražas sacensības, nosakot to svaru, skaistumu, lielumu u.c.

Amerikā šo dārzeni uzskata gandrīz par nacionālo lepnumu un ierobežo tā importu, – stāsta augu kolekcionāre Gunta Karitone no Jaunraunas, kurai ziloņķiploku audzēšana kļuvusi par vaļasprieku un kura pirmās sešas dārzeņa daiviņas no ASV atvedusi koferī. Lielākā daļa ziloņķiploku Latvijā ieceļojuši no Anglijas. Daivas var arī pasūtīt internetā, taču tās ir smagas, kas sūtījumu sadārdzina.

Latvijā aug labi

Gunta Karitone ziloņķiplokus audzē sešus gadus. Sākumā, pirmos divus gadus, tos stādījusi siltumnīcā – lai drošāk. Auguši lieliski. Cerējusi, ka izziedēs un varēs sēt līdzīgi kā parastos ķiplokus, bet nekā! Jau četrus gadus viņa ziloņķiplokus audzē atklātā laukā. Šogad smagākā galviņa svērusi 492 gramus, bet siltākās zemēs varot izaugt pat 800 gramu smagas. Pavairošanai izmanto tikai daiviņas. Līdzīgi kā gladiolām, ķiplokam veidojas vairsīpoliņi, taču tie biezo mizu spēj pārplēst tikai trešajā gadā, novērojusi audzētāja.

Ķiplokus stāda ielabotā dārza augsnē. Gunta rīkojas šādi: kultivē augsni, uzber pāris centimetru putnu novietnes pakaišu (mēslus un skaidas) un kultivē vēlreiz. Izveido platas vagas un ķiplokus stāda divās rindās, 15 x 15 cm attālumā citu no cita. Vieta jāatvēl plaša, jo lapas tam lielākas nekā parastajam ķiplokam un līdzīgas dārza īrisu lapām.

Zemē liek divu ķiploku dziļumā, katrā bedrītē iekaisot šķipsnu Trihodermīna. Pēc iestādīšanas augsni vēlreiz mulčē ar putnu mēslu un skaidu mulču (2–3 cm). Ar to augus apkaisa arī pavasarī. Varbūt tieši šī mulča pasargāja ziloņķiplokus no bargā kailsala pagājušajā ziemā, spriež audzētāja un piebilst, ka svarīgi, lai augsne vienmēr būtu irdena, labi aerēta, rūpīgi sastrādāta kā siltumnīcā. Lai gan viņas dārzā ir smaga māla augsne, ziloņķiploki aug labi. Jūnija beigās uz lakstiem viņa papildus smidzina kalciju.

Ražas cikls

Kad parādās ziedneši, tos izlauž, lai neatņem spēku zem zemes augošajai ķiploka galviņai. Ražu vāc, kad laksti sākuši dzeltēt. Šogad tas bijis pašā augusta sākumā. Zeme tobrīd bijusi cieta kā akmens, un, lai varētu iedurt dakšas, rakšanai paredzēto vagas gabalu nācies iepriekš krietni aplaistīt.

Stādīšanai Gunta Karitone izvēlas brīdi, kad atvasara garām, bet salu vēl nesola. Svarīgi, lai ķiploks pagūtu apsakņoties, tomēr neizdzītu pārāk garu asnu.

Audzētāja secinājusi, ka lielākās un skaistākās galviņas izaug no vidējām un mazākajām daivām, nevis no pašām lielākajām. Ja daiva pavisam maza, no tās pirmajā gadā izaug apaļš bumbulis. To rudenī iestāda, un tad gan izveidojas galviņa ar daivām. Taču eksperimenti ar stādīšanas laiku, daivu lielumu Guntas Karitones dārzā turpinās.

Ziloņķiplokus glabā vēsā (ap +5 oC temperatūrā), tumšā telpā, seklā kartona kastē, apsedzot ar papīra dvieli.

Source

LA.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form