Izplatītākie ābeļu kaitēkļi

Izplatītākās ābeļu slimības un kaitēkļi, kas kokus iecienījuši
Foto: Shutterstock

Ābolu tinēja (Cydia pomonella) kāpuri iegraužas ābolā un grauž sēklu kameru virzienā. Pirmās paaudzes kāpuri šķiļas jūnija otrā pusē, bet otrās paaudzes kāpuri var šķilties augusta sākumā. Viens kāpurs var bojāt vairākus blakus esošus augļus. Izgrauztās ejas ir pildītas ar ekskrementiem.

Tinēji: pelēcīgais rožu (Archips rosana) un lāsumainais ābeļu (Argyroploce variegana) laptinējs. Abu sugu kāpuri sākumā izgrauž ziedpumpurus, vēlāk pelēcīgais rožu laptinējs ar zīda pavedieniem saauž plaukstošos ziedus, kas vēlāk nobrūnē. Lāsumainā ābeļu laptinēja kāpuri var arī iegrauzties jaunajos dzinumus, izraisot to kalšanu, vēlāk kāpuri lapas satīklo čemuru veidā, tīklojums ir bez ekskrementiem. Vasarā abu sugu kāpuru barošanās kopā satītās lapās ir bez saimnieciskas nozīmes.

Ābeļu vērpējs (Malacosoma neustria). Polifāga suga uz kokaugiem, kas savairojas ik pēc 8–12 gadiem, vairāk Kurzemē un Zemgalē. Kāpuri veido tīklojuma ligzdas, tajās ietinot zarus un lapas. Lokāli var būt nozīmīgi, tauriņiem savairojoties masveidā.

Ābeļu ziedu smecernieka (Anthonomus pomorum) kāpuri barojas ziedpumpuros, tajos izgraužot zieda daļas. Ziedpumpuri kļūst brūni un sakalst.

Parastā ābeļu lapblusiņa (Cacopsylla mali) ābelēm sūc sulu no lapām un jaunajiem dzinumiem, retāk no augļiem. Lapblusiņas izdala lipīgus izdalījumus, kur attīstās kvēpsarmes sēne, kā rezultātā koks izskatās kā pārklāts ar pelēku un lipīgu masu.

Laputis (Aphididae) sūc šūnsulu no plaukstošiem pumpuriem, jaunajām lapām un dzinumiem. Sūkuma vietās lapas noliecas uz leju vai deformējas, jaunie dzinumi pārstāj augt. Īpaši bīstamas stādaudzētavās un jaunajos stādījumos. Stipras invāzijas gadījumā deformē augļaizmetņus.

Pīlādžu tīklkodes (Argyresthia conjugella) jaunie kāpuri uzturas zem ābolu mizas, vēlāk izalo visu ābola mīkstumu, bojā sēklas. Bojātie āboli kļūst rūgti. Vienā ābolā var būt līdz 25 kāpuriem.

Ābolu zāģlapsenes (Hoplocampa testudinea). Jaunākie bojātie augļi parasti ātri nobirst, tādēļ bojājumu apjomu bieži pat nepamana. Lielākiem āboliem kāpuri sākumā alo zem mizas. Šīs ejas vēlāk pārkorķējas un ir labi redzamas. Vēlāk kāpuri graužas serdes virzienā, izēd sēklas un mīkstumu ap tām. Bojājuma vietā jūtama smarža, kas ir līdzīga blakšu izdalītai smaržai.

Mazā salnsprīžmeša (Operophtera brumata) kāpuri grauž pumpurus, vēlāk pārtiek no lapām, ziediem, jaunajiem augļiem. Bojātās daļas saauž ar retiem zīda pavedieniem. Ja kāpuru daudz, pēc to barošanās paliek tikai lapu dzīslas.

Lapu koku nevienādā mizgrauža (Xyleborus dispar) mātītes veido ejas mizā vai koksnē, kur dēj olas. Kāpuri pēc šķilšanās grauž paši savas ejas, kur barojas ar kokaugu sulu un specifisku sēni. Mizgraužu darbības rezultātā viss koks vai atsevišķas tā daļas iet bojā. Vairāk bīstams jauniem un novājinātiem kokiem.

Sarkanās augļu koku tīklērces (Panonychus ulmi) barojas lapu apakšpusē. Sūkuma vietās parādās nelieli dzelteni plankumi. Ābelēm stipras invāzijas gadījumā jaunās lapas atpaliek augšanā, ir mazākas, deformētas. Parasti vēlāk plaukstošās ābeļu lapas kompensē bojājumus.

Tags

Augļu koki Kaitēkļi Slimība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form