Lai arī dārza darbi nule kā rimuši, ir īstais laiks ievākt informāciju, apgūt jaunas zināšanas, ko likt lietā pavasarī, kad gan jau nebūs laika prātot, bet vajadzēs jau rīkoties. ''Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs'' un Imants Missa apkopojis vērtīgu informāciju par ķiploku audzēšanu, nododot gadiem skolotās zināšanas interesentiem. Noderīgus padomus pēc pašu pieredzes sniedz arī uzņēmīgās audzētājas no ''Latvijas ķiploki'', lai ikvienam izdotos pierādīt, ka arī mūsu zemītē var izaudzēt prāvas ķiploku galviņas.
Lai Latvijā ķiploki pazīstami jau 700 gadus, tos joprojām ir grūti audzēt, tāpēc neatrast vietējo produkciju katrā veikalā un pat ne tirgū. Tomēr – kā tas nākas, ka ķiploki allaž bijuši latviešiem cieņā? Ja jau tie būtu tik grūti audzējami, diezin vai tie vispār parādītos kulinārajā mantojumā. Bet varbūt esam aizmirsuši vērtīgos padomus un priekšnoteikumus, lai izaudzētu pienācīgu ķiploku ražu?
Arī Imants Misa apkopotajā sējumā skaidro, ka dažādi autori aprakstījuši savu pieredzi ķiploku audzēšanā, bet praktisku izmantojamu rokasgrāmatu ir ļoti maz. Arī pasaulē šādu materiālu nav daudz, turklāt tur iegūstamā informācija nav pielāgota mūsu klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc vislabāk konsultēties ar vietējiem speciālistiem un audzētājiem, kas ar padomiem neskoposies.
Ķiplokiem raksturīgi
Ķiploki ir aukstumizturīgi augi – to saknes spēj attīstīties pat no +1 līdz +3 oC temperatūrā, bet virs +20 oC sakņu augšana palēninās. Tomēr labvēlīgākā gaisa temperatūra to augšanai un attīstībai ir no +15 oC līdz +18 oC, kas arī ir optimāli meitassīpolu veidošanai, bet nobriešanai nepieciešamā temperatūra ir +20 līdz +25 oC. Ķiploku dīgļi parādās +5 līdz +10 oC temperatūrā, un tie spēj izturēt salu. Labi iesakņojušies, ķiploki iztur arī zemāku temperatūru. Sakņu un dīgstu salcietība sasalušā zemē ir augsta, tie iztur pat –15 oC, tāpēc ziemas ķiploki reti kad izsalst. Tiem var traucēt kailsals, ja temperatūra pazeminās zem –15 oC, tāpēc ir būtiski ziemas ķiplokus stādīt dziļāk (5–7 cm).
Ķiplokiem ir vajadzīgs mitrums veģetācijas sākumā, kad notiek intensīva sakņu un virszemes daļas augšana un meitassīpola veidošanās. Veģetācijas perioda beigās vajadzība pēc mitruma samazinās. Pārlieks mitrums traucē sīpolu nogatavošanos un pasliktina to uzglabāšanos.
Ķiploki ir gaismas prasīgi augi – saulainās vietās tie aug labāk un mazāk slimo, tāpēc ķiplokus nevajadzētu sastādīt pārāk biezi, lai tie nenoēno cits citu. Arī nezālēs ieauguši ķiploki sliktāk attīstās nepietiekamās gaismas dēļ.
Ķiploki ir garās dienas augi – vislabāk tie aug 14–16 gaismas stundu dienās. Tāpat kā sīpoliem, arī ķiplokiem garā gaismas diena (virs 16 stundām) veicina galviņu veidošanos.
Nereti ķiplokus stāda starp zemenēm, ticot, ka līdz ar to zemeņu raža būs labāka un tās augs veselīgākas. Tas gan ir maldīgs uzskats, jo zemenes slimo ar to pašu pelēko puvi, ar kuru inficējas arī ķiploki, kas starp zemenēm aug sliktāk nekā atsevišķā dobē, turklāt, ķiplokus norokot, zemenēm tiek bojātas saknes, pamato Imants Missa.
Labas ķiploku ražas ieguvei nepieciešamie galvenie priekšnoteikumi ir saulaina vieta, mitrums un trūdvielām bagāta augsne. Nabadzīgas, smilšainas augsnes, kā arī smagas māla augsnes ķiploku audzēšanai nav piemērotas.
Iemesli, kādēļ istabas augam var krist lapas 
