Viņš skaidro, ka fizioloģiski tas ir saistīts ar dažādiem bioķīmiskiem procesiem, kuros ir iesaistīti gan dažādi fermenti, gan citi savienojumi. "Tie piešķir ķiplokiem raksturīgo garšu, par ko mēs mīlam šo kultūru. Laika gaitā tie var sadalīties. Aso garšu piešķir makroelements sērs. Dažkārt var notikt šī elementa mijiedarbība ar fermentiem un daivas kļūst nedaudz zaļganas vai zilganas. Krāsu maiņa atkarīga gan no apkārtējās vides temperatūras, augsnes skābuma pH, ķiploku fizioloģiskā vecuma. Tas var notikt saskarē gan ar kādu skābi vai žāvēšanas laikā, ķiplokus sildot. Tas pats var notikt gatavošanas procesā, ja ķiploku daivas ir pārāk ilgā saskarē ar kādas skābes šķīdumu, var notikt iekrāsošanās. Pašam atausa atmiņā viena gurķu marinēšanas sezona, kad pievienotās ķiploku daivas palika zilganas. Ķīnā marinētiem ķiplokiem pat tiek īpaši vērtēts šis krāsojums, no sērijas – jo krāsaināki, jo labāk. Ir novērots, ka intensīvāk iekrāsosies tie ķiploki, kuri ir fizioloģiski vecāki, respektīvi, ilgāk glabājušies," tā Narvils.
Vai šādus ķiplokus var lietot pārtikā? Speciālists norāda, ka pavisam droši! "Ja vien nav aizspriedumu pret šādu krāsu," papildina Narvils. "Lai gatavošanas procesā nevēlaties šādus pārsteigumus, ieteicams ķiploku daivas pirms tālākās lietošanas noblanšēt. Kas attiecas uz stādīšanu, var izvēlēties normāli krāsotās daivas, bet nav novērots, ka krāsainās nespētu asnot un augt."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
