Lielražošanā joprojām visvairāk izmantotais seguma materiāls ir stikls, taču amatieru siltumnīcā tas nav ieteicams, brīdina dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte.
Stiklam ir visaugstākā gaismas caurlaidība, taču tas ir dārgs, smags un trausls materiāls. Lai stikls labi turētos uz siltumnīcas konstrukcijas, neplīstu un siltumnīca būtu hermētiska, nepieciešama ļoti precīzi samontēta metāla konstrukcija uz stabiliem pamatiem. Tas viss sadārdzina un sarežģī siltumnīcas montāžu. Ja stikls zem sniega smaguma vai kāda cita iemesla dēļ saplīst, tā lauskas piesārņo augsni un var vēl ilgus gadus pēc tam pamatīgi apgrūtināt cīņu ar nezālēm.
Polikarbonātam piemīt visas stikla priekšrocības, raksturīga laba gaismas caurlaidība, bet siltuma vadāmība ir vājāka nekā plēvei, tāpēc siltuma zudumi ir mazāki, it īpaši, ja izmanto šūnu polikarbonātu. Polikarbonāts ir mehāniski izturīgs un, ja, izmantojot to siltumnīcas segumam, viss izdarīts pareizi, kalpo vairākus gadus. To iespējams montēt pašu spēkiem un arī siltumnīcas konstrukcija var būt mazāk precīza nekā no stikla veidotai. Polikarbonātu var montēt gan uz metāla (arī alumīnija), gan koka konstrukcijas.
Šī materiāla galvenais trūkums ir tā augstā cena un daži zemūdens akmeņi ekspluatācijas procesā. Lai gan polikarbonāta loksnes ir krietni lielākas par stikla rūtīm un šis materiāls ir lokanāks, siltumnīcas konstrukcijai tomēr ir vēlami pamati, kaut vai tikai zem stabiem.
Polikarbonātu noārda saules ultravioletie stari, tāpēc viena loksnes puse tiek noklāta ar speciālu aizsargslāni. Montējot loksnes, ir svarīgi, lai tā būtu uz ārpusi.
Ja šo segumu saskrāpē vai mazgā ar agresīviem ķīmiskiem līdzekļiem, aizsargslānis tiek bojāts – un līdz ar to sāk bojāties arī polikarbonāts. Vispirms tas kļūst tumšāks, mazāk caurspīdīgs, pelēcīgs, vēlāk drūp un plīst. Polikarbonāta aizsargslāni var bojāt arī ledus lietus veidotā garoza, it sevišķi, ja tai uzsnidzis sniegs un to cenšas notīrīt.
No siltuma viedokļa vislabāk izvēlēties šūnu polikarbonātu, taču tā montāžai jāpievērš īpaša uzmanība, lai novērstu kondensāta veidošanos materiāla iekšpusē. Šim mērķim tiek lietoti speciāli profili, bet darbs jāveic sausā, vēsā laikā, kad ūdens tvaika daudzums gaisā ir mazāks.
Ziemā no šūnu polikarbonāta jumta ir grūtāk nokausēt sniegu, uzsildot siltumnīcas gaisu, jo šim materiālam piemīt labāka siltumizolācijas spēja nekā stiklam. Atliek sniegu tīrīt ar rokām, bet, ja siltumnīca ir augsta, tas var būt problemātiski.
Polikarbonāta siltumnīcas ir izskatīgas un var kalpot par dārza dizaina elementu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
