Foto: Shutterstock
Kā māju tuvumā izveidot baraviku stūrīti? Tā žurnālam "Praktiskais Latvietis" vaicā lasītājs Aivars.

Meža sēņu kultivēšana nav nekas neparasts, bet viss atkarīgs no augšanas apstākļiem. Baravikas ir visu sēņotāju sapnis. Tās godā arī par sēņu karalienēm. Baravikas, tāpat kā citas bekas, veido mikorizu ar kokiem, tātad savā attīstībā ir saistītas ar noteiktām koku sugām. Ir priežu, egļu, bērzu un ozolu baravikas. Tās visas ir garšīgas un vērtīgas sēnes. Ja jūsu dārzā vai mežiņā aug, piemēram, priedes, var mēģināt ieaudzēt priežu baravikas, ja bērzi – bērzu baravikas.

Sēņu audzētājs alojietis Imants Urpens stāsta: lai veiksmīgi ieaudzētu, nepieciešams mežā savākt vecās baravikas. Tās ievieto traukā, apber ar cukuru, aplej ar lietusūdeni un pēc tam šķidrumu ar augļķermeņiem samaisa. Uz spaini ūdens ņem 1 kg cukura (cukurūdens ir vislabākā barotne micēlija augšanai). Uzlējumam ļauj nostāvēties divas nedēļas. Kad sākas rūgšana, šķidrumu ar sporām izlaista vietā, kur paredzēts baravikas audzēt, – noteikti mitrās sūnās, nevis uz kailas zemes vai zālē. Stādījums vasarā jālaista katru dienu. Pirmo ražu var gaidīt pēc 3–4 gadiem. Imants lepojas, ka, šādi kultivējot, viņa sēņu dārzā pērn izauga 86 baravikas. Raža atkarīga no attiecīgā gada klimata apstākļiem un no tā, cik veiksmīgi izvēlēta vieta attiecīgo baraviku audzēšanai.

Sēņu audzētājs atgādina, ka baravikas, tāpat kā šitaki, jāvāc, nevis nogriežot vai nolaužot, bet uzmanīgi izraujot ar saknīti. Tad sēnēm nogriež kātiņa apakšējo daļu, lai apskatītos, vai tā ir tīra vai tārpaina. Nogriežot ar nazi, kātiņa pamatne paliek substrātā un pūstot rada infekciju micēlijā, kura garie, tievie pavedieni sasniedz vairāku metru garumu. Izceļot sēni ar saknīti, tos pārrauj vienīgi līdz 10 cm un micēlijs bojā neiet.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!