Kailsakņu stādi – kas tie tādi?
Foto: Shutterstock

Bieži vien nākas dzirdēt vārdu – kailsaknis. Īpaši aktuāli tas ir pavasarī vai rudenī, kad stādaudzētavas publicē savu pašlaik pieejamo augu sortimentu. Kas ir kailsakņi un kādas ir to priekšrocības – par to raksta turpinājumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kailsaknis nav kāds konkrēts augs. Kā savā lapā atgādina stādaudzētava "Dimzas", par kailsakņiem apzīmē visus tos augus, kas rudenī pēc lapu nobiršanas vai agri pavasarī, stādaudzētavās tiek izrakti, tirdzniecībai bezlapu stāvoklī, un tirgoti no pierakuma vai lauka. Tiem ir vaļējas saknes, kuras neatrodas konteinerā (podā) vai sietā, tāpēc tos arī sauc par kailsakņiem.

Kailsakņu izmantošana ir viens no lētākajiem un arī ātrākajiem stādījumu veidošanas vai atjaunošanas paņēmieniem.

Kādas ir kailsakņu priekšrocības? Kā skaidro eksperti:

  • kailsakņi ir lētāki;
  • klienti var iegādāties salīdzinoši liela auguma stādus;
  • var daudz vieglāk novērtēt kailsakņu veselīgumu, sakņu sistēmu, kas, kā zināms, ir svarīgi pilnvērtīgai auga attīstībai;
  • rudenī ieteicams stādīt ziemcietīgas koku un krūmu sugas, piemēram, pīlādžus, kļavas, liepas, ošus, karagānas, klinšrozītes, spirejas un citronliānas;
  • kailsakņi ir videi draudzīgi, netiek izmantoti plastmasas vai plēves konteineri.

Kā stādaudzētavās ražo kailsakņus? Kā jau minēts iepriekš, kailsakņi tiek izrakti no lauka vai pierakuma. Kā skaidro stādaudzētavas zinošie speciālisti, pirms to novietošanas pastāvīgajā pierakumā, tie tiek izšķiroti – darbinieki tos sašķiro pēc lielumiem, apkopj, ja nepieciešams, tad izriež sausos zarus, veido vainagu un sakņu sistēmu. Tāpat tiem nepieciešama arī zaru apgriešana, jo augi pie izrakšanas zaudē daļu savu sakņu. Speciālisti uzsver, ka krūmu dzinumu apgriešanas garums atkarīgs no krūma sugas īpašībām, dzinumu apgriešanu veic 1/3 līdz 1/2 no dzinuma garuma. Parasti kokam veido vienu stumbru un neliela izmēra sānzarus, turpretim krūmiem tiek veidoti daudzi stumbri ar vienmērīgu un kuplu zarojumu.

Veidošanas nolūkā pastiprināti ir jāveic arī dzīvžogu stādījumu apgriešana, nolīdzinot krūmus vienā augstumā. Tikai nedaudz vai nemaz neapgriež lēnaudzīgas un labi nobriedušas krūmu sugas, piemēram, ceriņus, krūmcidonijas, aronijas un mandeles. Agri rudenī, ja pēc augu izcelšanas no lauka tiem ir saglabājušās lapas, augiem ir nepieciešams veikt arī atlapošanu.

Savukārt šajā rakstā vari lasīt plašāku rakstu par kailsakņiem – padomos dalās stādaudzētavas "Dimzas" vadītājs Andrejs Vītoliņš, skaidrojot, kas jāievēro to glabāšanā un izmantošanā, kādi trūkumi ir kailsakņiem utt.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Dārzs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form