Foto: Publicitātes foto
Straujiem soļiem tuvojoties ziemai, tuvāks kļūst tas brīdis, kad ar savu maku sajutīsim arī jaunos apkures rēķinus. Cilvēki arvien biežāk vaicā, vai rudenī vēl ir iespējams nosiltināt savas privātmājas sienas, lai izvairītos no gaidāmajiem ziemas apkures rēķiniem? Eksperti iepazīstina ar piecām lietām, kas jāņem vērā, ja esi iecerējis siltināt savas privātmājas ārsienas vēl oktobrī.

Vai nav par vēlu?

Runājot par ēkas ārsienām, parasti aktuālas ir divu veidu fasādes – apmetuma jeb slapjā fasāde, kas biežāk izplatīta privātmājām, un ventilējamā fasāde, norāda "Kingspan Insulation" speciālisti. Būvniecības darbu kontekstā oktobrī aktuāla kļūst gaisa temperatūra, un apmetuma fasādes lietošana rekomendējama laikapstākļos, kad gaiss neatdziest zem plus 5 grādiem pēc Celsija (tiesa, ar tehnoloģisku piemaisījumu palīdzību šo temperatūras slieksni iespējams pazemināt līdz pat 0 grādu atzīmei). Ventilējamās fasādes gadījumā ierobežojumu uz gaisa temperatūru nav, taču svarīgs ir mitruma un lietus apjoms, kas rudenī mēdz būt paaugstināts. Pret to iespējams apdrošināties ar mitrumu necaurlaidīgu pārklājumu, kas iekonservēs māju no ārpuses un pasargās fasādi no ārējiem apstākļiem.

Kopumā jāsaka, ka vasara noteikti ir pateicīgāks laiks fasādes siltināšanai, taču, ņemot vērā prognozes par gaidāmo apkures maksājumu pieaugumu un mūsdienu fasāžu īpašības, salīdzinoši silts oktobris varētu būt pēdējā iespēja nosiltināt savu mājokli pirms bargās apkures sezonas.

Cik ilgu laiku tas aizņems?

Ja par atskaites punktu ņemam 150 kvadrātmetru lielu privātmāju, tad nosiltināt tās ārsienas pieredzējušai trīs cilvēku komandai, visticamāk, būtu iespējams 10 līdz 14 dienu laikā. Pašreizējā situācija tirgū liecina, ka ar materiālu pieejamību, atšķirībā no vasaras perioda, problēmām nevajadzētu būt, kas nozīmē, ka principā oktobrī nosiltināt savu privātmāju ir iespējams arī mūsu platuma grādos.

Ar ko jāsāk?

Pirmais uzdevums būtu novērtēt ārsienu uzbūvi, noskaidrojot, vai tā ir karkasa vai mūra siena, kā arī identificējot, kur un kādā apjomā līdz šim izvietots siltumizolācijas materiāls. Šādos gadījumos var palīdzēt konsultācija pie būvniecības speciālista, energoauditora vai siltumizolācijas materiālu piegādātāja. Vienlaikus pietiekami svarīgi ir apsekot ēkas konstruktīvo stāvokli – vai nav bojājumi, plaisas, kas var liecināt par tālāku problēmu attīstīšanos nākotnē.

Neaizmirsti par logu ailēm un jumta dzegu

Siltinot mājas fasādi no ārpuses, jāņem vērā, ka logu ailēm, balkonam, jumta dzegām klāt nāks papildu materiāls, kas var ietekmēt gan elementu vizuālo izskatu, gan praktiskas lietas, piemēram, noēnojumu istabās. Šādos gadījumos ieteicams izmantot tirgū pieejamos risinājumus un tehnoloģijas, kas siltināšanas efektu nodrošina ar iespējami plānāko materiālu apjomu.

Ar kādām izmaksām jārēķinās?

Sienu siltināšanas gadījumā izmaksas jāaprēķina, ņemot vērā kāroto fasādes risinājumu. Katra situācija, protams, ir individuāla, taču profesionāļu darba izmaksas varētu būt robežās no 20 līdz 40 eiro par kvadrātmetru. Runājot par materiāla izmaksām, jārēķinās būtu vismaz ar 30 eiro kvadrātmetrā, taču realitātē ar apdari tās varētu tuvoties 40 līdz 50 eiro par kvadrātmetru. Atsevišķos gadījumos, piemēram, ventilējamās fasādes gadījumā summas varētu sasniegt pat 100 eiro.

Tas nozīmē, ka, rēķinot darba un materiāla izmaksas kopā, minimālais apjoms par vienu kvadrātmetru būs jārēķina, sākot no 60 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!