Piecas suņu šķirnes, kas labi saprotas ar bērniem. Iesaka kinologs
Foto: Zeltainā retrīvera kucēns. PantherMedia/Scapnix

Ieteikt piecas suņu šķirnes, kas ļoti mīl bērnus, lūdzām kinologu Leonu Markelovu. Speciālists gan uzreiz iebilda pret formulējumu "mīl". "Drīzāk teiktu, ka ir šķirnes, kas ir pacietīgākas un iecietīgākas attiecībā pret bērniem, bet, ka mīl tos – nē! Droši vien jebkurš suņu audzētājs jums apgalvos: "Šīs šķirnes suņi ir ļoti mīlīgi, ļoti mīl bērnus!" Esmu daudzkārt šādās reizēs jautājis: "Kā jūs to zināt? Vai jūsu suns ir teicis, ka mīl bērnus?" Ir ļoti nepareizi tā apgalvot, jo tad cilvēks nereti nospriež, ka var ļaut atvasei kaut vai jāt suņa mugurā – viņš taču ļoti mīl bērnus! Jebkurš suns, ja viņam dara pāri, var iekost," brīdina kinologs.

"Daudzi vecāki, tikko piedzimst bērns, nolemj, ka tūliņ pat jāiegādājas viņam dzīva rotaļlieta – četrkājainais draugs! Taču suns nav nekāda spēļmantiņa, bet dzīva radība, kas tāpat kā mēs spēj izjust sāpes un stresu. Ja būtu mana teikšana, līdz pieciem gadiem, kas jau ir samērā saprātīgs vecums, bērnus pie suņiem vispār nelaistu. Ko tik mazi bērni neizdomā – uzsēsties sunim jāteniski virsū, iebakstīt acī, paraustīt aiz astes…

Suns no sāpēm var iekost – tas ir pašaizsardzības instinkts! Pēc tam bērns nonāk slimnīcā, vecāki ir sašutuši un špricē mīluli nost, kaut gan patiesībā paši ir vainīgi, ka nav uzraudzījuši bērna un suņa saskarsmi," skarbs ir Leons Markelovs. "Vienkārši pie manis pēc padoma diezgan bieži vēršas pašu suņa sakostu bērnu vecāki. Mans pirmais jautājums ir: "Un, ko izdarīja jūsu bērns?""

Speciālists piebilst, ka jebkurš suns vairāk vai mazāk izteikti grib dominēt, būt galvenais ģimenē un uz bērnu dziļākajā būtībā raugās kā uz sāncensi. Arī rotaļas četrkājainais draugs uztver citādi – viņam svarīgākais ir uzvarēt, parādīt sevi, nevis jautri pavadīt laiku. Nav gan, protams, arī tā, ka suns bērnus nevar ciest – visbiežāk mīlulis sargā bērnus kā savas ģimenes (bara) locekļus, tikai neļauj tiem sev kāpt uz galvas.

"Bieži redzu fotogrāfijas, kur bērns ielikts pie suņa viņa guļvietā. Saimnieki tā vēlas parādīt, cik ļoti viņu četrkājainais draugs mīl bērnu. Taču parasti suņa acu skatiens rāda ko citu – viņš nav sajūsmā, vienkārši pacietīgi piecieš bērna klātbūtni. Jums taču arī nepatīk, ja kāds iesēžas jūsu ierastajā vietā?" retoriski vaicā kinologs.

"Protams, ir šķirnes, kas ir ļoti pacietīgas attiecībā pret bērniem, daudz ko atļauj un pacieš, taču nebūtu godīgi to izmantot, ļaut bērnam darīt sunim pāri. Un jāatceras, ka jebkurš suns var iekost, atšķiras vien pacietības mērs," viņš piemetina.

Ģimenei ar bērniem speciālists neiesaka izvēlēties terjerus, skaidrojot, ka visi terjeri ir ārkārtīgi enerģiski un aktīvi, rīkojas ļoti strauji un asi. Tas var būt bīstami, ja ģimenē ir mazs bērns. Kaut vai tāpēc, ka enerģiskais suns, kaut kur piepeši aizjoņojot, bērnu var nogāzt no kājām. Šī paša iemesla dēļ arī medību suņi nav labākā izvēle.

Leona Markelova izvēlētās suņu šķirnes:

Comment Form