Kāpēc mājdzīvnieks jāsterilizē un jākastrē
Foto: Shutterstock

Mājas mīluļa sterilizācija un kastrācija allaž ir jautājums, ko apsver teju ikviens kaķa un suņa saimnieks. Vai veikt šo operāciju? Kāpēc tas jādara? Kā var zināt, vai operācija ietekmēs mīluļa raksturu? Ja vien nav plānots, ka dzīvnieciņš radīs pēcnācējus, veterinārārsts Jānis Beinerts "MansDraugs" paskaidroja, kā atšķiras abas operācijas un kāpēc tās ir vērts veikt.

Sterilizācija ir ovariohisteroektomija, ko veic kaķenēm un kucītēm jeb sieviešu kārtas dzīvniekiem. Savukārt ar kastrāciju saprot orhiektomiju, kas ir sēklinieku apmutācija vīriešu kārtas dzīvniekiem (gan kaķiem, gan suņiem). Kā stāstīja dakteris Beinerts, kastrācijas sekas cilvēks savā mājas mīlulī var ārēji saskatīt, jo runcim vai sunim nebūs raksturīgo dzimumorgānu, savukārt sieviešu dzimuma zvēriņiem šīs operācijas sekas neredz, turklāt rēta, kas var liecināt par veikto sterilizāciju, ir gandrīz vai nemanāma, vien aptuveni pusotru vai divus centimetrus liela.

"Tautā tā ir ieviesies – ka sterilizācija ir sievišķajiem dzīvniekiem, bet kastrācija ir vīrišķajiem, kaut gan arī kastrācija būtībā ir sterilizācijas operācija, jo notiek orgānu amputācija," paskaidro veterinārārsts Beinerts. Ja vīriešu dzimuma mīluļa saimnieks vērsīsies pie veterinārārsta un teiks, ka vēlas veikt mājdzīvnieka sterilizāciju, ārsts noteikti sapratīs, par kādu manipulāciju ir runa, apstiprināja Beinerts.

Sterilizācija un kastrācija bieži vien kļūst aktuāla tad, kad dzīvnieks ir aptuveni 7-9 mēnešus vecs un kad iestājas dzimumbriedums. Tas ir vecums, kad jāsāk domāt par šīs operācijas nepieciešamību. Jānis Beinerts, veterinārārsts

Ja saimnieki bīstas no ķirurģiskās iejaukšanās sava mīluļa organismā, Beinerts norādīja, ka mūsdienās var pielietot arī ķīmisko vai medikamentozo sterilizāciju, kuras laikā samazinās hormonu līmenis organismā. Šī procedūra neskar dzīvnieka dzimumorgānu amputāciju.

Jautāts, kad saimnieki izvēlas savam četrkājainajam draugam veikt šo operāciju, Beinerts norādīja: "Sterilizācija un kastrācija bieži vien kļūst aktuāla tad, kad dzīvnieks ir aptuveni 7-9 mēnešus vecs un kad iestājas dzimumbriedums. Tas ir vecums, kad jāsāk domāt par šīs operācijas nepieciešamību. Ja kaķeņu bļaušana ir neizturama un puikas sāk "špricēt" pa stūriem, tad dzīvnieku vajadzētu sterilizēt vai kastrēt. Savukārt, ja tas notiek klusi un bez ārējām izpausmēm, vajadzētu pagaidīt līdz dzīvnieka gada vecumam, jo sterilizācija un kastrācija ir diezgan smaga iejaukšanās organisma endokrīnajās sistēmās."

Kāpēc mājdzīvnieks jāsterilizē un jākastrē
Foto: Shutterstock

Kā priekšrocību operācijas veikšanai veterinārārsts Beinerts minēja pasargāšanos no dažādām slimībām: "Par labu sterilizācijai un kastrācijai runā tas, ka šādi dzīvnieki ievērojami mazāk slimo ar piena dziedzera vēzi. Kaķenēm un kucītēm atkrīt arī olnīcu un dzemdes vēzis. Pastāv arī viedoklis, ka sterilizēti un kastrēti dzīvnieki dzīvo vidēji par gadu ilgāk, bet tā nav zinātniska informācija."

Jautāts, vai cilvēki ir gana atvērti šādai opcijai, proti, veikt mājdzīvnieka sterilizāciju vai kastrāciju, veterinārārsts norādīja, ka gadījumi mēdz būt dažādi: "Ir nepārliecināmi cilvēki, kuri nekad nav gatavi uzklausīt ieteikumus par runča kastrāciju, lai arī saimnieks zina, ka visa māja smird un ir "apšpricēta" pa visiem stūriem. Kastrācija tad būtu kā pirmā izvēle, ko vajadzētu darīt. Bez šaubām, vajadzētu arī nodot urīna analīzes, jo, iespējams, pie vainas nemaz nav kaķa raksturs un hormonu vētras, bet urīnakmeņi. Mans uzdevums nav pārliecināt – veikt vai neveikt sterilizāciju. Protams, dzīvniekus, kuri nav paredzēti vaislai jeb pēcnācēju iegūšanai, tomēr sterilizēt. Bieži vien notiek tā, ka cilvēks par sterilizāciju vai kastrāciju nav gatavs neko dzirdēt, bet pēc tam atnāk un saka, ka tomēr būs tā jāveic. Tāpēc es necenšos pacientus uzstājīgi pārliecināt."

Sterilizācija un kastrācija ir ķirurģiskas operācijas, kuras tiek veiktas pilnā narkozē, un bieži vien tiek pielietotas antibiotikas. Tie ir faktori, kas samazina organisma imunitāti. Krītot imunitātei, dzīvniekam ir lielāka iespēja saslimt. Tāpēc vajadzētu dzīvnieku vispirms vakcinēt, pat ja viņš neiet no mājas laukā. Jānis Beinerts, veterinārārsts

Lai arī varētu šķist, ka sterilizācija un kastrācija ir lēmums, ko var pieņemt spontāni, izrādās, vēl pirms tam ir jāpārliecinās, ka kaķīša vai sunīša veselība un organisms spēs pārciest šo operāciju. Speciālists Beinerts atgādināja, ka sterilizācija un kastrācija ir saistīta ar vakcināciju: "Mēs iesakām kastrācijas un sterilizācijas operācijas veikt vakcinētiem dzīvniekiem. Par kaķiem bieži ir uzskats, ka viņi dzīvo istabā un viņiem nekādas slimības nevar pielipt. Sterilizācija un kastrācija ir ķirurģiskas operācijas, kuras tiek veiktas pilnā narkozē, un bieži vien tiek pielietotas antibiotikas. Tie ir faktori, kas samazina organisma imunitāti. Krītot imunitātei, dzīvniekam ir lielāka iespēja saslimt. Tāpēc vajadzētu dzīvnieku vispirms vakcinēt, pat ja viņš neiet no mājas laukā, un pēc divām vai trim nedēļām sterilizēt vai kastrēt. Bieži cilvēks ir neizpratnē, jo atnāk kaķi kastrēt, bet mēs viņam stāstām par vakcināciju. To bieži vien nesaprot – ka pēc narkozes un antibiotiku lietošanas imunitātes kritiens ir liels. Lai nebūtu tādas situācijas, ka kaķis ir kastrēts, bet saslimst un nomirst, vispirms kaķītis jāvakcinē un pēc divām trīs nedēļām jākastrē. Imunitāte rodas nevis brīdī, kad kaķi vakcinē, bet tuvāko nedēļu laikā."

Kāpēc mājdzīvnieks jāsterilizē un jākastrē
Foto: Shutterstock

Runājot par dzīvnieka rakstura izmaiņām pēc operācijas, dakteris Beinerts stāstīja, ka tās var būt dažādas un neatšķiras pēc dzimumpiederības: "Kopējā izpausme ir tāda, ka mainās dzīvnieka temperaments, viņš kļūst mierīgāks un filozofiskāk noskaņots. Ja iepriekš kaķis ir plēsies, bijis agresīvs, tad pēc tam uz dzīvi skatīsies filozofiskāk, viņam vairs nebūs hormonālais dzinulis. Tāpat arī ar kaķu meitenēm. Katrs gadījums, bez šaubām, ir individuāls. Viennozīmīgu garantiju, ka dzīvnieks kļūs mierīgāks, nav iespējams dot. Nevar iepriekš uzminēt, kāds būs konkrētā dzīvnieka temperaments pēc tam."

Tāpat jāpievērš uzmanība sterilizēta vai kastrēta dzīvnieciņa diētai, jo šie mīluļi jābaro nedaudz citādi, atgādināja Beinerts: "Ir speciāla barība, kas paredzēta sterilizētiem un kastrētiem dzīvniekiem, tāpat nedaudz jāatvieglo barības daudzums, jāsamazina barības deva par 10-15 procentiem. Šiem dzīvniekiem ēdiens iet labumā, viņiem ir tendence uz aptaukošanos, tāpēc visam jāseko līdzi. Ja vienīgais mērs ir dzīvnieka bļoda un indikācija par to, ka tā ir jāpiepilda, ir kaķa ņaudēšana, tas nebūs gluži pareizākais variants. Jāseko līdzi normai, kas norādīta uz katra barības iepakojuma. Ja norma tiek pārkāpta, pastāv aptaukošanās un liekā svara risks. Lai izbēgtu no tiem, jākoriģē barības daudzums."

Šiem dzīvniekiem ēdiens iet labumā, viņiem ir tendence uz aptaukošanos, tāpēc visam jāseko līdzi. Ja vienīgais mērs ir dzīvnieka bļoda un indikācija par to, ka tā ir jāpiepilda, ir kaķa ņaudēšana, tas nebūs gluži pareizākais variants. Jānis Beinerts, veterinārārsts

Ja reiz kaķis vai suns izjutis dziņas un hormonu pieplūdumu, iespējams, dažs saimnieks var nodomāt, ka viņa mīlulis uz cilvēku apvainosies, ja saimnieks nolems spert izšķirošo soli un veikt dzimumorgānu operāciju. Beinerts to komentēja šādi: "Šī ir sadomāta situācija. Apvainošanās un ļauna prāta turēšana dzīvniekiem nav raksturīga, tāda problēma nepastāv. Jā, dzīvnieks kļūst mazāk aktīvs, bet te nav runa par apvainošanos."

Vaicāts, kā viņš vērtē saimnieku aktivitāti un sterilizācijas, kā arī kastrācijas popularitāti, veterinārārsts Beinerts skaidroja: "Tās ir diezgan izplatītas. Tie saimnieki, kuri rūpējas par saviem dzīvniekiem, viņus gan vakcinē, gan sterilizē un kastrē."

Comment Form