surikāti, surikati, Rīgas Zoo
Foto: DELFI

Turpinot sadarbībā ar Rīgas Zooloģisko dārzu uzsākto projektu, kura zoodārza speciālisti atklāj daudz interesanta par savu aizbilstamo ikdienas dzīvi un ieradumiem, DELFI devās viesos pie atraktīvākajiem zoodārza dzīvnieciņiem – surikatu saimes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nepārtrauktā sarga uzraudzībā

Šķiet, trokšņainā surikatu ģimene ir viens no zoodārza apmeklētāju iemīļotākajiem apskates objektiem - gan bērni, gan pieaugušie ar nerimstošu interesi seko līdzi mazo dzīvnieciņu rosībai.

Garlaicīgi tur nav ne mirkli - surikati aizrautīgi kašņājas pa smiltīm, rokot savas alas un meklējot barību, strīdas, ieskā viens otru, aktīvi komunicē ar apmeklētājiem, bet neaizmirst arī ik pa brīdim viens otru samīļot vai vienkārši parotaļāties.

Īpašā cieņā surikatiem ir saulains laiks - tad viņi gozējas saules staros, ieņemot visdažādākās pozas, no kurām dažas ir visai amizantas.

Tiesa, kamēr viss bars izklaidējas, vienam no saimes uzticēts pats atbildīgākais uzdevums - uztupies uz augstākā punkta voljerā, surikats uzmanīgi un tramīgi lūkojas apkārt, gatavs ar svilpienu vai rējienu savu ģimeni brīdināt par pēkšņām briesmām.

Sarga pienākumi visbiežāk tiek uzticēti barā dominējošajam tēviņam, bet atbildīgajā postenī stāv arī pārējie ģimenes locekļi - viena maiņa ilgst apmēram stundu, un tad sargs tiek nomainīts. Arī kad pārējā ģimene guļ, viens surikats ir nomodā un seko līdzi notikumu gaitai.

Vientulība surikatiem ir nāvējoša

Noteikti daudzi atceras 2008. gada rudeni, kad pašmāju medijus pāršalca šokējoša vēsts - no surikātu mājvietas tika nozagta Ulla.

Lai gan dzīvnieks nākamajā dienā tika nogādāts atpakaļ zoodārzā, sekas bija skumjas - mātītei stresa rezultātā sākās priekšlaicīgas dzemdības, un no trim mazuļiem izdzīvoja tikai viens. Pērn Ulla no Rīgas Zoo devās prom un tagad ir atradusi jaunas mājas.

Tiem zoodārza apmeklētājiem, kuriem tā vien gribas samīļot burvīgos dzīvnieciņus, gan der atcerēties, ka surikati ir plēsēji un pēc cilvēku mīlestības nebūt nav izslāpuši - viņu kodiens var būt par ļoti sāpīgs.

Protams, daudziem apmeklētājiem niez nagi jaukos dzīvnieciņus pabarot, bet to darīt nedrīkst, jo surikati var pārēsties un viņiem var sākties nopietni gremošanas traucējumi un citas veselības ķibeles.

Tāpat jāpatur prātā, ka viņi ir bara dzīvnieki, kuriem nepieciešama socializācija ar sugas brāļiem un māsām, bet, atšķirts no bara, surikats no skumjām un stresa var nomirt.

Savstarpēja palīdzība un rūpes vienam par otru ir raksturīgākā surikatu bara iezīme, un tieši šī iemesla dēļ surikatu kopēji viņus raksturo kā īstus musketierus, kuri dzīvē veiksmīgi īsteno viņu saukli "Viens par visiem, un visi par vienu!"

Par surikatu drosmi un gatavību uzupurēties ģimenes labā var pārliecināties savvaļā - ja baram draud briesmas, bet mazuļus nav iespējams nogādāt drošībā, mātītēs tos piesedz ar saviem augumiem.

Surikatu baru hierarhija un atbrīvošanās no liekajiem

Surikatu baros ir stingra hierarhija - tajā dominē alfa pāris, kurā galvenā ir mātīte, un pārējie grupas locekļi ir šī pāra pēcnācēji. Rīgas Zoo šobrīd dzīvo septiņi surikati - divi pieaugušie, četrus gadus vecā māte Undīne un piecus gadus vecais tēvs Jorens, četri pērn dzimušie bērni un šogad pasaulē nākušais mazulītis.

Tas arī ir ideālais surikatu bara lielums, kāds var dzīvot Rīgas Zoo voljērā, kur vieta ir tikai vienai surikatu ģimenei. Šī iemesla dēļ puikām, kuri drīz būs pieauguši, jau tiek meklētas jaunas mājas, jo pieaugušie tēviņi no bara tiek izdzīti.

Līdzīgi kā primātu ģimenēs, arī surikatu saimēs rūpes par mazuļiem uzņemas visa ģimene - vecākie bērni uzmana mazākos un krietni atvieglo vecāku dzīvi.

Tiesa, arī surikatu baros gadās pa kādai asinsizliešanai, un dažreiz tiek nogalināti pat mazuļi. Grupas hierarhijā zemākie locekļi mēdz dažkārt nogalināt alfa pāra mazuļus, lai uzlabotu savu pēcnācēju vietu hierarhijā. Tāpat alfa pāris var nogalināt citu mātīšu pēcnācējus.

Tā arī noticis Rīgas Zoo - pirms pusotra gada no Tallinas Zoo tur ieradies Jorens, kurš nav spējis atteikt nevienai no bara mātītēm, tāpēc mazuļus pasaulē pēc kārtas laidušas trīs surikatu mammas.

"Bija nekārtības un gāja bojā mazuļi, jo surikatiem ir likums - ja dzemdē nepareizā mamma, viņas mazuļus pirmā mamma nogalina. Tēviņš tajā visā nejaucās un ieņēma novērotāja pozīciju," stāsta Zīdītāju nodaļas vadītāja Tatjana Ivasenko.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form